Dīvainā karaļvalsts

"Kas ir Buda?" vaicāja Buda.

Mūks mēģināja pasmaidīt. Buda nesmai­dīja.

"Kas ir Buda?" viņš vēlreiz jautāja.

Mūks mēģināja nocitēt kādu koānu.

"Kas ir Buda?" Buda pavaicāja vēlreiz un aizgāja.

ĀKSTA UZDEVUMS

Karaļvalstī bija Āksts. Viņa uzdevums bija panākt, lai neviens nekļūtu pārāk gudrs.

"Ja tu jūti, ka kāds ir tik gudrs kā tu, sāc jokot," viņam bija teikušas Princeses.

"Man ir skumji no manas gudrības," teica Āksts.

"Tādēļ arī tavs darbs ir taisīt jokus," viņu mierināja Princeses.

Princešu un Bruninieka

#

sarunas par valsti

"Valsts pastāv cilvēka trūkumu dēļ," teica Princeses.

"Es nesaprotu," sacīja Bruņinieks.

"Valsts kaut ko piespiež darīt. Ja visi būtu pilnīgi kā Dievs, neviens nebūtu jāpiespiež."

"Valsts pastāv parastā iedzīvotāja dēļ," teica Princeses.

"Reizēm izskatās, ka valsts pastāv Karaļa dēļ," iebilda Bruņinieks.

"Karalis arī ir parasts iedzīvotājs," atbildēja Princeses.

PŪKA NODARBOŠANĀS

ē

Reiz Bruņinieks vaicāja Princesēm: "Ko dara Pūķis?"

"Pūķis tvarsta Paradīzes putnus," sacīja Prin­ceses. "Viņš ir ļoti izsalcis."

"Jāiet pateikt, lai Pūķis ir labs," teica Bruņinieks. "Tikai Dievs var būt labs visu laiku," atbildēja Princeses.

KO NOZĪMĒ BŪT KARALIM?

Reiz Bruņinieks runāja ar sirmo Karali. Karalis Bruņiniekam sūdzēja savas bēdas.

"Tev ir jābūt Karaļa biktstēvam," teica Prin­ceses.

"Man likās, ka Karalis ir svēts," Bruņinieks bija pārsteigts.

"Karalis arī ir cilvēks," Princeses atbildēja.

PASTAIGA MEZA

Reiz Bruņinieks pastaigājās ar Karali pa mežu. Bija skaists laiks.

"Nav viegli būt Karalim," teica sirmais Karalis. "Es nezinu, ko tas nozīmē," atzinās Bruņinieks. "Tas nozīmē, ka tu esi par visu atbildīgs," sacīja Karalis.

PRINCEŠU LĒMUMS

Reiz Princeses izdeva dekrētu. Tajā bija teikts, ka ir aizliegts vēlēties būt tādam, kāds ir tavs kaimiņš.

"Kāpēc?" neviens nesaprata. "Katram ir sava laime," atbildēja Princeses. "Vienlīdzība ir tikai tur, kur ir kāds trūkums, ar kuru ir jāsamierinās. Kad visi ir vienādi, to nemana."

KĀPĒC KARALVALSTĪ BIJA AIZLIEGTA PIEKLĀJĪBA?

Reiz Princeses izdeva dekrētu. Tajā bija teikts, ka pret savu kaimiņu jāizturas dabiski. Ja kāds pret savu kaimiņu izturas nevis dabiski, bet pie­klājīgi, tas nozīmē - viņš ar to ir sastrīdējies.

"Kāpēc tas tā?" visi jautāja.

"Pieklājība ir maska," Princeses atbildēja. "Nedrīkst mīlēt masku, ir jāmīl cilvēks."

SLEPENĀ PASTAIGA

Reiz sirmais Karalis teica Bruņiniekam: "Es esmu nolēmis atstāt pili un slepenībā pastaigā­ties pa pilsētu."

"Kā es varu tev palīdzēt?" jautāja Bruņinieks.

"Tu vari mani pavadīt," sacīja Karalis.

"Labprāt," teica Bruņinieks.

"Mums varētu būt kopīgs piedzīvojums," teica Karalis."Es sen esmu gribējis ar tevi iepa­zīties tuvāk."

KARAĻA LIKTENIS

ē

Reiz sirmais Karalis runāja ar Bruņinieku: "Man ir bijis grūts mūžs. Es esmu bijis ļoti vientuļš."

"Kāpēc?" vaicāja Bruņinieks.

"Es esmu bijis citāds nekā citi. Tas ir smags liktenis."

"Es arī to dažkārt esmu jutis," teica Bruņi­nieks.

"Man bija tādam jābūt manu pavalstnieku dēļ," sacīja Karalis.

"Vai tev gribas aiziet pensijā?" pajautāja Bruņinieks.

"Jā," teica Karalis, "bet man jāatstāj kāds manā vietā."

KARAĻA PAMĀCĪBA

ē

Reiz Karalis sarunājās ar Bruņinieku. "Tavā dzīvoklī ir pārāk daudz mākslas," teica Karalis.

"Kāpēc tas ir slikti?" vaicāja Bruņinieks. "Tu mākslā gribi saskatīt Dievu, bet to nevar," sacīja Karalis. "Dievu var saskatīt tikai dzīvā cilvēkā."

BRUNINIEKS KRODZIŅĀ

ē g

Reiz Bruņinieks iegāja kādā krodziņā. Spēlēja mūzika. Pie blakus galdiņa sēdēja daži pilsētnieki.

"Dzīve ir skaista," nodomāja Bruņinieks.

"Mēs arī tā domājam," teica Princeses.

Pūķis blakus nebija manāms. Viņš savā alā skaitīja naudu. Viņš bija pārdevis Bruņiniekam kāršu komplektu. Bruņinieks būvēja mājās kāršu namiņus. Sirmajam Karalim tie patika.

PARADĪZES VĀRTI

Karaļvalstī bija cilvēks, kura uzdevums bija rādīt uz debesīm. Viņam bija jāpaceļ pirksts uz

augšu un jāsaka: "Es esmu Paradīze." Tas bija grūts darbs. Viņam maksāja lielu algu.

"Kas tur grūts?" daži jautāja.

"Būt Paradīzes vārtiem," Princeses atbildēja.

DEBESIS IR

Reiz Bruņinieks skatījās uz Paradīzes putnu. Nekas nenotika. Varēja manīt, ka debesis ir.

PŪKA BĒDAS

ē

Reiz Pūķis raudāja.

"Es esmu bijis labs," viņš teica Princesēm. "Es nozagu Paradīzē putnu Bruņiniekam."

"Neraudi," teica Princeses. Viņas vēl ilgi mie­rināja Pūķi.

PRINCEŠU AIZŅEMTĪBAS IEMESLS

Reiz Bruņinieks piezvanīja pa telefonu trim Princesēm.

"Pastaigāsimies gar jūru," viņš tām piedā­vāja.

"Piedod, bet mēs esam aizņemtas ar naudas lietām," teica Princeses. "Mēs meklējam pazu­dušo santīmu."

"Kur viņš ir?" vaicāja Bruņinieks.

"Kaut kur mūsu pilī zem gultas," Princeses atbildēja.

TĒVA MĀJAS

Bruņiniekam bija tēvs. Viņš bija karaļvalsts Finansists. Viņam bija neliela banka. Bruņinieks glabāja tur naudu.

"Tavs tēvs ir naivs," Pūķis reiz teica Bruņi­niekam.

"Es arī," sacīja Bruņinieks.

"Nē," teica Pūķis. "Tu vienkārši gribi dzīvot Ēdenes dārzā. Tur visi bija naivi."

"Cik žēl, ka es dzīvoju šeit," sacīja Bruņi­nieks.

"Ko var darīt, tās ir tēva mājas," atbildēja Pūķis. *

INCIDENTS