laura un Septiņu mēnešu zīmogs

— Vēl mazu brītiņu! — Laura atteica un veltīja tēvam mīlestības pilnu skatienu. Augstu pie debesīm, tieši viņai virs galvas stāvēja Septiņu mēnešu zīmogs, un Laurai šķita, it kā katra no septiņām zvaigznēm starotu spožāk nekā jebkad. Laura ieskatījās Mariusam dziļi acīs, ilgodamās tajās ieraudzīt bezgalīgo mīlestību un drošību, kas no tām allaž bija mirdzējušas pretim, cik vien viņa spēja sevi atminēties. Taču Laura tur neatrada šīs pazīstamās jūtas. Tās bija pazudušas. No tēva acīm nerunāja nekas cits kā... tīrā alkatība!

Kā tas bija iespējams?

Kas bija noticis?

Septiņi mēneši iemirdzējās vēlreiz, it kā gribētu mierināt meiteni vai kaut ko viņai atgādināt — un tad Laura beidzot saprata.

Viņa cieši paraudzījās tēvā un vaicāja: — Saki man, tēti, — ko tu jūti pret mani?

Mariuss bija apjucis. Viņa vaibstos bija rakstīts neizmērojams izbrīns, un viņš, ne vārda neteikdams, tikai skatījās Laurā. — K... Ko... Ko tas nozīmē? — viņš beigās aizlūzušā balsī jautāja. — Kas... Kas man jādara?

— Es taču skaidri pateicu, — Laura stingri atteica. — Vienkārši pasaki, ko tu pret mani jūti!

— Bet... Bet kālab gan?

Laura saglabāja mieru. — Vienkārši pasaki, ka tu mani — mīli!

Mariuss nobāla un skaļi ievilka elpu. — K... ko... ko? — viņš stostījās.

— Vienkārši pasaki, ka tu mani mīli! — Laura atkārtoja, ciešāk satverdama Apskaidrības kausu.

Mariuss grasījās atbildēt, taču no viņa mutes atskanēja tikai aizsmakusi šņākoņa. Viņš noskaities samiedza acis, sejai pārvēršoties neizmērojama naida plosītā grimasē. — Tu, nolādētais skuķi! — viņš vēl nošņāca, bet tad jau sākās pārvērtība. Skanot kliedzieniem un sprauslāšanai, viņa tēls izira, līdz Lauras priekšā stāvēja Sirīna.

Meitene pavisam rāmi pagāja pretī Melnajam hercogam.

— Vai tiešām tu domāji, ka es noticēšu veidolu mainītājai? Vai tu nezināji, ka mans tēvs drīzāk mirtu nekā pieļautu, lai Apskaidrības kauss nonāk tavās rokās? Paturi prātā, ka es esmu gaismas karotāja! — viņa bezbailīgi paziņoja. — Un vēl kas: es nekad nepadošos un atbrīvošu savu tēvu. Pret to spēku, ko man dāvā Septiņu mēnešu zīmogs, pat tu un tavi melnie bruņinieki neko nespēj iesākt!

To teikusi, Laura pagriezās un pacēla Apskaidrības kausu pretim Gaismas glabātājam. Ieskatījusies viņa labsirdīgajā sejā, kurā atspoguļojās visu laiku zināšanas, meitene saprata, ka viņas stunda vēl pienāks.

BEIGAS

SATURS

1. nodaļa. Elles rīkle 9

2. nodaļa. Noslēpumainā pazušana 21

3. nodaļa. Melnais kravas auto 34

4. nodaļa. Vēlmju iemānītāji 48

5. nodala. Sniega monstrs 64

6. nodaļa. Vientuļā abatija 80

7. nodaļa. Mācekles viltība 95

8. nodaļa. Jaunais skolnieks 109

9. nodaļa. Slepenā bibliotēka 125

10. nodaļa. Nejauka pamošanās 139

11. nodaļa. Levators 153

12. nodaļa. Sarkanā nāve 168

13. nodaļa. Septiņu mēnešu zīmogs 180

14. nodaļa. Nežēlīgā bruņinieka pils 194

15. nodaļa. Noslēpumainā viešņa 208

16. nodaļa. Vecais foliants 224

17. nodaļa. Ļaunuma radības 238

18. nodaļa. Spārnotie lauvas 252

19. nodaļa. Baisas aizdomas 267

20. nodaļa. Neprātīgs lēmums 284

21. nodaļa. Baisas aizdomas 299

22. nodaļa. Melnā hercoga pazemes cietums

23. nodaļa. Briesmīgs piedāvājums 326

24. nodaļa. Meklējot profesoru 340

25. nodaļa. Gaismas sūtnis 355

26. nodaļa. Freskas noslēpums 369

27. nodaļa. Āķīga mīkla 384

28. nodaļa. Cerības dzirksts 398

29. nodaļa. Nekrietna nodevība 409

30. nodaļa. Lēmuma nakts 424

Apgāds

JUMAVA

www.jumava.lv

Izdevējs — SIA "J.L.V.”, Dzirnavu ielā 73, Rigā LV 1011.

Iespiests un iesiets a/s “Paraugtipogrāfija”, Puškina ielā 12, Rigā LV 1050.