Atalgojot viņa darbu, viņu ne vien atbrīvojuši no cietuma, bet arī piešķīruši viņam mūža pensiju. Tomēr to viņš nav dabūjis ilgi izlietot. 1914. g. septeipbrī viņš saslimis ar sirds reimatismu un nomiris trīs dienu laikā. Pirms nāves viņš pieprasījis kātoju garīdznieku, pateru Pēteri Durbanu, un izsūdzējis grēkus. Garīdzniekam šī grēksūdze likusies tik svarīga, ka viņš to protokolējis un licis apzvērēt. Kas tad noticis, mēs varam tikai minēt. Dokuments licies pietiekami svarīgs sūtīšanai uz Romu, bet vareni spēki būs tikuši iaisti darbā, lai to noklusētu. Gadsimtiem ilgi pasaule nekā par to
XVIII NODAĻA
SONOMAS KALNU PAĒNĀ
Par mani tanī laikā nav nekas sevišķs stāstāms. Mani noturēja cietumā sešus mēnešus, kaut arī neapvainoja nekādā pārkāpumā. Es biju aizdomīga persona — baigs vārds, ar ko drīz vien bija jāiepazīstas visiem revclucio-
nezināja. Tikai pagājušajā gadsimtā izcilais itāliešu zinātnieks Lorbia bija to nejauši atklājis, pētījot Vatikānu.
Tagad nav šaubu, ka Dzelzs papēdis atbildīgs par bumbu, kas krist, ēras 1913. gadā kongresā eksplodēja. Kaut arī Perveza grēksūdze nebija zināma, tomēr neviens saprātīgs cilvēks par to nešaubījās, jo šis akts, kas noveda cietumā piecdesmit divus delegātus, pilnīgi līdzinājās neskaitāmiem citiem aktiem no oligarhu un — jau agrāk — no kapitālistu prakses.
Mums ir klasisks piemērs: nevainīgie — tā dēvētie Heimārkitas anarhisti Čikāgā, kurus krist, ēras XIX gs. 80. gados nogalināja pēc tiesas nežēlīgā un vieglprātīgā sprieduma. īpašu kategoriju sastāda iepriekš nodomāti kapitālistu īpašumu grautiņi un dedzināšana, ko izdarīja paši kapitālisti. Par šādiem īpašumu grautiņiem bieži notiesāja nevainīgus cilvēkus — «nogremdēja», kā mēdza tolaik sacīt.
Krist, ēras divdesmitā gadsimta pirmajā gadu desmitā strādnieku nemieru apspiešanai — Rietumu ogļraču federācija bija sacēlusies pret kapitālistiem — tika lietota līdzīga, tikai vēl asiņaināka taktika. Kapitālistu aģenti uzspridzināja Indenpendansas staciju. Trīspadsmit cilvēku nogalināja un krietni lielāku skaitu ievainoja. Kapitālisti, kas pārvaldīja Kolorādo štata likumdošanas un tiesas mašinēriju, apvainoja noziegumā ogļračus un gandrīz panāca notiesāšanu. Romens, tāds pats oligarhijas ierocis kā Pervezs, atradās cietumā otrā štatā — Kanzasā un gaidīja tiesu, kad pie viņa ieradās kapitālistu aģenti. Starpība bija tikai tā, ka Romena atzīšanās kļuva zināma, viņam dzīvam esot.