Lidmasina lidz menesim un gandriz normala dzive

Nina kliedza, bakstidama daksinu kaut ko slidena: vieteja paelja, ka izradijas, tika pasniegta ar gliemeziem. Ernijs rupigi izmakskereja no Ninas skivja visus gliemezus un, ietinot tos salvete, nolika uz galda malas.

Padzerusi teju, kas Ernijam par parsteigumu izradijas garsiga un stipri pagatavota, vini samaksaja un atstaja «romantisko» kafejnicu.

– Vai velaties redzet spoku maju? – Toms skieleja, skatoties karte telefona. «Tas nav talu, tikai dazus kvartalus no sejienes.»

«Es domaju, ka mums ir pienacis laiks doties prom,» Ernijs atgadinaja Tomam.

– Un es gribu! – Nina negaiditi skali un uzstajigi pazinoja.

– Damas velme ir likums! – Toms dazos solos lidzigi leoparda lecieniem, kas grasas apdzit speli, skersoja kvartalu un jau spieda luksofora pogu, ar zestu pasteidzinot atpalikuso pari.

Pec nepilnam desmit minutem vini patiesam bija klat. Tiesi pari ielai viniem staveja slavena rapojosa maja.

Tomer tas izskatijas nedaudz rapojosi tikai tapec, ka neviens to nebija labojis loti ilgu laiku. Maja bija maza, bet divstavu. Tas izskatijas pec pagaidu majokliem okupantiem vai ka majas, ko rupnieki uzcela saviem stradniekiem. Uz sienam bija pelejums ar nolobitu, izbalejusu krasu un rusu uz slipa jumta.

«Man likas, ka augseja stava loga redzu kustibu…» Toms teica kapa balsi.

Nina piespiedas Ernijam ciesi klat, satverot vina roku.

«Ja godigi, es gaidiju vairak,» Toms noverteja konstrukciju sev ierastaja toni. – Kaut kas, iespejams, vesturisks, ta teikt…

Toms stradaja par vestures skolotaju makslas skola, kur, protams, macijas vina adoptetie berni Ernijs un Nina. Visu vesturisko vins dievinaja no visas dveseles.

Toms sagriezas uz kurpju papeziem un grasijas doties atpakal. Peksni Nina sausmas iekliedzas un satvera Ernija roku ta, ka visa vinas roka sastinga un saka loti sapet.

Toms pagriezas atpakal un jautajosi paskatijas uz Ninu:

– Kas tas ir, dargais, vai tu kaut ko iedomajies? Ejam atri prom no sejienes. – Toms aplika roku ap Ninas plecu, velkot vinu sev lidzi, bet vina skita saknojas uz asfalta un turpinaja kliegt.

– Tom, paskaties uz augsu. – Ernijs jau bija pamanijis, par ko Nina kliedz.

– Ak, oho… – Tagad to pamanija ari Toms. «Un es biju parliecinats, ka tas ir viltots, izdomats sausmu stasts, lai piesaistitu turistus…

Pa slipa jumta gredu ar sarusejusiem traipiem, no viena skurstena uz otru staigaja basam kajam spokaina sieviete gara, veclaiciga naktskrekla.

Kad vina sasniedza vidu, vina pagriezas pret viniem. Labi, ka vinas acis bija ciet un zods bija piespiests pie krutim. Vinas garie, plivojosie mati karajas no pleciem, sadalijas pa vidu. Acimredzot kundze devusi majienus, ka dzives laika cietusi no staigasanas miega.

Vina lenam pacela rokas, izplesot tas uz saniem. Tos vicinot, vina pacelas, protams – leja. Vina krita leni un skaisti, griezoties it ka paleninajuma, un beidzot izpletas uz asfalta eleganta teatrala poza, lai skatitaji varetu redzet vinas diezgan skaisto seju un kailos celgalus.

Pagulejis tur isu bridi, spoks pazuda.

«Un vina ir skaista…» Nina ar divainu sajusmu secinaja joprojam tricosa, nedaudz aizsmakusa balsi.

– Tu esi daudz labaks! – Toms atcirta. «Ejam prom no sejienes, es domaju, ka mums visiem sodien pietiks iespaidu.»

Nina lenam gaja uz prieksu, ik pa bridim atskatidamas. Tagad vina tureja Ernija roku, to nesaspiezot.

«Vienkarsi apsoliet par to nestastit Dalijai.» – Toms diskreti piemiedza Ernijam, atgadinot, ka Ninai pagaidam nevajadzetu stastit parak daudz.

Nina tomer atkal apstajas, radot ar pirkstu uz sis nu jau citas, gluzi modernas majas jumtu. Soreiz vina nevis kliedza, bet smejas.

Ari Toms un Ernijs apstajas un paskatijas uz jumtu. Vinu jauna draudzene, ar rokam pacelot svarkus, dejoja stepa deju.

«Parastiem spokiem nav paraduma pamest ekas, kuras vini dzivo,» Toms noteica tada toni, it ka vins savas skolas audzekniem pastastitu kadu vesturisku faktu. «Tas ir kaut kads… traks spoks,» vins rezumeja.

Pa to laiku spoks uztaisija vairakas piruetes, it ka dejodams solo numuru baleta, un, panemis skriesanas startu, noleca no jumta ar galvu uz leju, ka iesacejs peldetajs no baseina malas. Ienirusi asfalta, dama kritiena vieta atstaja tumsu pedu, kas, protams, izskatijas pec izlietam asinim.

«Vina noteikti flirte… tikai ar kuru no mums…» Toms skali domaja, skatidamies uz traipu.

«Varbut vina saprot, ka tu esi uz kaut ko spejigs… sava zina…» Ernijs ierosinaja. – Vai spoki kadreiz ir meginajusi ar jums sazinaties? – vins jautaja tiesi.

«Veca pili bija viens interesants incidents,» atzina Toms.

«Esmu parliecinats, ka ari ta bija «dama», " Ernijs iesmejas.

– Tev ir pilnIga taisniba. – Toms ari pasmaidija.

– Un ko tad tu izdariji?

– Tatad, es uzzimeju vairakas runas. Tas vinai palidzeja mazliet nomierinaties… vai pareizak sakot, mazliet nomierinaties…

– A… vai tu tagad nevelies darit to pasu? «Tev vienmer visas kabatas ir krita gabalini,» Ernijs ieteica.

Toms iebaza garos pirkstus dzinsu kabata un patiesiba izvilka krita gabalu.