Reklamdevejs trimda launajiem

Tad nevieta iesavas prata doma, ka vins varetu but parcietis infarktu – ko gan citu var sagaidit ar sadu dzivesveidu? – un tas visas ir mirstosas vizijas. Un vins nemaz negribeja mirt, ne sadi, kad vins jau bija nolemis, ka vins pametis, nedaudz izgulesies un divas nedelas sedes, lai speletu speles uz konsoles!

Vasilijs kliedza nekitribas un skreja, neizceloties no cela, ceriba, ka pamodisies. Vilks ravas vinam pakal.

– Ak, parak daudz! – aiz muguras atskaneja kliedziens. – Kapec tu ta kliedz!..

Vasilijs nevareja pateikt, cik ilgi vins skreja starp kokiem meness gaisma, vicinadams rokas. Vins apzinati uzleca pec iespejas augstak un kliedza pec iespejas skalak, pat vienu vai divas reizes ietriecoties nelidzena stumbra – sapeja! Bet es nevareju pamosties…

Vina speki bija izsikusi. Vins apstajas un, atlicis plaukstas uz celiem, meginaja atvilkt elpu. Netalu uz mikstajam priezu skujam izstiepas Vilks ar izkarusos meli. Vina acis jautri dzirkstija, aste sitas pret zemi, un ar visu savu izskatu vins pauda gatavibu draiskoties talak, ja vien saimnieks pakustesies.

"Es neko nesaprotu," nomurminaja Vasilijs. – Kas pie…

Vins ar plaukstam berzeja deninus, dzili ievilka elpu un izelpoja. Vieglak nekluva. Joprojam ta pati mezmala, meness gaismas parpludinata, un nav iespejas pamosties.

– Griska nobijusies! – meitene dusmigi sacija, pieedama. – Vins tagad ir ieskrejis meza. Ko labu, atkal jaunos atvases nomidis vai ozolu nolauzis, un velns jau tur launu pratu uz mums! Atkal gatavot cienastu…

Zalas acis pazibeja. Vina staveja, salikusi rokas uz gurniem, lupas savilkusi – acimredzot, vina nozeloja, ka nav atstajusi svesinieku puka mute.

– Un no kurienes tu esi, ja?

"No Juznija," Vasilijs drumi atbildeja.

Lai ka vins domaja, vins nevareja izskaidrot, kas ar vinu noticis. Tas neizskatas pec sapna, pat skaidra. Un te tiesam smarzo pec priezu skujam, un odi zvana un koz, un drebes vel slapjas no puka siekalam – uh, labak nesmarzot… Priedes cikst, viegls vejins pus, un Vilks ir ka ista, un si meitene ari ir ka ista. Paskaties, balta kleita ar izsuvumiem piedurknes un apaksa, josta ar puskiem, galvas saite uz valigajiem matiem, ka no lomu spelu festivala aizbegusi.

– Vai tad no dienvidu regioniem? vina jautaja. – Kas ar mums notika? Nu tiesi trimda!

"Koma," Vasilijs leni teica. – Tas ir viss, es to pabeidzu. Man ir smadzenu asinosana un esmu koma.

Vins runaja ar sevi, bet kapec gan ne? Ko zaude cilveks, kuram tas jau ir noticis? Kurs gan vinu vispar varetu nosodit?

"Griska acimredzot tevi loti satriekusi," noraizejusies sacija Marjasa. – Luk, kas: tu nac man lidzi. Jus varat atpusties maja, vai ari mes uzsildisim pirti…

Vina uzmanigi satvera Vasiliju aiz elkona un turpinaja melodiska un maiga balsi, it ka pierunatu mazu bernu:

– Viens solis, vel viens solis… Caur plavu ir cels, mes iesim caur to – un tur ir avots, un aiz ta, uzkalna, ir musu ciems. Mes brauksim garam vienai majai, brauksim garam citai – un tresa ir mana teva maja. Mana teva maja piragi ir balti un pukaini, kvass ir auksts, spalvu gultas ir mikstas…

"Nu, sasodits," sacija Vasilijs.

– Un es cepsu pankukas! Ar medu… Tikai ta: nesaki nevienam, ka Griska tev pieskaras. Tu tacu nestastisi, vai ne? Vins ir laipns, vins ir vienkarsi stulbs. Ejam, tu busi mils viesis!

Vasilijs noputas un uzsita sev pa vaigu, nogalinot odu.

Neatkarigi no ta, vai vins ir maldigs vai kas, tomer patikamak ir peldeties un pargerbties, neka sedet meza. Turklat nav skaidrs, cik ilgi jums bus jasez. Un vai vins neiedomasies kadu sliktaku par puki?

Marjasa gaidija, cerigi skatijas uz vinu un joprojam tureja vinu aiz elkona. Nez kapec vina otra roka tureja lielu melnu pannu.

Vasilijs atkal noputas un domaja, kapec vins to vispar redzeja. Vinam patika speles par kosmosu un filmas par supervaroniem, tacu vins ienida visu veidu pasakas un kops bernibas. Tiklidz vini saks vinam lasit, vins aizmigs. Vecmamina to izmantoja. Ja vins nogibs un guleja uz platformas netalu no slidkalnina, vins varetu uzkapt kosmosa kugi vai iegut lielvaras! Bet ne, no visiem mulkibas variantiem vins redz so. Zel.

Vins ari domaja: labi, ka tas nenotika majas. Ir biedejosi iedomaties, kad kads vinu pat atceresies. Vecakiem vins zvana tikai brivdienas, draugiem ir darbs, sava dzive, tiksanas klust arvien retaka. Vilks butu miris no bada. Un ta, varbut suns kadu atvedis paliga. Ja vins ir pietiekami gudrs. Vasilijam gribetos ticet, ka pietiek.

Vins treso reizi noputas un sacija pacietigi gaidosajai Marjasai:

– Ejam, skaista meitene.

2. nodala. Vasilijs dodas uz pirti

Juznija, kad Vasilijs devas pastaiga, bija rudens. Joprojam siltas, sausas dienas, kas smarzo pec dzeltenam lapam, un vesas naktis. Nem to prom, nenoliec, kastani leca zem kajam, un spidigas ziles kraukskeja zem zolem.