— Ja pareizi saprotu, — Irina sacīja, — tad jūs abi ar Batsuru esat izdarījuši vairākus izcilus atklājumus. Es pat nezinu, kam ir lielāka nozīme: vai nu enerģētiskās iekārtas atrašanai, vai pierādījumam, ka Zemes dzīlēs notiek kodolreakcijas, vai beidzot konstatējumam, ka ārpus mūsu planētas robežām dzīvo saprātīgas būtnes.,
— Pagaidām sperts tikai pirmais solis bezgala garā un grūtā ceļā, — Ozerovs sacīja. — Vissarežģītākais vēl jāveic. Bet pirmo soli esam spēruši mēs visi kopā — visa ekspedīcija, braukādami ap Adžbogdo un kāpelēdami pa bazalta kraujām. Mēs ar Batsuru tikai pielikām punktu pirmā posma veikumam. Tagad sākas otrais posms. Igor, vai esi ar mieru tanī piedalīties?
— Esmu ar mieru un ieradīšos pēc dažām stundām, — Tumovs drūmi sacīja. — Es tikai aizbraukšu uz dzīvokli un sadedzināšu savu nepabeigto disertāciju.
Misters Leslijs Beizs kritiski aplūkoja fotouzņēmumu.
— Ja tā nav krāpšana, es te runāju par veiklu fotomontāžu, — viņš sacīja, sniegdams man fotogrāfiju, — tad tas jūs katrā ziņā ieinteresēs.
— Mēs izdarījām ekspertīzi, — sekretārs steigšus paskaidroja.
Misters Leslijs Beizs nievīgi paraustīja plecus. Ne vārda neteikdams, es raudzījos fotouzņēmumā. Briesmonis bija vismaz septiņus metrus augsts. Tas stāvēja uz pakaļkājām, atbalstījies pret resnu asti. Milzīgie žokļi ar gariem, smailiem zobiem bija pavērti. Priekšējās ķetnas, apbruņotas ar lieliem nagiem, kas izskatījās pēc līkiem dunčiem, piespiestas pie krūtažas. Mazās, apaļās acīs sastindzis traks, neremdināms niknums. Blakus zemē saplosīta degunradža atliekas. Bojā gājušais milzis līdzās briesmonim, kas grasījās kaut kur lēkt, izskatījās pēc samīta žurkulēna.
— Nav šaubu, ka šī ir kāda nezināma tirānozauru suga, kura kā par brīnumu nav iznīkusi vēl līdz mūsu dienām, — es teicu un noliku fotogrāfiju uz galda.
— Jūs pats labāk zināsiet, kā to nezvēru sauc, — noņurdēja misters Beizs. — Jūs taču esat zooloģijas profesors?
— Paleontoloģijas, — es precizēju.
— Man tas vienalga. Tātad jūs uzņematies sameklēt šo skaistuli un atvest to uz vienu no maniem zooloģiskajiem dārziem?
— Uzdevums nav nekāds vieglais , ..
— Tāpēc jau es griezos pie jums, mister… mister…
— Turski, — sekretārs piepalīdzēja.
— Jā, jā . . . mister Turski. Jūs, liekas, jau esot bijis Centrālajā Āfrikā?
Klusēdams pamāju ar galvu.
— Kur un kad?
— Esmu strādājis Zilās Nīlas augštecē otrā pasaules kara laikā. Esmu bijis arī citos apvidos .. .
— Un pēc tam?
— Tas būtu garš stāsts. Negribu jūs aizkavēt. Pašlaik lasu paleontoloģijas lekcijas par mugurkaulniekiem . . .
— Zinu. Par dzīvu tirānozauru es jums maksāšu . .. divsimt tūkstošus dolāru. Par ādu un skeletu — simt tūkstošus. Ja atgriezīsieties tukšā, nedabūsiet ne graša. Visas publikācijas tikai caur manām izdevniecībām. Nevienu interviju, nevienu fotogrāfiju kādam citam! Vai esat ar mieru?
Atbildēju, ka padomāšu.
— Izlemiet tūlīt! — Mistera Leslija balsī ieskanējās kaut kas ļauns. — Un iegaumējiet: ja atteiksieties, jūs neko neesat dzirdējis un šo fotogrāfiju neesat redzējis.
— Bet ekspedīcijas izdevumi?
— Minēsiet summu, kāda jums vajadzīga . .. protams, veselīga saprāta robežās.
— Esmu ar mieru.
— Līgumu parakstīsiet jau šodien! Ekspedīcijas personālu izraudzīsiet Beļģijas Kongo kolonijā. Eiropiešus, — cik vien iespējams, mazāk! Neviens nedrīkst zināt, kādēļ braucat. Lai domā, ka tā ir parasta ekspedīcija, kura dodas gūstīt retus dzīvniekus. Pēc ierašanās tur pateiksiet, ko atzīsiet par vajadzīgu. Plānu un tāmi iesniegsiet nedēļas laikā! Izbraukšana pēc divām nedēļām!
Mēģināju kaut ko iebilst.
— Atkārtoju, taisni pēc divām nedēļām un ne dienu vēlāk! Mani aģenti ir jūsu rīcībā. Jums līdzi dosies mana uzticības persona Persijs Vufs. Viņš izlidos uz Kongo pēc trim dienām. Nav slikts puisis. Viņam ir vērīgas acis un gauži cietas dūres. Jūs viņu iecelsiet p.u savu vietnieku. Tas ir viss!
Zviņneša fotogrāfiju atļausiet man ņemt līdzi?
— Dabūsiet kopiju. Bet neaizmirstiet nosacījumus . . .
— Šī ir pilnīgi nezināma tirānozaura suga, — es teicu, pievirzīdams uzņēmumu sev tuvāk, — Jāizdomā briesmonim labi skanīgs nosaukums un tūlīt, tiklīdz atradīsim kaut vai viņa zobu …
— Velns jūs rāvis ar vienu pašu zobu! — misters Leslijs Beizs iesaucās. — Man nepieciešams viss tirānozaurs. Viss! Dzīvs vai sliktākajā gadījumā — nosprādzis.
— Protams, — es piekritu. — Bet, lai viņam dotu vārdu, pietiek pat ar vienu zobu. Kā jums patiktu sugas apzīmējums Tyrannosaurus beizi? Skan tīri labi!