Lampas bērni 3 grāmata Kobru karalis no Katmandu

-    Pietiks, Nimrods pārtrauca Džona uzskaitījumu. Es zinu, cik garš ir eons.

-   Afriels teica, ka tās pastāvēšot tieši tik ilgi.

-   Eņģeļi parasti runā nopietni, Nimrods teica. Tā­pēc allaž ir vērts ieklausīties, ja viņi parādās mūsu dzīvē. Tiesa, daži no viņiem mēdz būt mazliet nenopietni un pieglaimīgi. Taču ir prātīgi viņos ieklausīties. Viņi zina to, ko mēs, džini, nekad nevaram zināt. Noslēpumus. Visuma mistērijas. Man kaut kas ienāca prātā. Kāds šķita Dibaks, kad jūs viņu pēdējo reizi redzējāt?

-    Savāds, Filipa atbildēja. Kā vienmēr.

-   Nē, Džons iebilda. Ne gluži. Viņš bija dīvaināks nekā parasti. Mēs pamanījām, ka viņš skatās savā dvē­seles spogulī. Turklāt tā, it kā negribētu, lai kāds cits to redzētu.

-     Vai jūs kaut ko saskatījāt? Nimrods jautāja. Proti, vai jūs ko pamanījāt zēna dvēseles spogulī?

Dvīņi papurināja galvu.

-   Viņš to aši aizsedza, Džons atbildēja. Pirms mēs kaut ko varējām saskatīt.

-    Tas ir ļoti svarīgi. Vai viņš jums pateica, ko tika redzējis?

-   Nē, Džons sacīja. Bet, lai tas būtu kas būdams, nedomāju, ka tas darīja viņu laimīgu. Īstenībā viņš tik tikko spēja uz to skatīties.

-    Es brīnos, Filipa nomurmināja.

-    Par ko? Nimrods jautāja.

-   Nesaprotu, kāpēc Dibaks tik tikko spēja paskatīties uz savu dvēseli, viņa teica. Viņš ir nerātns. Stūrgal­vīgs. Untumains. Reizēm pat mazliet ļauns. Bet viņš to­mēr ir tikai zēns. Manuprāt, viņam nepiemīt nekas īsti slikts. Nekas tāds, kas varētu parādīties viņa dvēselē.

-    Es reiz jums teicu, ka ir sešas džinu ciltis, Nim­rods sacīja. Bet, stingri ņemot, ir septiņas, jo reizēm piedzimst džins, kas nav ne mārids, ne ifrīts, ne džins, ne guls, ne džanns, ne šaitāns. Bet divu cilšu hibrīds. Šai gadījumā māridu un ifrītu.

-    Pagaidiet, Filipa protestēja. Zahertorta kungs noteikti ir mārids. Tāpat arī doktore Zahertorte.

-    Jā, tā ir pilnīga taisnība, Nimrods apliecināja. Bet šai gadījumā ir problēma. Smaga problēma. īpaši Dibakam. Zahertorta kungs nav Dibaka tēvs. Viņš pats to atklāja tikai nesen. Un tas ir iemesls, kāpēc viņš un doktore Zahertorte vairs nedzīvo kopā.

-   Vai jūs gribat teikt, ka Dibaks ir pa pusei mārids, pa pusei ifrīts? Džons jautāja.

Nimrods pamāja ar galvu. Baidos, ka tā ir, Džon. Dibakā ir labais. Bet arī ļaunais. Un to viņš redz, skatī­damies savā dvēseles spogulī. Aiz gaismas un skaistuma ir kas tumšs un riebīgs. Un Dibakā risinās cīņa, kurš no tiem labais vai ļaunais pārvaldīs viņa dvēseli. Tāpēc es priecājos, ka jūs ar viņu sadraudzējāties. Jo esmu pārliecināts, bērni, ka ar jūsu palīdzību labais ņems virsroku.

-   Nabaga Dibaks, Filipa teica. Bet kā tas notika? Dženija Zahertorte šķiet tik jauka.

-   Tāpēc, ka Ibliss uzlika saistību Zahertorta kungam un izlikās par viņu.

-   Jūs taču negribat teikt, ka Ibliss ir Dibaka tēvs? Džons jautāja.

-    Baidos, ka tā ir.

-    Un vai Dibaks to zina?

-    Jā, protams, Nimrods atbildēja. Tas ir dziļš, tumšs noslēpums. Neviens to nezina, izņemot ģimeni. Neesmu pat pārliecināts, vai Ibliss to zina.

-   Tad kā jūs to zināt? Filipa jautāja. Ja tas ir tik liels noslēpums?

-     Vai atceraties eksorcismu, kas iedvesmoja guru Masamdžasaru domāt, ka viņš pats varētu kļūt par džinu?

-   Jā, Džons atbildēja. Jūs veicāt eksorcismu prem­jerministram. Viņš teica, ka premjerministru esot ap­sēdis džins. Kāda aptuveni divpadsmit gadus veca mei­tene, tā viņš teica.

-   Tā meitene bija Faustīna, Nimrods teica. Dibaka māsa.

-    Tā, kura pazuda? Filipa jautāja.

-    Jūs to zināt? Nimrods atjautāja.

-    Zināmā mērā, Filipa atbildēja. Mēs redzējām viņas portretu Dibaka krustmātes mājās. Benermena salā.

-    Tad jūs esat tur bijuši, ja?

-    Uz turieni Dibaks devās, lai paslēptos, Džons paskaidroja, kad guru sekotāji viņu meklēja. Acīmre­dzot viņš bija ļoti pieķēries Maksam, savas krustmātes gorillam.

-    Jā, tāpat kā… Nimrods aprāvās un kādu brīdi izskatījās domīgs, it kā kaut ko atcerēdamies.

-   Jūs grasījāties mums pastāstīt par Faustīnu, Fi­lipa viņam atgādināja.

-    Jā, Nimrods atsaucās. Faustīnu uzskatīja par ļoti apdāvinātu bērnu. Par zelta bērnu. Piemēram, viņa bija pat labāka džinversoktoannulāra spēlētāja nekā tu, Filipa. Un džini visnotaļ par viņu bija ļoti augstās do­mās. Gudra. Loģiska. Tieši Faustīna eksorcisma laikā man pateica, ka Ibliss ir Dibaka tēvs. Tolaik Zahertortu ģimene dzīvoja Londonā un viņas māte Dženija, kurai nupat bija piedzimis Dibaks, bija premjerministra apbrī­notāja. Kaut gan no attāluma. Saprotiet, viņi īstenībā nekad nesatikās. Kad Faustīna uzzināja par Iblisu, viņa nolēma kaut ko darīt. Un, mēnešiem ilgi klausījusies, kā viņas māte cildina premjerministru, Faustīna nolēma, ka premjerministrs ir vienīgā persona, kas ir pietiekami varena, lai liktu Iblisu arestēt. Tāpēc viņa pirmām kār­tām apsēda premjerministru. Viņa bija ļoti stūrgalvīgs bērns. Vismaz šai ziņā ļoti līdzīga Dibakam.