Ļaunuma spogulis

Pēc Milodara toņa Kora saprata, ka viņas priekšnieks melo. Ksenija Mihailovna, ja arī runāja par Epidaura vizīti, nekad nedotu komisāram padomus. Viņa bija vecās skolas izlūks. Bet komisāram tagad bija izdevīgi tēlot sevi kā pavēli tālāk nododošu personu un turklāt uzsist Korai cenu. Visticamāk, savām vajadzībām viņš turēja citus aģentus. Bet Koru vienmēr var upurēt. "Un, ja viņš tagad mani sāk pārāk slavēt," domāja Kora, " var uzskatīt, ka man ir nepatikšanas."

- Neskatoties uz jaunību, - sacīja Milodars, bez panākumiem cenšoties izlīdzināt savu savēlušos, cieto kā stieples, matu kodeļu. - Neskatoties uz izskatu...

- Kādu vēl izskatu? - nodomāja Kora. - Vai man ir slikts izskats?

- Kora Orvata ir viena no labākajām kaujas aģentēm.

Viesi no Epidaura piekrītot, vienbalsīgi pamāja, bet pēc tam otrais ministrs pieklājīgi pajautāja:

- Vai tiešām pašreizējā situācijā ir svarīgi, vai viņa ir laba aģente vai viduvēja?

- Nē! - atcirta Milodars. - Viduvējs aģents operācijunoteikti izgāzīs.

Kora klusēja. Viņa saprata, ka, neskatoties uz viņas vēlmēm un vārdiem, viņai, tā vai tā, būs jāstrādā. Protams, viņa labprātāk uzzinātu par visu pēc iespējas ātrāk un labprātāk strādātu Šveicē vai Kiprā, bet galu galā var jau aizlidot arī uz Epidauru.

- Turpiniet, komisār, - sacīja otrais ministrs.  - Paskaidrojiet savam labajam aģentam, kurš bezrūpīgi dzer sālsūdeni, kāda ir mūsu problēma.

Es viņam nemaz nepatīku, - nodomāja Kora.  - Patiesībā viņš man arī ir pretīgs, bet jebkurai sievietei ir nepatīkami to apzināties.

- Epidaura Impērija, - iesāka Milodars, - kas atrodas Cukeha planētas dienvidu puslodē...

- ​mūsu valodā tas nozīmē "Brīnišķā" - piebilda Seja. Bija dīvaini dzirdēt balsi no absolūti melnas dzirkstošas ​​bumbas pamatīga arbūza izmēros.

- Epidaura impērija pastāv jau daudzus gadsimtus, - sacīja Milodars.

- Pirms deviņsimt četrdesmit astoņiem gadiem, - piebilda otrais ministrs, - princis Sovparijs sestais, sakāva četru cilšu varenību un izgāja pie Niedru jūras.

- Paldies, - teica Milodars. - Bet es gribētu, neaizvainojot jūs, atzīmēt, ka aģente Orvata ar Epidaura vēstures specifiku var iepazīties savā brīvajā laikā...

- Ceru, ka viņai nebūs brīvā laika, - apvainojās otrais ministrs.

Seja pamāja ar garu roku, pavēlot turpināt.

- Pirms trīssimt gadiem impērijā notika revolūcija, - paklausīja komisārs.

- Precīzāk - dumpis! - ministrs nespēja atturēties. - Parasts dumpis, nekas vairāk.

- Un nemiernieki pārņēma vadību.

- Pagaidām! - teica otrais ministrs.

- Atvainojiet, varbūt jūs pats pastāstīsiet? - pajautāja Milodars.

Un tad Seja nesaprotamā valodā uzbruka savam pavadonim. Lai arī nesaprotami, bet skaidri uzbruka. Koras plašās valodu zināšanas, kura jau bērnunamā bija iemācījusies astoņas valodas un apguva vēl četrdesmit dienesta gadu laikā, strādājot InterGpolā, ļāva viņai secināt, ka apmēram puse no Sejas vārdu plūdiem ir lamuvārdi. Milodars arī to saprata un ar prieku klausījās, kā šie uzpūtīgie dižciltīgie ecējas.

Visbeidzot, lamuvārdu straume apsīka, otrais ministrs skatījās grīdā starp no apmetņa izvirzītajiem ceļgaliem, bet apmierinātais Seja sastinga, acīmredzot pievēršot skatienu Milodaram.

Pēc daudznozīmīgas pauzes Milodars turpināja:

- Nemiernieki ieņēma imperatora pili un noturējās tur vairākas dienas, līdz impērijas karaspēkam pienāca pastiprinājums. Bet šajā laikā viņiem izdevās nodarīt taustāmu kaitējumu. Pirmkārt, viņi pārgrieza rīkles imperatoram un viņa tuvākajiem radiniekiem...

Otrais ministrs krēslā satriņājās, domādams atkal doties kaujā, bet Seja caur savām platajām nāsīm trokšņaini iesūca gaisu, un otrais ministrs apklusa. Kora atcerējās, ka gaisa iesūkšana caur nāsīm Epidaurā tika uzskatīta par draudu. Varbūt kādreiz noderēs.

- Otrkārt, - Milodars turpināja, it kā apkārt nekas nenotiktu, - viņi aplaupīja pili un nozaga trīs dārgumus. Trīs imperatora varas simbolus, bez kuriem imperators nav imperators, bet tā... tjfu... nekas!

- Nu, te nu gan atļausiet! - neizturēja pats Seja. - Šķiet, jūs ejat pārāk tālu. Es atļāvu pārstāstīt situāciju izpildītājam, ne tāpēc, lai jūs aizskartu svētu personu.

- Bet tagad taču nav nevienas personas!

- Pagaidām.

- Trīssimt gadu viņu impēriju pārvalda reģentes. - Milodars pievērsās tikai ar Korai. - Tāpēc, ka viņi pat nevar veikt kronēšanu.

- Trīs dārgumi... - sacīja Kora. - Es kaut kur par to esmu lasījusi.

- Tu par to lasīji Japānas vēsturē, - atbildēja Milodars. - Bet es varu tev sniegt vēl dažus piemērus no Zemes vēstures. Saskaņā ar leģendu, šos priekšmetus Epidauras pirmajam valdniekam iedeva dieviete... atvainojiet, kā sauca dievieti?

- Gaismas un baiļu dieviete Juoga, - atbildēja Seja. Otrais ministrs joprojām apvainojies klusēja.

- Tieši tā, - Milodars sacīja, it kā visu mūžu būtu pazinis šo dievieti, bet tikai tagad piemirsis. - Dieviete Juoga dramatiskos apstākļos pirmajam imperatoram pasniedza spoguli, gredzenu un kroni.

- Neprecīzi, - Seja saviebās. - Nepieciešams paskaidrojums.

- Lūdzu.