Magacitli

Hronoinstitūta galvenā skaitļošanas zāle bija absolūti apaļa. Tās centrā dingo aparatūra ("Dingo - no vārdiem" dinamiskā hologrāfija ", aparāts jebkura objekta grafiskai kopēšanai.") izveidoja trīsdimensiju Stumbra attēlu, un, ja bija vēlēšanās, varēja iepazīties ar jebkuru šīs grandiozās būves teritoriju un telpām. Ap Stumbra videokopiju bija redzamas kokonu krēslu rindas ar saviem sakaru un informācijas apstrādes kompleksiem un darbības termināļiem ar piekļuvi Institūta Lielajam Inkam, kuru visi darbinieki aiz muguras sauca par Ozolu(krieviski Dub). Ne jau saprāta trūkuma dēļ - tieši ar to Ozolam viss bija lieliskā kārtībā, bet pēc analoģijas ar Stumbru un tā ietekmes objektu - Laiku Koku, kuru sauca arī par Dendrokontinuumu, Hronofraktāli, Laiku Fraktāli un vienkārši par Koku.

Blakus jauniešiem parādījās meitene sniegbaltā unikā - zāli apkalpojošā inka dingo. Burvīgs smaids, murrājoša balss:

- Kā varu palīdzēt?

- Mums vajag brīvus krēslus, - sacīja Nastja.

- Sestā līnija, piektā un sestā zona. Tas viss?

- Ko tu dzersi? - pavadone pagriezās pret Tarassu.

- Zemeņu sulu.

- Bet es karstu šokolādi.

- pasūtījums pieņemts. - skaistule baltā pazuda.

- Patika? - Nastja nelāgi piemiedza acis.

Tarass nosarka.

- Es nedomāju…

- Bet velti. - Nastja nomierinājās. - Viņa ir skaista. Jaunieši devās uz norādītajām vietām.

Istaba bija liela, tajā atradās ne mazāk kā trīs simti darbojošos kokonu, un gandrīz visi no tiem bija aizņemti. Speciāls aprīkojums ozonizēja zālē esošo gaisu, aromatizēja to ar meža zāļu smaržām, izveidoja virtuālu darba telpu, kas nenovērsa strādājošo cilvēku uzmanību un noslāpēja gandrīz visas skaņas. Neskatoties uz to, pa zāli peldēja viegla čaukstoņa un cilvēku balsu troksnis.

- Cik gan te cilvēku! - pusbalsī nomurmināja Tarass. - Vai tiešām visi aizņemti ar vienu un to pašu tēmu?

- Šeit strādā ne tikai kvistori, - Nastja atbildēja. - Bet arī tehnologi, kosmologi un citi speciālisti. Katram ir savs Koka invariantu meklēšanas un izpētes vektors, savs mērķis un vajadzība. Papildus Ozolam ar Stumbru strādā vēl divi lielie inki, kas pieder UASS un Drošības Dienestam - Kaktuss un Saksauls, taču to datu bāze ir noslepenota.

- Bet ja Ozols mums nepalīdzēs?

- Tad  iziesim uz Drošības Dienesta Inku. Vectēvs palīdzēs.

Tarass nebija pārliecināts, ka Belijs-vecākais piekritīs palīdzēt mazmeitai iegūt atļauju strādāt ar Kaktusu vai Saksaulu, taču labāk paklusēja.

Iesēdās kokon-krēslos, kā parasti veica krēslu darbības testa kontroli. Kokonu plastiskā nanostruktūra pielāgoja sēdekļu iekšējos tilpumus, lai tie atbilstu sēdētāju ķermeņiem, tika ieslēgti mentālie uztvērēji un saziņas kanāli ar inku, kā arī piegādes līnija. Ieradās pasūtītie dzērieni.

- Aiziet? - Nastja jautri jautāja, iedzerot malku karstas šokolādes.

Jaunais vīrietis atgāzās krēslā un pazuda aiz caurspīdīgajām aizsargājoša ekrāna "ziedlapiņām". Viņa kokons pārvērtās par perlamutra olu ar caurspīdīgu augšējo galu. Arī Nastja aizaudzēja savu kokonu.

Milzīgās zāles šalkas un trokšņi nekavējoties pazuda, tos pārtrauca aizsardzība. Zem galvaskausa "uzpūta caurvējš" - tika ieslēgts sakaru kanāls ar inku.

- Kā dzirdi? - atskanēja Nastjas balss.

- Labi, - steidzīgi atbildēja Tarass. Nez kāpēc viņš nejutās mierīgi, it kā būtu pieķerts, darot kaut ko aizliegtu. - Varbūt katram gadījumam labāk paziņot tavam vectēvam?

- Mēs nedarām neko nosodāmu, - meitene saprata viņa stāvokli. - Nebaidies. Un vectēvs ir pārāk aizņemts, lai novērstu viņa uzmanību sīkumu dēļ. Iesniedz ievadei savu kompaktvideoadatu, sāksim no atrastā invarianta.

Tarass paklausīgi iesprauda viriāla konusā vectēva iedoto video ieraksta adatu, pēc tam pievienoja vēl vienu kompaktu - ar Alekseja Tolstoja stāsta tekstu.

- Klausos jūs, - ausīs (un pat galvas iekšpusē) atskanēja samtaini maiga, pieklājīga Ozola balss.

- Paskaidro viņam, ko mēs vēlamies, - teica Nastja.

Tarass koncentrējās, mentāli pastāstīja savam neredzamajam sarunu biedram ideju atrast pasauli, kas pilnībā atbilstu Tolstoja aprakstītajiem nosacījumiem stāstā "Aelita".

- Uzdevumu sapratu, - pēc nelielas pauzes atbildēja inks - Tomēr man jums jāatgādina par pielaidi. Informācija par dažiem Koka invariantiem ir slēgta.

- Kas to slēdzis? - Nastja neapmierināti jautāja.

- Divu tūkstoši trīs simti divdesmit piektā gada pirmā aprīļa SEKON 117 delta rīkojums. Līdz šim tas nav atcelts.

- SEKON divdesmit vienu gadu nav pārskatījis savus aizliegumus?

- Jā kundze.

- Mana pielaide ir "zaļā lineārā", indekss B, - nosarcis nomurmināja Tarass; tā bija trešā kursa studenta pielaide Kvantu vēstures nodaļai.

- Baidos, ka ar to nepietiek, - sacīja inks.

- Man ir "baltā lineārā", - teica Nastja, - indekss A, Trešais līmenis. Es esmu Anastasija Belaja, mans vectēvs Grigorijs Belijs, hronoinstitūta direktors, tēvs - Večers Belijs, operatīvās brigādes vadītājs.

Pauze.

- Jūsu pielaide pieņemta. Sāku meklēšanu. Tomēr, ja nepieciešamais invariants atrodas SECON atbildības jomā, nevarēšu jums palīdzēt.

- Nepieciešamais invariants, pēc manas pārliecības, nesatur slepenu informāciju.

- Gaidiet.