Читаем Dzelzs papēdis полностью

—   Baidos, ka misteram Everhardam būs taisnība, — viņš sacīja. — Neiejaukšanās politika, katrs sev, un velns lai rauj visu pārējo. Kā misters Everhards pagājušo reizi sacīja, tas ir jūsu — baznīcas tēvu uzdevums atbalstīt pastāvošo sabiedrisko iekārtu, un uz šiem pamatiem sa­biedrība arī turas.

—   Bet tā taču nav Kristus mācība! — bīskaps iesaucās.

—   Tagadējā baznīca nemāca Kristus mācību, — Er­nests aši iejaucās. — Tāpēc arī strādnieki negrib ielais­ties nekādās darīšanās ar baznīcu. Baznīca sankcionē ka­pitālistu drausmīgo brutalitāti un nežēlību pret strādnieku šķiru.

—   To baznīca nesankcionē, — bīskaps iebilda.

—   Bet baznīca arī neprotestē pret to, — Ernests at­teica. — Un, ja baznīca neprotestē, tad tā sankcionē, jo neaizmirstiet, ka baznīcu uztur kapitālistu šķira.

—   Sādā gaismā es neesmu šo jautājumu apskatījis, — bīskaps naivi noteica. — Bet jums nevar būt taisnība. Es zinu gan, ka daudz kas šinī pasaulē ir nejauks un

1 nutis. Es zinu, ka baznīca ir zaudējusi tos, ko jūs dēvē­jat par proletariātu K

—   Proletariāts nekad nav jums piederējis, — Ernests Iesaucās. — Proletariāts radies ārpus baznīcas iespaida sfēras un bez baznīcas.

—   Es jūs nesaprotu. — Bīskaps samulsa.

—   Ļaujiet man paskaidrot! Astoņpadsmitā gadsimta beigās līdz ar mašīnu un fabriku sistēmas ieviešanu pla­kas darbaļaužu masas pazaudēja savu dzimteni. Vecā darba sistēma bija sabrukusi. Darba tautu aizdzina no ciematiem un sadzina fabriku pilsētās. Tiklab mātēm, kā bērniem vajadzēja strādāt pie mašīnām. Ģimenes dzīve saira. Apstākļi bija drausmīgi. Tas ir baigs stāsts.

—   Zinu, zinu, — bīskaps Morhauzs pārtrauca, sāpīgi saviebdamies. — Tas bija šausmīgi. Bet tas notika pirms pusotra gadsimta.

Bīskaps Morhauzs vilcinājās. Tāpat kā Dr. Hemerfīlds, viņš nebija pieradis pie šādas «saskriešanās», kā Ernests to dēvēja.

—   Astoņpadsmitā gadsimta vēsture ir uzrakstīta, -— Ernests aši piemetināja. — Ja baznīca nebūtu klusējusi, tad tā arī grāmatās nebūtu mēma.

—   Baidos, ka baznīca būs klusējusi, — bīskaps atzinās.

—   Un klusē vēl šodien.

—   Te es nepiekritu, — bīskaps atteica.

Ernests mirkli klusēja, vaicājoši paraudzījās viņā un tad pieņēma izaicinājumu.

—   Labi, — viņš sacīja. — Redzēsim. Čikāgā ir sie­vietes, kas strādā visu nedēļu par deviņdesmit centiem. Vai baznīca ir protestējusi pret to?

—  To es pirmo reizi dzirdu, — bija atbilde. — Deviņ­desmit centi nedēļā! Tas ir šausmīgi!

—  Vai baznīca ir pret to protestējusi? — Ernests ne­atlaidās.

—   Baznīcai tas nav zināms. — Bīskaps bija dziļi no­mākts.

—   Bet baznīcai taču bija pavēlēts: «Ganiet manas avis!» — Ernests zobojās. Tomēr nākamā mirklī viņš jau sacīja: — Piedodiet manu zobošanos, bīskap, bet jums gan nav jābrīnās, ja mums zūd pacietība. Kad jūs esat protestējuši savās kapitālistiskajās draudzēs pret bērnu nodarbināšanu dienvidu štatu kokvilnas rūpnīcās? [21] Sešu septiņu gadu veci bērni strādā katru nakti divpadsmit  stundas ilgā maiņā. Viņi nekad neredz sauli. Viņi mirst kā mušas. Dividendes ir samaksātas ar viņu asinīm. Un par šīm dividendēm Jaunajā Anglijā ceļ greznas baznīcas, kurās jūsējie notur sājas svētrunas šo dividendu slī­pētajiem, taukajiem īpašniekiem.

—  Es to nezināju, — bīskaps vārgi nočukstēja. Viņa neja bija bāla, un likās, viņš jutās nelabi.

—  Tatad jūs neesat protestējuši?

Bīskaps pakratīja galvu.

—  Tātad baznīca ir šodien tikpat mēma kā astoņpa­dsmitā gadsimtā?

Bīskaps klusēja, un Ernests ievirzīja sarunu citās sliedēs:

—  Jūs zināt, ka tos garīdzniekus atlaiž, kas grib pro­testēt.

—   Nedomāju, ka tas būtu tik viegli.

—   Vai jūs gribat protestēt? — Ernests jautāja.

—   Parādiet man šādas ļaundarības, kādas jūs minējāt, mūsu pašu draudzē, un es protestēšu.

—   Es jums parādīšu tās, — Ernests mierīgi atbildēja. — Esmu jūsu rīcībā. Es jūs ņemšu līdzi ceļojumā uz elli.

—   Un es protestēšu. — Bīskaps saslējās krēslā, un viņa smalkie sejas panti kļuva kareivīgi asi. — Baznīca nedrīkst būt mēma!

—   Jūs atlaidīs, — Ernests brīdināja.

—   Es jums pierādīšu pretējo, — skanēja atbilde. — Es pierādīšu, ka baznīca ir maldījusies aiz nezināšanas. Vēl vairāk, es esmu pārliecināts, ka viss briesmīgais, kas sa­stopams rūpniecībā, ir radies vienīgi aiz kapitālistu šķiras nezināšanas. Tiklīdz tā visu uzzinās, tā vērsīs visu par labu. Un baznīcas uzdevums ir panākt, lai tā visu uzzi­nātu.

Ernests sāka smieties. Viņš smējās rupji, un es jutos spiesta aizstāvēt bīskapu.

—   Neaizmirstiet, — es sacīju, — ka jūs redzat tikai vienu medaļas pusi. Mūsu sabiedrībā ir daudz laba, kaut jiīs arī negribat to redzēt. Bīskapam Morhauzam taisnība. Rūpniecības radītais ļaunums ir drausmīgs, kā jūs to sakāt, bet tas radies aiz nezināšanas. Atsevišķi sabied­rības slāņi ir pārāk krasi nošķīrušies.

—   Pat mežonīgie indiāņi nav tik rupji un nežēlīgi kā kapitālistu šķira, — viņš atbildēja, un šinī mirklī es viņu ienīdu.

—  Jūs nepazīstat mūs, — es sacīju. — Mēs neesam rupji un nežēlīgi.

—   Pierādiet! — viņš mani izaicināja.

—   Kā lai es jums pierādu? — es sadusmojos.

Viņš papurināja galvu.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Аламут (ЛП)
Аламут (ЛП)

"При самом близоруком прочтении "Аламута", - пишет переводчик Майкл Биггинс в своем послесловии к этому изданию, - могут укрепиться некоторые стереотипные представления о Ближнем Востоке как об исключительном доме фанатиков и беспрекословных фундаменталистов... Но внимательные читатели должны уходить от "Аламута" совсем с другим ощущением".   Публикуя эту книгу, мы стремимся разрушить ненавистные стереотипы, а не укрепить их. Что мы отмечаем в "Аламуте", так это то, как автор показывает, что любой идеологией может манипулировать харизматичный лидер и превращать индивидуальные убеждения в фанатизм. Аламут можно рассматривать как аргумент против систем верований, которые лишают человека способности действовать и мыслить нравственно. Основные выводы из истории Хасана ибн Саббаха заключаются не в том, что ислам или религия по своей сути предрасполагают к терроризму, а в том, что любая идеология, будь то религиозная, националистическая или иная, может быть использована в драматических и опасных целях. Действительно, "Аламут" был написан в ответ на европейский политический климат 1938 года, когда на континенте набирали силу тоталитарные силы.   Мы надеемся, что мысли, убеждения и мотивы этих персонажей не воспринимаются как представление ислама или как доказательство того, что ислам потворствует насилию или террористам-самоубийцам. Доктрины, представленные в этой книге, включая высший девиз исмаилитов "Ничто не истинно, все дозволено", не соответствуют убеждениям большинства мусульман на протяжении веков, а скорее относительно небольшой секты.   Именно в таком духе мы предлагаем вам наше издание этой книги. Мы надеемся, что вы прочтете и оцените ее по достоинству.    

Владимир Бартол

Проза / Историческая проза