KF aģents

Oranžā saule jau rietēja un trāpīja tieši sejā, apzeltīdama un caurdurdama putekļu kolonnas.

Fotijs van Kuns saprata, ka aizmirsis uzvilkt īso apmetni, kam etiķetes labirintos bija kaut kāda simboliska nozīme, viņš gandrīz metās atpakaļ uz viesnīcu, taču atturējās. Gribēju apturēt dubulto rikšu - vīrs minēja pedāļus, sieva skrēja aizmugurē, turot ventilatoru, bet atcerējās, ka viņam nav naudas. Rikša apstājās, gaidoši lūkodamies uz dīvaino radījumu melnajā apģērbā, kas dažos klanos nozīmēja nāvīgu atriebību. Acīmredzot, to atcerējies, rikša uzmina uz pedāļiem, sieva skrēja aiz muguras. Pēc tam rikša šajā jautājumā ieviesa savu daļu neizpratnes, parādot sargiem, ka Fotijs van Kuns ir bruņots un ar rokām izdarīja atriebējam raksturīgus naida žestus. Rikšas atmiņā cilvēka tēlu melnā papildināja iztrūkstošās, bet obligātas asiņainā rituāla detaļas. Viņa sieva par Fotiju van Kunu varēja pastāstīt precīzāk, bet, protams, neviens viņai nejautāja, jo vienkārša cilvēka liecībai nebija juridiska spēka.

šķīries no rikšas, Fotijs van Kuns skrēja pa ielu, cenšoties pēc iespējas ātrāk sasniegt glābjošo milzu arbūza ēnu. viņam bija ļoti karsti, un smacīgi Pe-U gaisā, kas pēc zemes standartiem bija nedaudz retināts. Bija pagājušas jau sešas minūtes, un viņš kavējās.

Vēl vienu sekundi Fotijs van Kūns uzkavējās pie suvenīru veikala. Viņš plosījās starp nepieciešamību steigties uz lekciju un vēlmi uzkāpt pa kāpnēm un pierunāt pārdevēju nepārdot zaldātiņus līdz rītdienai.

Pārdevējs caur spraugām niedru durvīs ieraudzīja Fotiju van Kunu, taču pircēju iekšā neaicināja, jo viņu bija nobiedējušas van Kuna iepriekšējās darbības. Tagad, ieraudzījis viņu melnā uzvalkā, viņš ātri atkāpās un paslēpās aiz letes.

Tātad viņš nepamanīja to, ko būtu varējis redzēt, ja tu būtu palicis pie durvīm.

šajā brīdī Fotijs van Kuns atradās dziļā ēnā zem ķirbju mājas nokarenās puses. Iela bija tukša. Saulrieta stunda ir karstākā un putekļainākā pilsētā, tāpēc uz ielas nebija neviena garāmgājēja.

Fotijs van Kuns neko nenojauta, jo viņam no aizmugures iesita pa galvu ar nūju. ar dzeltena kaula zizli, ar kādu parasti bruņoti kalnieši.

Sitiens bija spēcīgs, un Fotijs van Kuns nepaspēja neko saprast.

* * *

No aģentūras līdz kosmodromam bija nedaudz vairāk kā stundas brauciens. Vairāk vai mazāk pieklājīgais kosmodroms bija uzcelts pirms aptuveni divpadsmit gadiem, taču ceļš uz to, par kura izveidi bija jārūpējas pilsētas vadībai, tā arī netika izbruģēts.

pa ceļa malām, izretinoties tuvāk nomalei, stieptas svītrainas meloņu mājiņas ar maziem logu trīsstūriem - it kā kāds būtu pārbaudījis, vai melones jau nogatavojušās. No logiem izvirzījās garas kārtis, uz kurām karājās veļa. Vecs kosmosa flotes furgons ripoja palecoties pāri izciļņiem, sarkani putekļi klāja tā logus. Tirgotāji, kas sēdēja pie ceļa, visi bija rudmataini, un arī viņu preces bija sarkanas no putekļiem.

Apkopēja PetriA pagrūda ciet logu, kļuva vēl karstāks, bet putekļi tik un tā iespiedās iekšā un čirkstēja uz zobiem.

- Jūs apsolījāt izsaukt meistaru, lai salabo gaisa kondicionētāju furgonā, - Andrejs Brūss sacīja savam vietniekam VoseņU. - Kauns no pasažieriem.

- Lai atsūta jaunu furgonu, - tas atbildēja. Viņš nopūta putekļus no biezā portfeļa, no kura nekad nešķīrās. – Mūsu meistari neko nesaprot no zemes kondicionieriem. Un vispār gaisa kondicionieriem.

-Tā nav taisnība, - Brūss teica, lūkojoties tieši uz VoseņU, kas pēc vietējiem standartiem nebija īpaši pieklājīgi. Bet VoseņU vienmēr garlaikoja Brūsu ar savu acu zīlīšu purpursarkanajiem plankumiem. - Pagājušajā nedēļā konsulātā tika salabots gaisa kondicionieris.

- Bet tu nepajautāji, - PetriA pārtrauca, lai mainītu tēmu. - Ko konsuls saka par pazudušo arheologu?

- Ja mēs redzēsim konsulu kosmodromā, pajautāsim, - sacīja Andrejs. - Pagaidām šķiet, ka nekā jauna nav.

- Visi pilsētā zina, - sacīja VoseņU, - ka arheologs atriebjas Rietumu virsotņu klanam.

— Muļķības, — Andrejs pārliecinoši sacīja. - Arheologs šeit ir tikai četras dienas. Viņš nepazīst nevienu klanu. Visu savu laiku viņš pavadīja Zinību skolā. Kāpēc viņam klani?

Viņš pārdeva tiem savas kartes. Bet viņam nesamaksāja, - sacīja VoseņU. Viņš ir zaudējis godu.

VoseņU uzpūta uz pleca, pa zelta spārnu. Viņš pats bija izdomājis sev kosmosa flotes uniformu. viņam izdevās izcelties pat šajā spilgto un daudzveidīgo apģērbu pasaulē. Varbūt tāpēc, ka viņa klans bija vājš, gandrīz visi vīrieši gāja bojā strīdos ar Upes klanu, klans atteicās no atriebības, lai izdzīvotu - kā suns, kurš pēc zaudējuma cīņā guļ uz muguras, atsedzot pretiniekam vēderu. Un tas aiziet. Ja nebūtu tādas paražas klanu sīvā cīņā, sarežģītākajā goda kodeksu sistēmā, planētas iedzīvotāji jau sen būtu viens otru nogalinājuši.