Avatars

t*

UferAs. fes AVC^A^r^

^ačahi^srfeai i

pAf^ir rA?Ar.

Kara bungas

Pil! 1.lliTO.IIIIVIS: pavadījums ritalajam dejām pirms kaujas un brīdinājumā signālu raidīšanai.

IZMĒRS UN SVARS: augstums 3 metri, diametrs 4 metri, svars aptuveni 75 kilogrami.

materiāli un izgatavošana: zaru rāmis, ko abās pusēs sedz izkaltēta seš- kāju āda. Piepildīts ar ūdeni. Sitamais ir izgatavots no nopulēta beisbola nūjas lieluma zara.

Atšķirīgie brīdinājuma ritmi, kādos tiek dauzītas bungas, saistās ar konkrētām briesmām navi un tiek izmantoti, lai signalizētu lūgumu pēc palīdzības. Tā kā bungas saistās ar briesmām, tās tiek izmantotas arī rituālo deju pavadīju­mam pirms kaujas. Bungas tiek turētas kādā nišā Mājas koka koplietojamajā

platībā lai visu laiku būtu pie rokas. Bungās ir ievietots neliels Mājas koka zariņš, kas simbolizē vērtīgās veltes, kuru dēļ navi cīnās.

Iepildītā ūdens pastiprināts, lielo bungu skanējums ir gana skaļš, lai par gaidāmajām briesmām brīdinātu visu navi sešu jūdžu rādiusā. Kad bungas tiek dauzītas ar lielo, nopulēto koka sitamo, ūdens iekšpusē sitas pret cie­ši novilkto seškāju ādu, pastiprinot skaļumu un mainot rezonējošās skaņas toni.

Daži uz bungām spēlētie brīdinājumi simbolizē atšķirīgas briesmas. Citi ritmi norāda virzienu, no kura tuvojas briesmas. Viens ritms tiek spēlēts, kad navi tiek apdraudēta dzīvība un ir nepieciešama palīdzība. Vēstu­riski ir izveidojusies tradīcija, ka navi rituālos pirms kaujas, ja bija zināms ienaidnieks, izmantoja tos brīdinājuma ritmus, kas saistījās ar konkrētajām briesmām. Navi bērni jau no pašas mazotnes iemācās pazīt atšķirīgus signālus.

Nesenais zemiešu iebrukums radīja nepieciešamību radīt jaunu brīdinā­juma signālu. Ir izvirzīta teorija, ka ritms, ko izmanto brīdināšanai no zemie- šiem, balstās uz navi vārda skikss'avng, kas ir ārkārtīgi rupjš termins — vairāk vai mazāk atbilstošs vārdam "stulbenis" vai "tas, kurš nesaproV.

! • ' i Hts tsAH ATŠt^^t

raeu

"Avt

Pandoras faunas skaistums un nežēlība turpina priecēt cilvēkus un mulsināt ksenobotāniķus. Piemēram, galvmetis, dīvains radījums, kas gluži burtiski var pazaudēt galvu, meklējot barību. Vai medūza — masīvs, medūzai līdzīgs radījums, kas lidinās Pandoras vējos kā no rokas izlaists dzimšanas dienas balons. Vai tanators, kas krīta laikmetā bez grūtībām būtu varējis uzveikt tiranozauru. I ' *

Visu Pandoras dzīvnieku kauli ir veidoti no bioloģiski radīta oglekļa šķiedru maisījuma. Daudzi dzīvnieki ir pielāgojusies Pandoras blīvajai atmosfērai, — tiem ir ļoti izturīga elpošanas sistēma, kas gluži kā tāda ksenobioloģiska sacīkšu mašīna uzņem gaisu pa vienu atveri un izelpo pa citu.

Dzīvības formu daudzveidība — sākot no atsevišķas šūnas un beidzot ar saprātīgajiem navi — ir tikpat plaša kā uz pirmsrūpnieciskās Zemes. Kāds pētnieks ir atzīmējis, ka daži Pandoras dzīvnieki, kas ir līdzīgi izmirušajām Zemes radībām, ir tāds kā "logs uz mūsu bioloģisko pagātni". Nu­dien, mūs pārsteidz gan tas, kas ir pazīstams (bara instinkti, augēdāju un gaļēdāju klātbūtne, barības ķēdes uzbūve), gan tas, kas ir svešs (uz nervu sistēmu balstīta sadarbošanās starp navi un dzīvniekiem, maisījumiem līdzīgas šūnas, visur esošā bioluminiscence). Tā kā visi mūsu plēsoņas ir izmiruši vai izmirst, mēs priecājamies par krāšņajām spīlēm, cietajām bruņām, obsidiāna zobiem un pat par nāvējošajām indīga­jām vielām, kas bojā nervu audus.

Tiem dažiem veiksmīgajiem zinātniekiem, kuri ir nonākuši Pandorā, vienreizējā iespēja savām acīm redzēt visas šīs radī­bas ir viņu karjeras augstākais sasniegums.

Un mums pārējiem zināšanas, ka tādi radījumi joprojām ek­sistē, iedveš cerības.

Arahnoīds

plašāk lietotais nosaukums: arahnoīds. navi nosaukums: kali'veja.

zinātniskā klasifikācija: Scorpiosista virosaejeb "indīgais skorpions".

IZPLATĪBAS VIDE: tropu mežu augu valsts. Izplatībā ietilpst šaura zemes jos­la tropu mežu reģionā Austrālā. Citas arahnoīdu sugas ir atrastas gandrīz visos Pandoras reģionos, taču tās acīm redzami nedzīvo apgabalos, kuros sastopams spēcīgs vulkānisms.

anatomija: pagarš rumpis, sešas kājas (pa trim katrā rumpja pusē). Līdzīgs Zemes skorpionam un citiem zirnekļveidīgajiem. Aste beidzas ar diviem dzeloņiem, kas laupījumā ievada nervu indi.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: parasti barībā ietilpst mazi kukaiņi, taču, ja rodas tāda iespēja, ir gatavs medīt nelielus grauzējus un putnus.

IZMĒRS: līdz pat 18 centimetriem garumā.

Uz Pandoras ir simtiem zirnekļveidīgo sugu (spriežot pēc līdzšinējiem pētījumiem). Tikai dažas no zināmajām sugām rada psihoaktīvu indi. No tām tikai viena, proti, kali'veja, tiek izmantota uniltaron jeb "sapņu me­dību" ceremonijā.

Daļa rituāla nosaka, ka topošajam karavīram jānotver savs arahnoīds, kas tiek turēts īpaši šim nolūkam izgatavotā akmens krūkā. Ceremonijas laikā radījumu piespiež iedzelt karavīram, lai tam izraisītu sapņiem līdzīgas halucinācijas. Tās, kā uzskata navi, pareģo karavīra likteni un atklāj viņa garīgo dzīvnieku.

Arahnoīdu tēviņam ir purpursarkanas un melnas zīmes. Arahnoīdi ar purpursarkanām un sarkanām zīmēm ir mātītes. Arahnoīdi ir mazliet bio- luminiscējoši — tiem ir divas laterālas bioluminiscējošas līnijas uz vēdera.

Par spīti izskatam, kas izraisa bailes, arahnoīds ir bikls radījums, kas drī­zāk bēgs, nevis cīnīsies. Ir zināms, ka arahnoīdi mēdz iemitināties navi grozos vai, retāk, smalkajos guļamtīklu pinumos.

Lai izdarītu efektīvu dzēlienu, arahnoīdam jāpaceļ rumpis, tādējādi iztukšojot indes maisiņu dzeloņa kanālos. Sapņu medību rituāla laikā navi vecākie locekļi izraisa dzēlienu, novietojot arahnoīdu uz topošā kara­vīra ādas.

Ja arahnoīda dzēliens paliek neapstrādāts, tas parasti ir liktenīgs navi bērniem vai sirmgalvjiem. Tas ir arī izraisījis navi karavīru nāvi unil- tarona laikā, lai gan tas gadās reti. Jebkurā gadījumā, dzēlie- na izraisītās sāpes ir mokošas. Navi ir radījuši iedarbīgu pretin­di, izmantojot saknes, kas iegūtas no astoņsēnes, detoksificējoša Pandoras auga, kurš, kā šķiet, likvidē indes alko- loīdu iedarbību. (Ir zināms, ka notiek ekspe­rimenti par šīs pretindes iespējamo pielieto­šanu uz Zemes.) Daudzām Pandoras radī­bām ir izveidojusies imunitāte pret šo indi, tāpēc tās var ēst arahnoīdus bez nelab­vēlīgam sekām. Tas izskaidro, kādēļ ne­gantais arahnoīds ir kautrīgas dabas.

ļ" Indē "ir psihoaktīva un var izraisīt I halucinācijas, kad tiek lietota kopā I ar alkoloīdu, ko satur Pandoras tārpi. I Tiek lietota navi rituālos.

PtfeA/vtPAHfen«u ctepfeHcA/nĀH. Hu Hs

*A*At*A Viss tfesf&iAMAts, 1-At "Avt ^tsA^AtpA TĀPs ?Ats Lt-KrfeA/tS 4<Ā_SfeA/CS LA+:or As tA/ptĀ^US.

PAA ^tA/Ār^rt-Kt tu itesArsrf^uittes

tA/pteS vA^fc>rAs svtPrĀP?u ttepAnereu

I I I I

i J

TĀS tfes^-iAHc laHA^ro^A^u MtUrĀPĀs vA-iA^tpAH, r As tu, ©n«rA"t*Ā

a/O («AA He^iA/Ā-iuHtteH A/orPu i.W Ār

akmens krūka

PIELIETOJUMS: trauks, kas tiek izmantots ceremonijās, īpaši uniltarona jeb "sapņu medību" laikā.

navi nosaukums: chan'tu gor'ek nuuto.

IZMĒRS UN SVARS: 25 centimetrus augsts, aptu­veni 2 kilogramus smags.

MATERIĀLI UN izgatavošana: no akmens izkaļ

krūkas dibenu, un tad tad ar auklu un niedrēm ■ ~

Ķirbja bungas

» __________________________________________________________

TJ II

Z □

0 7S

1           

in

T X

c

2           

X

n

pielietojums: sabiedriskā mūzika, rituāli, ieskaitot uniltaronu. svars un izmērs: dažāds, sver līdz pat 90 kilogramiem.

TERIAI.I UN IZGATAVOŠANA: koks, krāsa, austi materiāli, āda, virve, ķirbis, ūdens. Puslodes formas peldošās bungas tiek izgatavotas no ķirbja puses, kuru ar virspusi uz augšu ievieto lielākā ķirbī, kas piepil­dīts ar ūdeni.

r — — — — — — — — — — i

i Bioluminiscejosa viela i i spīd caur bungu ādu.

Navi ķirbja bungas, kas ir līdzīgas Meksikas jīcara de agua, tiek izgatavotas, piepildot ķirbja trauku ar ūdeni un ievietojot ūdenī mazāku puslodes formas ķirbi ar virspusi uz augšu. Mazākais ķirbis tiek sists ar koka vālīti.

Šīs bungas ir unikālas ar papildu mazākām bungām, kas ievietotas lielā ķirbja trauka sānos izgrieztā caurumā. Šīs bungas klāj sturmbīsta pūslis, kas ir izturīgs un elastīgs materiāls. Sitot pa puslodes formas bungām, bundzinieks spiež pūsli, liekot ūdens līmenim ķirbja traukā celties, - un tas izraisa maigas pārmaiņas bungu tonī.

Uniltarona ceremonijas laikā nemitīga sišana pa bungām (skaņa, kas atgādina senās iedzimto amerikāņu peijotes dziesmas dienvidrietumu reģionos), vienlaikus spiežot un atlaižot pūsli, rada dūkšanai līdzīgu skaņu ar mikrofonu svārstībām . Kaut kas līdzīgs ir mikrotonālā dūkšana, ko izpilda vīrieši navi goda mielasta dziesmās, ko uzskata par Eivas gara izpausmēm.

Spidtārpi

Plašāk lietotais nosaukums: spīdtārpi.

navi nosaukums: eltungavng'ļeb "smadzeņtārps".

izpi atibas vide: satrūdējusi tropu mežu flora.

anatomija: cilindrisks bioluminiscējošs bezmugurkaulnieks. Bez piedēkļiem.

iztikas ekoloģija: satrūdējuši augi, lapas un sēnes.

izmērs: no 8 līdz 15 centimetriem.

zinātniskā klasifikācija: Arachnolumera nitidae jeb "mirdzošais spīdtārps".

Šis tārps satur psihoaktīvu alkoloīdu, kas savienojumā ar arahnoīda indi var izraisīt halucinācijas. Navi izmanto tārpus no īpaša vītolam līdzīga koka uniltarona rituālam. Viņi uzskata, ka tārpi no šī "svētā" koka var sniegt to­pošajam karavīram vitāli svarīgu infor­māciju.

Anemonoīde

Plašāk lietotais nosaukums: anemonoīde.

zinātniskā klasifikācija: Cataractaanemonica\eb "ūdenskrituma ane­monoīde".

Izplatības vide : dīķi un ezeri.

anatomija: bezmugurkaulniekam līdzīga radība ar maziem, indīgiem taustekļiem barības uzņemšanai. Bioluminiscē neskaitāmās pasteļkrāsās.

iztikas ekoloģija: ar bioluminiscenci pievilina pie taustekļiem un apēd mazas zivis.

izmērs: līdz 2 metriem diametrā.

Bidluminescence

APRAKSTS: redzama gaisma, ko izstaro dažādas dzīvības formas vai nu no ķīmiskām reakcijām to ķermeņos, vai no simbiotiskiem organis­miem, kas tajos mitinās.

PIELIETOJUMS: izplatīta parādība Pandoras augu un dzīvnieku vidū, kas ļauj tiem funkcionēt nedaudzajās patiesi tumšajās naktīs.

Pilnīgi tumsa ir reta parādība uz Pandoras. Tā riņķo ap gāzes giganta pla­nētu, kas savukārt riņķo ap zvaigzni, kurai ir zvaigžņveidīgs pavadonis. Šī neparastā izvietojuma dēļ lielākajā daļā Pandoras nakšu ir kaut kāds ap­gaismojums; pilnībā tumšas naktis ir pavisam nedaudzas un laika ziņā ļoti tālu cita no citas. Tādējādi evolūcijas laikā Pandoras fauna tikpat kā nebija spiesta attīstīt nakts redzi, orientēšanos pēc skaņām, infrasarkanos senso- rus vai citas metodes "redzēšanai" vājā apgaismojumā.

Daži zinātnieki izvirza teoriju, ka daba ir atklājusi citu veidu, kā Pandoras dzīvības formām pazīt citai citu. Gandrīz visi Pandoras dzīvnieki un augi izmanto bioluminiscenci, "auksto gaismu", ko rada dzīvi organismi, lai ārē­ja apgaismojuma trūkuma apstākļos parādītu savu apveidu un atrašanās vietu. Pat navi uz ķermeņa ir spīdošu punktiņu raksts, kas, līdzīgi pirkstu no­spiedumiem, ir unikāls katram indivīdam. Anemonoīde klāj biezo mežu pa­matni un ūdens ceļus, visvairāk apgaismojot nakts ainavu.

Lielākā daļa Pandoras augu un dzīvnieku spīd vienā krāsā, bieži vien zaļā vai zilā, taču dabā ir sastopams viss redzamais krāsu spektrs. Kaujas- spalvu rotājuma papardes (Bellicum pennatum) dižojas ar platu sarkanu strīpu uz lapu kātiem un lapu kātu spici zilā krāsā. Ir arī bioluminiscējošas sūnas, kas reaģē uz soļiem, izstarojot zilzaļas gaismas riņķus, līdzīgus apļiem dīķa ūdenī.

Pirmie cilvēki pētnieki juta godbijīgu apbrīnu pret šo skatu. Taču tie RAA pārstāvji, kas ieradās vēlāk, uztvēra to kā vēl vienu resursu, ko var iz­mantot kā eksotiskas Pandoras rotaslietas un apģērba stilā, kas atdarina šo

^ Gana izplatīta un spēcīga, lai būtu ^

redzama no orbītā esoša kosmiskā kuģa. * Atšķirīgas bioluminiscējošas zīmes uz navi ķermeņiem ļauj tumsā pazīt kaimiņu klana locekļus divdesmit metru attālumā.

Tetrapterons

Pl.AŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: tetrapterons.

IZPLATĪBAS VIDE: purvi un tīreļi, ezeri, upes un mežu lapotne. Lielākā skaitā mitinās da­biskajās ūdens krātuvēs, ko ieskauj zeme, taču sastopami arī okeānu tuvumā un tropu mežos.

ANATOMIJA: divi spārnu pāri, divdaļīga aste. Liels knābis un barības vads ar stiklainiem zobiem.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: gaisa plēsoņa, zivjēdājs. IZMĒRS: spārnu platums gandrīz 1,5 metri.

PIEZĪMES: ir novērots nepārtraukta lidojuma gandrīz trīsdesmit astoņas stundas no vietas.

Tetrapteroni ir flamingiem līdzīgu putnu suga, no saviem Zemes līdziniekiem atšķiroties vien ar to, ka tiem ir četri spārni, pa divi katrā pusē. Šiem put­niem ir raksturīga arī divdaļīga aste, ar ko tie medī vai nolaižoties līdzsvaro ķermeņa svaru.

Ir divi tetrapteronu paveidi — ūdenī un kokos dzīvojošie. Lai gan no skata līdzīgi, ūdens putniem ir garāki kakli un kājas, kas piemēro­tas dzīvei purvos un tīreļos.

Tetrapteroniem ir lieliska redze tālumā, un no 45 metru augstu­ma tie spēj pamanīt 1,25 cm lielas radības kustību. Parasti tie medī barā.

No visām Pandoras dzīvajām būtnēm sadarbošanās gan medījot, gan saejoties, šķiet, tetrapteroniem ir vislabāk attīstīta. Uz Pandoras daudzi plēsoņas kopj savus mazuļus, tomēr neviens nerūpējas par sa­vām atvasēm ar tādu uzmanību un tik ilgstoši kā tetrapteroni.

Kalnu banšija

PLAŠĀK LIETOTAIS VĀRDS: kalnu banšija.

NAVI NOSAUKUMS: ikran.

IZPLATĪBAS VIIIE: Pandoras kal­nainie apvidi, tai skaitā Alelujas kalni.

ANATOMIJA: ādai līdžfgas plē­ves spārni, kas cieši nostiepti pār kaulu struktūru. Liels, elas­tīgs žoklis. Sarežģīts krāsu raksts. Zobi ir līdzīgi obsidiānam un ārkārtīgi asi. Četri spārni (divi pakaļgalā). Kauli sastāv no bio­loģiski radīta oglekļa šķiedru maisījuma.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: gaisa plēso­ņa, gaļēdāja, medī barā.

IZMĒRS: vidējais spār/iu platums 13,9 metri.

Saistīties ar banšiju ir bīstami, taču visiem topošajiem navi medniekiem nepieciešams ie­svētīšanas rituāls. Tāpat kā ar bruņzirgu navi var sasaistīties ar banšiju, savienojot nervu stīgas, kas ļauj navi bez pūlēm pārvietoties pa gaisu dzīvnieka mu­gurā. Tomēr atšķirībā no bruņzirga banšija saistās tikai ar vienu navi mūžā.

Kalnu banšijas ligzdo augstu Alelujas kalnos. Lielākā ligzdošanas vie­ta, kur mitinās lielākie šīs sugas eksemplāri (un tādējādi vislabākie, ko piejaucēt lidošanai), ir grotās un klintsradzēs uz Patiesības kalna, kas ir viens no lielākajiem lidojošajiem kalniem. Tieši turp dodas omatikajie- ši, lai izvēlētos banšijas pieradināšanai (un lai banšijas izvēlētos viņus). Piejaucētas kalnu banšijas ligzdo Mājas koka zaros, kur tās ir tuvumā saviem navi jātniekiem.

Kalnu banšijas (tāpat kā to mazākās māsīcas — meža banšijas) ir ļoti piemērotas lidošanai. īpaši attīstīti muskuļi, kas atrodas pie krūškurvja, ļauj izdarīt spēcīgus vēzienus, kas nepieciešami, lai paceltos gaisā.

Ksenobiologi turpina pētīt banšiju aerodinamiku. Tiek uzskatīts, ka visi Pandoras lidojošie dzīvnieki izmanto gravitāciju, kas ir vājāka nekā uz Zemes, un pastiprināto gaisa blīvumu (dēļ kā nepieciešams izmantot lielāku spēku, lai pārvietotos, vēzējot spārnus lejup vai atpakaļ, un kas tādējādi ar katru vēzienu palielina dzīvnieka ķermeņa kustības ātrumu). Trūkums ir tas, ka caur blīvāku gaisu ir grūtāk pārvietoties un tam ir ne­pieciešamas ļoti efektīvas plūdlīnijas, lai pārvarētu gaisa pretestību un attīstītu augstu lidojuma ātrumu.

Kā jau daudzām Pandoras radībām, arī banšijām ir itin spēcīga šūnu struktūra. Šī struktūra, kas ir organiskas oglekļa šķiedras, padara kau­lus vieglākus un izturīgākus nekā jebkāds organisks tās ekvivalents uz Zemes. Tas savukārt ļauj attīstīt lielāku spēku un ātrāku pacelšanos ar katru spārnu vēzienu.

Tiek uzskatīts, ka visi Pandoras lidojošie . dzīvnieki ir cēlušies no jūras radībām, jo to žokļu uzbūve ir tāda pati kā zivīm. '

Bansijas loks

PIELIETOJUMS: šaujamloks, kas paredzēts izmantošanai jā, sēžot banšijas mugurā.

IZMĒIIS IIN SVARS: garums 2,9 metri, svars 3,4 kilogrami.

:

(

V

TļM^HEļ v \

MATERIĀLS UN IZGATAVOŠANA: divdaļīgs no raga gatavots loks, izrotāts ar banšijas motīviem un zīmēm. Rokturis izga­tavots no austām šķiedrām, kas pielīmētas ar augu līmi. Stīga taisīta no zarnām un izrotāta ar pērlēm. Ļoti smalkie pavedieni uz stīgas pirms šāviena izdarīšanas ļauj noteikt vēja virzienu. Zemā satvēriena vieta un loka īsums ļauj bez grūtībām mainīt pozīciju, atrodoties seglos. Loka apakšē­jā daļa netiek balstīta uz banšijas. Lokam līdzi nāk bultu maksts.

Banšijas bizes iejūgs

PIELIETOJUMS: iemauktu sistēma, kas nodrošina, lai navi bize un banšijas antenas netraucētu jātniekam un ieroču lietošanai.

NAVI NOSAUKUMS: Eiva te'(personas vārds) tan'seimak'ta.

IZMĒRS: dažāds atkarībā no banšijas un jātnieka lieluma.

MATERIĀLS UN IZGATAVOŠANA: elastīgas, stingri sapītas šķiedras, augu stiegras un āda. Izgatavošana aizņem vairākus mēnešus.

Visiem navi jāizgatavo personīgais banšijas iejūgs pēc abu savienoša­nās. Iejūgs nodrošina, ka banšijas savienojamā bize atrodas aizmugurē, lai būtu ātri un viegli pieejama. Banšijas antenas tiek savienotas ar navi bizi, kas ieskauj navi antenas, lai radītu nervu saikni. Pēc tam navi un banšija spēj lidot pilnīgā saskaņā. Iejūgu dēvē par "Eiva te'(personas vārds) tan'sei mak'ta". Aptuvenais tulkojums ir "(jātnieka vārds) tiek dā­vāta Eivas apskāviena mīlestība". Ar to tiek apliecināts tas, cik skaisti ir savienoties ar citu dzīvu būtni, piemēram, ar banšiju vai bruņzirgu.

Rotaļu banšija

-

pielietojums: bērnu rotaļlieta. 4

navi nosaukums: su'shiri t'acto sa. ļ

i

i

izmērs: dažāds, taču parasti spārnu platums nepārsniedz 40 cm. svaiis: aptuveni 5 kg.

MATERIĀLS UN IZGATAVOŠANA: lokani zari un rīkstītes, sapītas ban- ^ sijas formā un izrotātas ar krāsainām auklām, zariņiem, rīkstēm un niedrēm.

Ikvienam navi bērnam ir rotaļu banšija. Lielākā daļa bērnu padara rotaļ­lietas personiskas, izrotājot tās ar auklām un gliemežvākiem. Šī rotaļlieta ik dienu bērnam atgādina, ka reiz viņš savienosies ar dzīvu banšiju. Šādi atgādinājumi palīdz gados jaunajiem navi koncentrēties uz savu prasmju izkopšanu, tai skaitā — uz māku notvert banšiju.

PI.ASĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: meža banšija. NAVI NOSAUKUMS: ikranai.

IZPLATĪBAS VIDI!: tropu meži gan virs, gan zem lapotnes. Ligzdošanas vie­tas plešas viscaur kalnaino apgabalu klintīm un plakankalnēm.

ANATOMIJA: obsidiānam līdzīgi zobi, sarežģīts, daudzkrāsains lāsumu raksts uz caurspīdīgas spārnu plēves. Četri spārni (divi pakaļgalā). Kauli sastāv no bioloģiski radīta oglekļa šķiedru maisījuma.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: gaisa plēsoņa, gaļēdāja. Parasti pārtiek no mazākiem meža radījumiem, ieskaitot dzeloņsikspārņus un prolemūrus.

Meža banšija

IZMĒIIS: spārnu platums 7 metri.

Šis mazākais kalnu banšijas radinieks ir arī plēsoņa, kas iedveš bailes. Taču tā ir pārāk maza, lai nestu uz muguras navi.

Meža banšijas parasti medī vienatnē, taču tās var pārceļot lielos, izkliedētos baros (šādas uzvedības iemesls nav pilnībā izprasts). Tāpat kā Zemes pelēkā rifu haizivs, meža banšija var uzglūnēt potenciāli lielā­kam medījumam, taču reti kad uzbrūk mērķim, kas ir līdzīgs tai izmēros, dodot priekšroku mazākiem meža zvēriem. Tomēr banšija pieļaus izņē­mumu pašaizsardzības gadījumā vai tad, kad atrod lielāku medījumu, kas ir ievainots vai atrodas tuvu nāvei. Tādā gadījumā banšijas, tāpat kā haizivis, sapulcējas barā, lai paēstu, un, ja nepieciešams, cīnās ar citām par savu daļu.

Šim radījumam ir tādas pašas anatomiskas priekšrocības kā kalnu banšijai: izturīgi oglekļa šķiedru kauli; īpaši lidošanai piemēroti muskuļi un spēcīgs rumpis, lai noturētu spārnus. Banšijas var nedaudz mainīt lidojuma virzienu un ātrumu ar posmainu asti, kas var tikt izplesta vai palikt piežmiegta.

Radniecīga dzeloņsikspārnim un kalnu banšijai. Buioluminiscējošas zī­mes, kas nakts patruļu laikā viegli pamanāmas no RAA bruņotā helikop­tera "Skorpions". Mīļākā pārtika leonopteriksiem.

Dinikthoīds

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: dinikthoīds.

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Gorgoylia macropisceae jeb "gigantiskā pārdabis­kā zivs".

IZPLATĪBAS VIDE: Pandoras ezeri un tumšas, mitras vietas zem jūras līmeņa.

ANATOMIJA: pa pusei caurspīdīgs ķermenis, kas atklāj mugurkaula skrimsli un iekšējos orgānus. Spēcīgi bruņots ar trīsstūrainiem, asmenim līdzīgiem zobiem.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: rijīgs plē­soņa. Tā kā ir ļoti negants un ar biezām skrimšļu bruņām, tas var pārtikt gan no mazām, gan lielām zivīm. Var arī ēst augus, tai skaitā sēklas un pākstis.

IZMĒRS: līdz pat 1 metram garumā, f • • ♦

Naktī medījot dinikthoīds var izstarot vibrējošu luminiscenci, tādējādi no skata kļūstot mazāks, nekaitīgāks radījums, lai tuvāk pievilinātu me­dījumu. Turklāt tādā pašā veidā tas var mainīt izskatu, lai kļūtu lielāks un negantāks.

Tam ir divas lielas, sarkanas, izvalbītas acis, un tas redz lielā attālu­mā zem ūdens nespodrā gaismā. Tam ir arī mulsinoši cilvēkveidīga seja (ko tas izmanto, lai apmulsinātu vai nobaidītu iespējamos plēsoņas), ko rada krunkas galvaskausa augšdaļā.

Medījuma vai plēsoņu mudināts, tas var attīstīt lielu ātrumu, kustinot lokanos sānos tāpat kā mantarajas. Tieši zem galvas abās pusēs tai ir divas peldspuras, ko tā izmanto, lai irtos uz priekšu un stūrētu.

Zinātnieki nerimst brīnīties par zivs negantību. Biologi uz Pandoras nesenā pagātnē vēroja, kā jauns nelaimīgs sturmbīsts iebrida dīķītī pa­dzerties, kad tam uzreiz uzklupa mērķtiecīgu dinikthoīdu bars.

Tik nedabiska agresivitāte ir izraisījusi zinātnieku bailes, ka šīs zivis var slepus aizvest uz Zemi, lai turētu personīgajos akvārijos. Ja tas notiktu (pēc kā tās nenovēršami tiktu palaistas kanalizācijā vai kanālos), mūsu jau tā izpostītajai ekosistēmai klātos drausmīgi.

i ii zināms, ka nebrīvē dinikthoīdi ir ārkārtīgi agresīvi

I un mēdz triekties pret akvārija stiklu. Lai gan šī zivs ir | I bīstama, navi to uzskata par augstvērtīgu pārtiku un l

I domā, ka stāšanās tai pretī liecina par drosmi. •

I__________ __________________________________________________ ________________ J

A-Au^A -K^sMts-KA 2.īvsl f*AA A-KvĀ^tJķA Ufei-A^Ā t*te\/tepvuĀf*A ip HA"īrs

-K^TŪFA tpt ^rfet-Kru «rArAvtču Au^er A^A-H^ctp^s ^AA A-A^^tiAr^pt^Ās. PAA vtt^A A.īHfeiyA VApičA rA^rAf

čAsfci^A tA^-tsms, i-At ^tuf^TU ?tfe

-K^sHis-KAs aivts.

PIELIETOJUMS: vidēja attāluma zvejas rīks. IZAIIĒIIS UN 8VAHS: 1,8 metri un 0,35 kg.

MATERIĀLS UN IZGATAVOŠANA: uzgalis izgatavots no čiekura, kas krīt no koka lapotnes un, ieurbies zemē, kļūst trīszarots. Sarežģīti veido­tais spalvu rotājums ir piestiprināts lokveida šķiedrai žebērkļa roktura galā. Ērkšķainais trijžuburis ir piesiets rokturim.

Platais uzgalis ir neass, taču nedaudz dzeloņains. Žebērkļa galā ir

piesieta aukla, kas neļauj zivij pēc trāpījuma aizpeldēt ar žebērkli mugurā.

Brunzirgs

f

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: brunzirgs.

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Equidirus hoplitesjeb "briesmīgais bruņu zirgs".

IZPLATĪBAS VIDE: tropu meži un pļavas, taču spēj pielāgoties gandrīz vi­sām Pandoras apkārtējām vidēm. Ganību dzīvnieks, ko navi pieradinājuši jāšanai.

ANATOMIJA: zirgam līdzīgs radījums ar sešām kājām, cietu, plākšņainu ādu bez spalvām, garu kaklu un mazu galvu, izteikti strīpains, ar elastīgām oglekļa maisījuma bruņām uz pleciem, kā arī uz kakla augšdaļas un gal­vas virsas.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: visēdājs, kas izmanto garo degunu, lai pārtiktu no augu sulas. Nedaudz uzņem proteīnu ar kukaiņiem, kas noslīkuši sulā. Mīļākā pārtika ir bruņzirga pičera augs. Labi apputeksnē augus.

IZMĒRS: vairāk nekā 4,25 metri garumā, līdz 4 metriem augstumā.

TJ D Z 0 0 JJ

u

l/l

n i c z r

Bruņzirgam ir divas garas, tievas antenas, kas spraucas no galvaskausa augšdaļas abos sānos. Šiem piedēkļiem ir spalvām līdzīgi gali, kas ne­mitīgi kustas (glužu kā jūraszāle) un meklē citu tuvojošos bruņzirgu ante­nas. Biologi uzskata, ka antenu saskaršanās ir bauda un pauž mīlestību, taču vienlaikus tā var nodot arī informāciju par pārtikas avotiem un potenciālajām briesmām: ganāmpulki pēc antenu saskaršanās bieži vien uzsāk saskanīgu kustību.

Navi ir lieliski jātnieki. Un bruņzirgi, būdami ar sešām kājām, ir ātri, veikli un piemēroti Pandoras nelīdzenai virsmai. Daudzi bruņzirgi ir ie­mācīti palīdzēt medībās un kaujās. Lai nodibinātu saikni (vai, kā teik­tu cilvēki, lai "pakļautu") ar bruņzirgu, navi jāuzlec tam mugurā un jā­savieno sava nervu bize (vai "nervu pātaga") ar vienu no dzīvnieka divām antenām. Tiklīdz bize un antena ir saskārušās, spalvām līdzīgās stīgas automātiskas savijas, itin kā tām piemistu brīvā griba. Lai gan precīzi nav zināms, kāds dzinējspēks tās virza, tiek uzskatīts, ka antenas, iespējams, izdala fermonus, kas izrausa šo unikālo savīšanos.

Pēc savienošanās navi jātnieks caur nervu mijiedarbību uzreiz var raidīt kustības komandas. Savienošanās rada šķitumu, ka brunzirgs ir jātnieka ķermeņa turpinājums. Tas sniedz navi brīvas rokas, lai kaujā vai medībās varētu darboties ar loku un bultām.

Tomēr atšķirībā no tā, kā tas ir ar kalnu banšiju, nervu saikne starp vienu konkrētu jātnieku un vienu konkrētu bruņzirgu netiek nodibināta uz visu mūžu. Lai gan navi mēdz būt mīļākie bruņzirgi, jātniekam ir ie­spējams un atļauts jāt ar cita klana locekļa dzīvnieku.

Ar bruņzirgu ir lieliski jāt pa traucēkļu pilnajiem Pandoras mežiem; tie var pagriezties pavisam nelielā platībā, tiem ir lieliska reakcija, un tie var veikt lielus lēcienus.

Savvaļā šie dzīvnieki pārvietojas pa mežiem lielos, izkaisītos baros, ēdot koku mizu un krūmus. No lidaparātiem ir novēroti lieli ganāmpulki. Taču ir liecības (skatoloģiskas un spriežot pēc nograuztajiem augiem), ka parasti ganāmpulkos nav vairāk par simt bruņzirgu.

Šie dzīvnieki ir viegli izbiedējami, un, kad visas sešas kājas darbojas saskanīgi, tie var attīstīt ātrumu 95 km stundā. Bruņzirgi ir par trešdaļu lielāki nekā lielākie darba zirgi uz Zemes, tādi kā Klaidesdeilas vai Peče- ronas šķirnes, — tātad krietni lielāki nekā vismilzīgākais zirgs, kāds jelkad bijis zināms uz Zemes.

I Dzīvniekam ir nervu saskarsmes punkts, |

I kas ļauj navi un bruņzirgam pārvietoties ar l J apbrīnojamu vieglumu. Ārkārtīgi inteliģenta t un rāma radība, kas, tāpat kā navi, var kļūt l neganta pirms kaujas. i

Bruņzirgu pavadas

_ _________________________________________________

PIELIETOJUMS: bruņzirga vešana, ejot kājām.

NAVI NOSAUKUMS: na'hla buk'nejeb "sejas saite".

IZMĒRS UN SVARS: atšķirīgs, taču aptuveni 60 cm un 1 kilograms.

MATERIĀLS UN IZGATAVOŠANA: izgatavotas no dažādām iztuffgām un stai­pīgām šķiedrām, augu stiegrām, dzīvnieku ādas. Dizainā ir pīti elementi, kam ir gan funkcionāla, gan ceremoniāla nozīme.

Tradīcija ir atstājusi mantojumā dažādus pavadu un to atšķirīgo pīto rotājumu stilus. Pavadas tiek vaļīgi uzmauktas bruņzirga galvā. Atšķi­rībā no iemauktiem, kādi pazīstami uz Zemes, navi pavadas nav do­mātas, lai jājot stūrētu zirgu. Navi jājot nevada savu zirgu ar rokām, bet paļaujas uz dzīvnieka un jātnieka nervu saikni, ko nodrošina bizes. Šīs pavadas tiek izmantotas, kad jātnieks ir atvienojis bizi un ved zirgu, iedams līdzās.

runzirga loks

pielietojums: šaujamloks, ko lietot, jājot ar bruņzirgu. izmērs un svars: 3 metri un aptuveni 3,6 kg.

materiāls un izgatavošana: loks ir izgatavots no liekta koka. Rokturis ir izgatavots no zvīņainas dzīvnieku ādas, kas pielīmēta ar augu līmi un papildus piesieta ar dekoratīvu pītu saiti. Stīga ir taisīta no sturmbīsta zarnām. Zemā tvēriena vieta un īsāka loka pamatne ļauj viegli mainīt pozīciju, atrodoties seglos.

7

Pēc iknimajas un uniltarona rituālu iesvētībām katrs mednieks drīkst izgatavot loku no Mājas koka zara. Šie loki ir briedu­mu gadu un to pavadošo pienākumu simbols. Navi tie ir arī galvenais medību ierocis. Šis šaujamloks ir bagātīgi izrotāts un piemērots izmantošanai ceremonijās. Taču tas ir arī viens augstākajiem navi amatniecības sasniegumiem un ārkārtīgi labi noder dažādās ikdienas dzīves situācijās.

Vēdeklkirzaka

1 >

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: vēdekļķirzaka.

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Fanisaurus perinātus jeb "spārnotā vēdekļ­ķirzaka".

IZPLATĪBAS VIDE: tropu meži, priekšroku dod lielajām papardēm.

ANATOMIJA: ķermeni veido mugurveidīga struktūra, kas var izplesties ma- džentas un purpursarkanas krāsas apvalkā.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: nakts visēdājs, kas pārtiek no koku sulas un maziem kukaiņiem. Pārtiku bieži vien meklē un ēd barā.

IZMĒRS: 45 cm garumā, kad ir saritinājusies, un aptuveni 1 metru gara, kad izpletusies.

Pavirši raugoties, šķiet, ka šī unikālā ķirzaka ir parasts lineāla garuma rāpulis ar pāris īpašām iezīmēm. Tomēr satraukta tā izplešas kā senlai­cīgs ķīniešu vēdeklis un griezdamās aizlido drošībā. Vienā mirklī tā no nožēlojamas pārvēršas par skaistu un pēc tam tikpat ātri atkal kļūst par diezgan parastu ķirzaku.

Ņemot vērā Pandoras gravitāciju un gaisa I blīvumu, ķirzakas straujā izplešanās rada | pietiekami lielu inerci, lai tā paceltos ■ gaisā, kas izbiedē plēsoņas un vienā mirklī aizved vēdekļķirzaku no briesmām.

Saprotamu iemeslu dēļ vēdekļķirzaku ir iemīļojuši navi bērni, kuriem ļoti patīk šis brīnišķīgais dabas skats. Navi bērni pie katras iespējas skrien pa paparžu lauku, lai iztraucētu guļošas vēdekļķirzakas, un tad apbrīno, kad tās, pārtapušas par madžentas un purpursarkanas krāsas diskiem, lido drošībā uz tuvāko zaru. Pandoras krēslā šis mirdzošais lidojums pat navi acīm šķiet svešatnīgs.

Ķirzaku godina kāda senatnīga deja (kuru parasti izpilda bērni). Divi dejotāji nostājas līdzās, izveidojot stingru "muguru". Cits bērnu pulciņš skrien garām un izkliedz kādu dzēlīgu piezīmi, pēc kā kopā stāvējušie dejotāji "izplešas" un līkločiem "lido" cauri pārējiem dejotājiem. Deju parasti pavada hufve jeb pūšamie instrumenti.

Lielais leonopterikss

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: leonopterikss. NAVI NOSAUKUMS: torukjeb "pēdējā ēna".

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Leonopteryx rexjeb "lidojošais lauvu karalis".

IZMĒRS: spārnu platums ir vairāk nekā 25 metri.

Leonopteriksa negantais skaistums un cil­denums ieņem galveno vietu navi mitoloģi­jā un kultūrā. To cildina dejās, dziesmās un rūpīgi darinātos totēmos, kas simbolizē gan bailes, gan cieņu, ko iedveš šis radījums.

IZPLATĪBAS VIDE: kalnu ligzdošanas vietas un debesis virs Pandoras tropu mežiem.

ANATOMIJA: tuva radniecība ar banšiju, lai gan ir krietni lielāks. Ar spilgti sarkanām, dzeltenām un melnām svītrām un gaišzilu galvu. Asa sekste uz galvas, ko var izmantot, lai ievainotu vai uzšķērstu medījumu vai nocirstu augus, kas traucē lidot. Elastīgs žoklis, liels smadzeņu dobums. Plēvjveida spārni ir cieši nostiepti pār oglekļa šķiedru kaulu skeletu. Spēcīgi un gari nagi medījuma tveršanai un sēdēšanai. Divdaļīga aste, lai kontrolētu li­dojumu. Cauri plūstoša elpošanas sistēma, kas ir maksimāli piemērota tā vajadzībām.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: visaugstāk lidojošais gaisa plēsoņa. Visēdājs. Galve­nais barības avots ir meža un kalnu banšijas, laiku pa laikam medūzas. Var arī meklēt barību zem tropu mežu lapotnes, piemēram, seškājus. To neapdraud neviens cits radījums. Medī vienatnē.

Nudien, leonopteriksam ir būtiska nozīme navi izpratnē par likteni un visa dzīvā saistību.

Tie daži cilvēki, kuriem ir palaimējies izdzīvot pēc tam, kad redzējuši šo radījumu, arī ir apbrīnojuši tā zaigojošo krāšņumu un varu Pandoras debesīs. i • ' t

Leonopteriksam ir tāda pati ķermeņa uzbūve kā meža un kalnu ban­šijai: nagi satveršanai, elastīgi spārni manevrēšanas spējām, teicama binokulārā redze tālumā un augsti attīstīta inteliģence. Tā spēcīgie žok­ļi, kas ir ļoti plati atverami, ir gana efektīvi, lai satvertu kalnu banšiju lidojumā. Leonopterikss arī spēj iespaidīgā tempā pacelties augstu gai­sā un, ātri krītot no debesīm, atgādina milzīgu Zemes vanagu.

Leonopteriksa spārni ir veidoti no atsevišķiem spurveida locekļiem, kas var atdalīties un darboties kā lidaparāta lāpstiņas vai pārklāties un noslēgties, radot virsmu bez spraugām. Atdalīti tie var rotēt atsevišķi, lai izraisītu vai apturētu virpuļveida kustību. Šie spurveida locekļi neat­šķiras no Zemes putnu spārnu spalvām. Tāpat kā daudziem Pandoras radījumiem, lidot caur blīvo Pandoras atmosfēru šiem milzīgajiem dzīv­niekiem palīdz šķiedru maisījuma kauli.

Navi nosaukums aizgūts no uzskata, ka, ja leonopterikss met ēnu, tad tā ir pēdējā ēna, ko tu savā mūžā redzēsi. Ir zināms, ka tas uzbrucis lidaparātam, iespējams, domādams, ka tas ir sāncensis plēsoņa, kas ielauzies tā teritorijā.

Leonopteriksu ligzdošanas vietas ir grūti atrast, kaut arī dažas no tām ir izvietotas Alelujas kalnos. Šī suga sapārojas uz mūžu un perē mazuļus tikai reizi divos gados. Tie pārvietojas vienatnē vai pa pāriem un nekad nav novēroti pulcējamies barā. Parasti tie piesargās no saviem līdzinie­kiem, un tas ir pamatoti: avataru pulciņš ir novērojis divu leonopteriksu cīņu gaisā, kas ilga vairāk nekā trīs stundas. Kauja beidzās ar to, ka abi zvēri nokrita zemē, būdami nāvējoši ievainoti. Spriežot pēc īpatniem smilkstiem, avatari nosprieda, ka ievainotos leonopteriksus saplosīja liels odžvilku bars.

Amurgalva titanothērs

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: āmurgalva.

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Titanotheris hammercephalisjeb "četracainais titanothērs".

IZPLATĪBAS VIDE: dod priekšroku klajām pļavām, taču bieži ieklīst tropu mežos.

ANATOMIJA: masīva, zemu noliekta galva ar izvirzītiem kauliem abos gal­vaskausa sānos, līdzīgs āmurgalvas haizivīm. Mīksto zīdītāja muti aizsargā ciets, knābim līdzīgs žoklis.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: zālēdājs. Galvenais barības avots ir zāle un krūmi, taču ēd arī dažādus augļus un tropu meža koku lapas.

IZMĒRS: var būt 6 metrus augstumā un 11 metrus garumā.

r — — — — —

l Pārtiek no augiem, bet potenciāli ir l nāvējoši bīstams. Gandrīz divreiz lielāks i I par Āfrikas ziloni, taču daudz ātrāks. I

ii — __________ _ _ _ _ _ J

Milzīgais ganību radījums pārvietojas mazos ganām­pulkos vai baros. Tas ir diez­gan sabiedrisks, taču arī ār­kārtīgi aizstāv savu teritoriju un ievēro hierarhiju. Lielāko dienas daļu titanothērs ne­mitīgi izrāda gan redzamus, gan dzirdamus draudus. Satraukts (kas notiek vieg­li un bieži) tas noliec galvu un metas uzbrukumā objek­tam, ko uzskata par drau­diem. Parasti ar šo neganto agresijas izrādīšanu pietiek, lai ikviena Pandoras radība mestos bēgt.

Titanothēriem ir arī gaišas krāsas un draudīga izskata sekste ar cietu hitīna iekšpu­si, kuru var sasliet, saduroties ar pretinieku. Gan āmurgal- vas uzbūve, gan krāsainā ādas sekste tiek izntantota, lai piesaistītu un sacenstos par mātītēm pārošanās laikā

Jaunībā dzīvnieka iespaidīgā āmurgalvas uzbūve ir veidota no skrimšļa, nevis kaula. To var liekt, kas tādējādi ļauj jaunam, nepiere­dzējušam titanothēram izkļūt no šaurākām vietām, kur tas varētu iek­līst. Brieduma gados šī struktūra pārkaulojas un kļūst par izturīgu kau­lu. Cīnoties tēviņi mēģina ievainot pretinieka acis ar izaugumiem savu āmuru galos. Titanothērs ārkārtīgi rūpējas par teritorijas aizsargāšanu. Alfa tēviņi izmanto ievērojamu spēku, lai iezīmētu savu teritoriju, laužot kokus un tādējādi brīdinot citus dzīvniekus (ieskaitot titanothēru tēviņus) doties prom.

Titanothēriem ir vāja redze tālumā, taču to kompensē asa dzirde un teicama oža. Lai gan tie ir masīvi, to sešas kājas ļauj tiem ātri apcirsties, sajūtot draudus no sāniem vai mugurpuses. Pārklājošās ķermeņa plāk­snes un lielie, kaulainie pleci un mugura nodrošina aizsardzību kaujās ar citiem titanothēriem vai tādiem lieliem radījumiem kā leonopterikss vai tanators.

Ellesugunu lapsene

1

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: ellesugunu lapsene.

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Magnivespa veloxjeb "lielā, ātrā lapsene".

IZPLATĪBAS VIDE: lielākajā daļā Pandoras mikroklimatu, ieskaitot kalnu ie­lejas, upju gultnes un pludmales, ir atklātas dažādas lapseņu sugas. Mag­nivespa velox mitinās tropu mežos un purvājos un izvēlas veidot nelielus midzeņus nokritušos, satrūdējušos kokos.

ANATOMIJA: ciets ārējais apvalks, no vairākiem gaismas uztveres elemen­tiem veidotas acis, bioluminiscence, divkāršs dzelonis.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: lielākā daļa pieaugušo lapseņu pārtiek no augu sulas, augļiem un maitas un apgādā savus mazuļus ar paralizētiem kukaiņiem.

IZMĒIIS: spārnu platums 13 cm.

Ellesugunu lapsene lielā mērā ir līdzīga tipiskai Zemes laspenei, taču ir zvirbuļa lielumā. Lai gan parasti novērotas lidojam vienatnē, ir redzēti spieti gandrīz buldozera lielumā.

Tai ir precīza organiskā orientēšanās sistēma, kas izmanto ožas orgā­nu, lai noteiktu tuvumā esošās radības bioķīmisko sistēmu. Ja tā sajūt briesmas, tās lidojums kļūst satraukts un haotisks, un tā parasti uzbrūk.

e v6 , nav nogannaM

Lai a«e»esugu^aspen e ve, ,anas ^ jnuahgj golfl

RA ^vSdauSatS , ,apS eņU sp.e.a aprūpe. lomwi ir nāvējošs.

o

fAA itsrĀsrA, +=A -Kcp^cpĀ^As aA^-PĀrt ip TT-K sA^rArAv^rt, -KA vAp laru^er trt^ visu ^A^p^pAs. rAs "Av rrtsA. rA^ iĀPAtsA ^tfergAs. sAs-KA^Ā Ap Av^rtfcH, -KAs

tp. u^epu-K^šAs

Heksapēds

IZTIKAS EKOLOĢIJA: zālēdājs.

IZMĒRS: līdz 1,5 metriem garumā un 2 metriem augstuma.

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: seškājis.

NAVI NOSAUKUMS: jerik.

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Sexcruscervus caeruleus jeb "zilais seškaju briedis".

IZPLATĪBAS VIDE: sastopams dažādos Pandoras biomos, ieskaitot tropu mežus, savannu, subarktisko tundru un kalnu reģionus.

ANATI)MIJA: mazs, slīps galvaskauss, virs kura paceļas gaišas krāsas vē­dekļveida struktūra. Acis ir lielas un izvietotas tālu viena no otras. Iegarens deguns, kas beidzas pie maza, divās daļās sadalīta žokļa. Divi ragveida izaugumi, ko ieskauj plāna, rakstaina membrāna. No žokļa nokarājas ādas membrānas "bārda", kas stiepjas kakla garumā. Muguru klāj divas rindas tumšu, matiem līdzīgu saru. Garš, tievs kakls un kājas, kas beidzas ar apa­ļiem, konusveida nagiem. Ķermenis ir tumši zilā krāsā ar gaiši dzeltenām strīpām.

Būdams viens no visskaistākajiem un trauslākajiem Pandoras radīju­miem, seškājis ir galvenais mēķis ikvienam zemes un gaisa plēsoņam. Straujais vairošanās temps ir vienīgā stratēģija, ko tie izmanto, lai netik­tu izskausti no Pandoras ekoloģijas.

Līdz ar sturmbīstiem seškāji ir vieni no svarīgākajiem dzīvniekiem, uz kuriem gulstas navi izdzīvošana. To attēls rotā vairāku klanu kaujas ka­rogus, un šis dzīvnieks bieži ir attēlots uz vairogiem un grebumos. To āda tiek izmantota daudzos un dažādos veidos, sākot no mūzikas instrumen­tiem un beidzot ar drēbēm.

TJ D

Z □

0 2J D M ■n D C

z

I

0

li)

Šīs rāmās būtnes, šķiet, neizrāda nekādu naidīgumu savā starpā un arī plēsoņas klātbūtnē ne. To skriešanas ātrums ir visai viduvējs, lai gan seškāji ļoti labi prot lēkāt, izvairīties un strauji mainīt virzienu. Pēdējais palīdz tiem izdzīvot pļavās, bet, kad tie ir ieklīduši mežā pēc barības, kas tiem garšo (tai skaitā, koku miza, dažādas lapas un ogas), šī stratē­ģija nav tik efektīva, jo tur ir mazāk vietas manevrēšanai.

Seškāja divu ragu struktūru ieskauj plāna, rakstaina membrāna. Lie­lu briesmu gadījumā ragi pagriežas un cieši nostiepj membrānu. Tiek uzskatīts, ka šī membrāna var arī pastiprināt skaņas, ko rada tuvumā esošs plēsoņa. Turklāt seškājim ir arī spalvaini ožas orgāni abos galvas sānos. Šie orgāni pārbauda gaisu un brīdina dzīvnieku, ja tuvumā ir plēsoņa.

TOC \o "1-3" \h \z Saskaņā ar tradīciju seškājis ir pirmais |

dzīvnieks, kuru topošajam medniekiem i

I ir ļauts nogalināt, veicot rituālo pāreju I

I no bērna uz pieaugušā gadiem. •

I 9H

*AvjsAH IZZTZ Ar4-Aurrts

^ rfeA -AH Ar^poHAM.

NAVI NOSAUKUMS: m'resh'tuju.

Vairogi

PIELIETOJUMS: personiskajai aizsardzībai kaujās un medībās. Izmanto arī ceremoniāliem nolū­kiem deju un citu rituālu laikā.

MATERIĀLS UN IZGATAVOŠANA: pama-tā koka uzbūve, kuru kopā satur pamatī­gi izrotāti pīti materiāli. Tiek izmanto­ta dzīvnieku āda (ieskaitot seškāju), augu šķiedras, aukla, gliemžvāki un koks.

Lai gan vairogi ir ļoti efektīvs pašaizsardzības līdzeklis, to ceremoniālais pie­lietojums kļuvis arvien nozīmīgāks, jo kaujas starp dažādiem navi klaniem lielākoties ir \ pagātnē. Visi vairogi ir krietni izrotāti. Bet ceremo- niālie vairogi ir pīti tradicionālajos rakstos, kas attēlo kādu navi vēs­tures stāstu. Šo vairogu rakstu un iz­gatavošanas pamatā ir gadsimtiem ilgas vizuālās un valodas tradīcijas. Ašā seškāja attēli ir visai ierasta parā­dība. Daudzi simboli abstrakti attēlo Eivas sargājošo spēku vai varonīgos senčus. Uz vairogiem nekad nav at­tēloti zemiešu bruņotie helikopteri (vai elikopteri, kā tos dēvē navi) un PMP ierīces.

Medību bultas

PIELIETOJUMS: bulta, ko lieto medībās.

IZMĒRS UN SVARS: dažāds.

MATERIĀLS: pie koka bultas piestiprināts augu sveķu uzgalis. Garākām bultām uzgalis paras­ti ir truls, taču ar ar maziem spirālveida asu­miem, kas izgatavoti no čiekuriem.

APRAKSTS: salīdzinoši īss šaujamierocis, lai būtu ērtāk lietojams džungļos. Navi ieroči gandrīz nav mainījušies jau miljardiem gadu.

Medūza - gaisa

dzelonzarndobumainis

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: medūza. NAVI NOSAUKUMS: lonataja.

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Aerocnidaria aeraejeb "gaisa medūza".

IZPLATĪBAS VIDE: debesis virs Pandoras kalnainajiem apgabaliem.

ANATOMIJA: caurspīdīgs membrānas maisiņš, kam pievienoti taustekļi.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: gaisa gaļēdājs, kas pārtiek no maziem, grauzējiem līdzīgiem dzīvniekiem, kuri mitinās mežos, un reizēm no tik lieliem dzīvnie­kiem kā seškājis, galvmetis vai pat cilvēkveidīgais. Var arī sagrābt prole- mūru vai tetrapteronu, kas tup koku lapotnē.

IZMĒRS: maisiņš ir līdz 15 metriem diametrā. Taustekļi sniedzas līdz 35 metru garumam.

\

Šie nāvējošie un skaistie radījumi, kas lidinās virs Pandoras kalnu virsot­nēm, līdzinās svešādam portugāļu kuģītim vai nelielam dirižablim. Pāro­šanās sezonā Austrāļa dienvidu kontinenta reģionus aptumšo ēnas, ko met medūzu bari, kas, savienojušas taustekļus, virpuļo dejā.

Medūzas caurspīdīgais plēves veida maisiņš jeb "vēders" ir piepil­dīts ar ūdeņraža gāzi, kas rodas, sagremojot medījumu. Šī gāze ļauj medūzai lidināties virs mežu lapontes, meklējot potenciālos upurus.

Medūzu caurspīdīgie taustekļi, kas rada iespaidu par aizkaru, kurš plīvo pār zemi, rada vieglu švīkstoņu, liekot dzīvniekiem bēgt. Taustekļi, kuri ir 3 līdz 8 cm diametrā, ir pilni ar sensoriem, kas momentāli reaģē uz dzīvnieka pieskārienu, saspiežoties kā knīpstangas. Taustekļi ir nosēti ar elektriskajiem orgāniem, kas spēj vadīt strāvu no orgāna "vēderā", kurš ražo elektrību. Strāvas sitiens var būt gana spēcīgs, lai apdullinātu ban- šiju vai nogalinātu pieaugušu cilvēku. Nonākot stingro, sīksto taustekļu tvērienā, nevienai radībai nav cerību izdzīvot. Pēc tam taustekļi paceļ medījumu pie medūzas mīkstās mutes.

"Vēders" pašaizsardzības nolūkos spēj pulsēt (lielā mērā tāpat kā astoņkājim), lai medūzai būtu iespējams ietekmēt kustības virzienu. Tas izlaiž gāzi, lai nolaistos, un izmanto šķidrumus no malas pūšļiem, lai pa­celtos. Tomēr lielākoties medūza apmierinās ar planēšanu pa vējam un medīšanu, ja rodas laba izdevība.

Medūzas acis (vai, precīzāk, optiskie sensori) atrodas gaļīgā joslā "vēdera" apakšā. Tās ļauj medūzai pārlūkot zemi apakšā 360 grādu leņķī. Lai palūkotos augšup, tai ārkārtīgi jāpiepūlas apgriezties.

Ņemot vērā ierobežotās iespējas pārvietoties, medūzas var kļūt par laupījumu citiem gaisa plēsoņām, piemēram, dzeloņsikspārņiem un banšijām. Taču medūzai ir maz ēdamas miesas. Turklāt ikvienu plēso­ņu dabiskā kārtā aiikavē nepatīkamās un potenciāli bīstamās gāzes izplūšana, kad zobi vai nagi pārplēš "vēderu". Medūza, kā ir novērots, tad sāk haotiski griezties uz riņķi kā pārplīsis balons, apmulsinot vai no­biedējot plēsoņu. Šo iemeslu dēļ tai reti kad uzbrūk. Tās vienīgais līdz­vērtīgais pretinieks ir lielais leonopterikss, kas, ja būs barības trūkumā, uzbruks un apēdīs arī negaršīgo medūzu.

[" Par vienu no Pandoras I lieliskākajām dabas izrādēm tiek I uzskatīta gaisa cīņa starp ikranu l un lonataju.

I I I I

U D Z 0 0 JJ B

in

n i c z 2

0

vi

Prolemurs

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS:

prolemurs.

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Prolemuris noctis jeb "nakts vāvere".

IZPLATĪBAS VIDE: tropu mežu lapotne.

ANATOMIJA: lielas, brillēm līdzīgas acis, pērtiķveidīgā galvaskauss ar gaļīgu degunu. Nelielas nāsis un žoklis. Zobi ir asi kā adatas. Membrānas spārnu atlo­ki. Sašķelta augšlūpa.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: kokos dzīvojošs zāl- ēdūjs. Piemēroti zobi, lai izgrauztos cau­ri cietajai Pandoras florai, ik pa laikam ēd kukaiņus.

IZMĒRS: augstumā var sniegties līdz 1 metram.

Šis pļāpīgais, miermīlīgais radījums, kas mitinās kokos, dod priekšroku re­latīvajai drošībai lapotnē, nevis uz ze­mes mežā.

Prolemuram ir gareniskas membrā­nas, kas aug no sāniem starp apakšdelmu un augšstilbu. Kad tie lēkā pa zariem no viena koka uz nākamo, vējš uztver atlokus un nobremzē dzīvnieka krišanas ātrumu. Tas ļauj prolemuram krist vairāk nekā div­padsmit metru, neriskējot gūt savainojumu. Tam ir trausli kauli un arī muskulatūra un miesa nav blīva, tāpēc tas sver daudz mazāk nekā iz­skatās (pat lielākie nesver vairāk par 6 kg).

Prolemurs var izmantot visas četras rokas, lai pārvietotos pa zariem ātrāk, nekā vidusmēra cilvēks skrien. Tam ir teju pilnīga līdzsvara izjū­ta, savukārt teicamā dziļuma uztvere ļauj lēkāt no zara uz zaru, meža daudzveidībā izvēloties vispareizāko vietu, kur pieķerties (šai ziņā tas atgādina navi, kurš arī prot pārvietoties pa tropu meža lapotni ar sa­triecošu veiklību).

Ausis tam ir garas un atļukušas, un tās var kustināt neatkarīgi vienu no otras, lai sekotu skaņām precīzajā stereo laukā. Kāju pirksti ir savie­noti, īkšķu vietā ir rudimentāri pirkstu gali, kas dzīvniekam palīdz karā­ties zaros. Tam ir divas rokas, kas sazarojas četros apakšdelmos. Roku augšējie kauli ir saplūduši, atvieglojot pārvietošanos pa zariem. (Biologi

uzskata, ka tas, iespējams, ir navi evolucionārais priekštecis). Divi pirksti — rādītājpirksts ar četrām lo­cītavām, kura galā ir nags kā cilvēkam, un īkšķis ar divām locītavām, kas pie­lāgots zaru un vīteņaugu tveršanai.

Tie guļ kokos, sadalīju­šies lielās cilšu grupās, un, lai gan starp ciltīm notiek mazliet vardarbīga sān­censība, lai noteiktu hie­rarhiju, ciltis tikpat kā ne­karo savā starpā. Tie ir ļoti sabiedriski, lai gan par sa­viem mazuļiem tie tik ļoti vai tik uzmanīgi nerūpē­jas kā Zemes šimpanzes. Tomēr prolemurs vairojas centīgi un efektīv. Mātītes sasniedz reproducēšanās gatavību trīs reizes gadā.

Dažos navi klanos prolemura maitu uzskata par delikatesi I un izmanto ēdienos.

Kopošanās paradumi prolemuriem ir tādi paši kā dažām Zemes pēr­tiķu sugām, ieskaitot tagad jau izmirušos gorillas, hamadrijas paviānus un bļauru mērkaķus (kā arī vairākas cilvēku kultūras). Prolemura alfas tēviņš koposies ar vairākām mātītēm vienlaikus un palīdzēs uzaudzināt katru mazuli. Taču šī poligāmija nekādā gadījumā nenorāda uz tēvi­ņu valdīšanu; tiek uzskatīts, ka prolemūru sociālā struktūra lielākoties ir matriarhāla, jo mātītes acīm redzami ir atbildīgas par tēviņu izraudzīša­nās procesu.

I

I "

I

Galvmetis

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: galvmetis. NAVI NOSAUKUMS: lenaj'ga.

ZINĀTNISKA KLASIFIKĀCIJA: Acediacutus enoterribili jeb "svešādais briesmīgais sliņķis".

IZPLATĪBAS VIDE: tropu meži.

ANATOMIJA: muskuļains kakls, trīsstūraina atdalāma galva ar dzeloni un nervu indes dziedzeriem.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: uz zemes dzīvojošs plēsoņa, galēdājs. Galvenā barība ir seškājis.

IZMĒRS: 2,4 metri augstumā.

Šis tūļa ir viens no dīvainākajiem un bīstamākajiem dzīvniekiem, kādi līdz šim atklāti uz Pandoras.

Medījot šis radījums lēni un klusi pārvietojas pa meža papardēm. Kad tas sajutis medījumu, tā kakls atšaujas atpakaļ, ieņemot pozīciju uz­brukumam, un tad šaujas uz priekšu. Radījuma garā^spicā uo spārnotā galva atdalās un lido medījuma virzienā kā indīgs pašvadāms lādiņš. Kad galva ieduras mērķī (bieži vien seškājī), šautra raida virkni spalgu signālu. Tie ļauj ķermenim (nu jau aklam) orientēties, atrast un virzīties uz aizmestās galvas pusi. Joprojām atdalīti, dīvainie partneri nobauda medījumu. Kad paēsts, kakls noliecas, un matiem līdzīgu stīgu mudžek­lis atkal savieno galvu ar ķermeni.

Itin kā jau ar to nebūtu gana, biologi bija pārsteigti, atklājot, ka ķer­menis un tā šautriņai līdzīgā galva nav viena būtne ar vienu medīšanas paņēmienu. Šautra īstenībā ir ķermeņa "bērns" un saglabā simbiozes attiecības savu "māti", līdz tas ir par lielu, lai lidotu. Tad tas sapārojas, atdalās no mātes ķermeņa un pārvēršas par mazu, bet pilnīgu galvme- ti ar pēcnācēju galvas vietā. Palicis bez savas atvases-šautras, mātes ķermenis nespēj sevi pabarot un mirst. Šajā dīvainajā atjaunotnes ciklā, katra jaunā paaudze kļūst par smadzenēm iepriekšējai.

Tas viss varētu izraisīt tikai tīri akadēmisku interesi, ja vien nebūtu konstatēts, ka galvmeši ir nāvējoši kolonistiem. Daudzi ir miruši mokošā nāvē pēc galvmeša dzēliena.

Ir zināms, ka navi mednieki ir izvilkuši šautru no mirušā mātes ķerme­ņa un vēlāk to efektīvi izmantojuši par ieroci.

ierīvējas ar lapas sulu, kas tgādina galvmeša smaku, lai atvairītu >rukumus.

plašāk lietotais nosaukums:

Zinātniskā klasifikācija: Scorpiobattus volansiijeb "lidojošais skorpiona sikspārnis".

izplatības vide: tropu mežu lapotne.

anatomija: caurspīdīgi ilkņi un nagi, biolumi- niscence spārnu membrānas malās un uz vidukļa. Garš dzelonis kā skorpionam. Mazs smadzeņu dobums. Četras acis.

Par spīti nāvējošajiem astes dzeloņiem daži navi izturas pret dzeloņsikspārņiem kā pret mīļiem mājdzīvniekiem. Navi, klakšķinot mēli, var pasaukt tos nolaisties uz rokas vai pleciem un apēst augli no navi rokām

dzelonsikspārnis.

Navi nosaukums: riti.

iztikas ekoloģija: nakts gaisa plēsoņa, visēdājs. Ēd, atrodoties koku lapotnē, pārsvarā grauzēju lieluma radījumus, ķirzakus un augļus. Parasti ēd vienatnē, taču pulcējas barā, lai notvertu lielāku medījumu, piemēram, nelielu seškāji.

izmērs: spārnu platums 1,2 metri.

Šim neģēlīgajam gaisa plēsoņam ir augsti attīstīta vizuālās orientēša­nas sistēma. Tomēr par spīti šai organiskajai "inteliģencei" to mazais smadzeņu dobums un smadzeņu garoza kavē to dabiskos izdzīvošanas mehānismus. Neraugoties uz nemitīgu slaktiņu, šie radījumi turpina lidot automātisko ieroču uguns krusā, kas aizsarā Elles vārtu teritoriju.

r

Dzelonsikspārnis

f

Dzeloņsikspārņu niecīgās smadzeņu spējas padara tos par regulāru medījumu tādiem lielākiem plēsoņām kā banšijas. Taču to neticamie kopošanās paradumi nodrošina nemainīgu populāciju.

Sturmbīsts

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: sturmbīsts. NAVI NOSAUKUMS: talioang.

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Bovindicum monoceriijeb "zilā ragainā govs".

IZPLATĪBAS VIDE: pārceļojošs dzīvnieks, kas mitinās mitrās vietās un upju deltās.

ANATOMIJA: masTvs, bifelim līdzīgs ganāmpulka dzīvnieks ar sešām kājām un indigo un oranžu krāsu. Galvaskausam ir viens liels kaulveida raga izvirzījums virs acīm. Izvirzījumi mēdz būt sarkanīgā vai oranžā krāsā ar zilām rievotām strīpām.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: zemes dzīvnieks, kas pārtiek no zāles, krūmiem un dažādām sēnēm. Ragveida žokļa izvirzījums izmantojams kā arkls sakņu, kūniņu un citas zem zemes atrodamas barības uzrakšanai.

IZMĒIIS: vidēji 6 m garumā, līdz 4,5 m augstumā. Sver aptuveni 900 kg.

Sturmbīsts ir viens no galvenajiem dzīvnieku produktu avotiem navi kla­nam. Tāpēc navi kultūra centrējas ap sturmbīstu. Liels skaits dažādu klanu cildina šā dzīvnieka labās īpašības ar audumfem, mūziku, dzies­mām, dejām un mākslu.

Sturmbīsti ir bara dzīvnieki. Viņi ir ārkārtīgi sabiedriski un ļoti aizsargā savus mazuļus. Viņi arī uzmana savu teritoriju un pulcējas barā, lai stā­tos pretī ikvienam iespējamajam plēsoņam. Kad plēsoņa ir pārāk liels vai to ir pārāk daudz, tie panikā metīsies bēgt, bieži vien sadaloties mazos pulciņos, lai būtu vieglāk izvairīties.

Tēviņi parasti ir par 15% lielāki nekā mātītes, un tiem ir lielāks sānu kauls uz muguras. Tēviņam ir arī dramatisks augšējais rags, kas tiek izmantots pašaizsardzībai un cīkstiņos ar citiem buļļiem par

H D

z D 0 JJ D

in

To smadzeņu masas proprocija at­tiecībā pret ķermeņa svaru ir maza, un šiem radījumiem ir lēna reakcija. Bieži vien mazuļi, vecie un kroplie i ir medījums lielākajiem un ne- ^Ē gantākajiem plēsoņām, pie- ^^ mēram, odžvilku baram, ^fl tanatoram un šad tad leonopteriksam.

■n

D C

z 2

mātīti.

Slikta redze tālumā. Bet dzirde un oža ir asa. Ir novērots, ka tie izbīstas no plēsoņas, kas atrodas i vairāk nekā 3 km attālumā pret vēju. I k- Ji

m "rWAr s-KAA-A "vA^t^As"

vA^feL šA"As\ tĀPA S-KA^A *teHtes A/AV

Medību dziesmas

PIELIETOJUMS: dziedašana rituālos un saviesīgos pasākumos. NAVI NOSAUKUMS: toron tīrot.

IZPILDĪŠANAS STILS: ritmiska skandēšana grupā, atrodoties medībās vai pusaudžu gadu rituālos. Dziedāšana unisonā deju laikā. īpaši saistībā ar rituāliem pirms medībām. Parasti tiek pavadīta ar sturmbīsta gongiem vai dažādām bungām.

Uniltarona rituāla dziesmām ir spēcīgs, iedvesmojošs un mežonīgs, ekstā-* tisks stils. Dzied pieaugušie navi, kuri ir sasnieguši Tsahailu ar banšiju, unilta­rona vai pusaudžu gadu rituālu laiķā pirms pirmā iknļpīaja mēģinājuma.

Medību dziesmas bieži vien tiek izmantotas kā pavadījums iesvētību rituālos, kā arī pirms tam, kad navi pirmoreiz nodibina sakni ar banši­ju. Tās var tikt dziedātas unisonā, taču bieži tiek skandētas, neatvelkot elpu. Uniltarona laikā, kad navi, ar ķīmisku vielu palīdzību sasnieguši transu, meklē savu garīgo dzīvnieku, viņi izpaužas caur mūziku, kamēr gars pārvietojas.

Citas medību dziesmas koncentrējas uz medībām, cildina gan med­nieka, gam medījamā spēku, runā ar meža radījumu gariem, un tā tā­lāk. Tās var tikt dziedātas daudzos kontekstos: pirms vai medību laikā, pirms kaujas ar ārējiem spēkiem un saviesīgu pasākumu laikā.

Daudzas pusaudžu gadu rituālu un medību dziesmas tiek izpildītas, nemelodiski skandējot pulciņā ļoti spēcīgā, ritmiskā dūkšanas stilā. Šajā stilā dvesmas skaņas izzūd, un tiek uzsvērti nebalsīgie līdzskaņi, kas ir raksturīgi navi valodai. (Skatīt dziesmas vārdus 117. Ipp.) Tiek uzskatīts, ka šis skandēšanas vai dūkšanas stils, spriežot pēc tā, kā dziesmas stils iekļauj un uzsver šos lingvistiskos elementus, ir vissenāk saglabājies navi izteiksmes stils.

Dažu rituālu laikā klana locekļi izpilda veiklu "roku deju", kurā viņu garie kā stīgas pirksti sacer dziļi simbolisku un poētisku vēstījumu. Ātra, apdomīga dejotāju biluminiscējošo ķermeņu pozas mainīšana bieži vien papildina šā izpildījuma maģisko skaistumu.

Uniltarona jeb sapņu medību dziesmas ir īpaši interesantas. Atro­doties ķīmisku vielu iespaidā, kas ļauj izjust sapņu medības, navi var izmantot jebkādus izteiksmes veidus: ierastās saviesīgo dziesmu struk­tūras, mājas soļa krītošā vokālā stila atdarinājumus, improvizētas dzies­mas vai skandēšanu. Vienīgais dziesmu paveids, kas nav dzirdams šajā kontekstā, ir personīgās dziesmas vai rituālās bēru dziesmas.

Lūk, šeit būs tipisks piemērs medību dziesmas vārdiem, kas bieži vien pauž milzīgu cieņu potenciālajam medījumam:

Mēs ejam pie jums . Mēs nākam Mēs dziedam kā jūs Tāpēc izvēlieties Izvēlieties vienu no jūsējiem

Kurš paēdinās Cilvēkus

Teriran ajoe aingane Zera'u * Rerol ajoe aingane Ha ftiksei

Avpot set ftiksei aingal a l(u) Aingakip

Avpot a Na'vi jomtijing

Koris (atkartojums)

Lai mana bulta lido taisni Lai mans šķēps trāpa sirdī Lai patiesība trāpa man sirdī Lai mana sirds ir patiesa

Jūs esat ātri un stipri Jūs esat gudri

Man jābūt ātram un stipram Tāpēc tikai tad Tikai tad, ja es būšu jūsu vērts Jūs paēdināsiet Cilvēkus.

Oejč svizav ningai tivakuk Oejā tukrul tkse 'lanit tivakuk Oeri tīngajii tkse'lanit tivakuk Oejč tkse'ian Uvu ngai

Lu nga vin si tksur Lu nga tksantsiusam Livu vin si tksur oe zene Ha n(i)'av

Pksan livu tkso ni'av oe ngari Tsakrr nga Na'viru jomtijing.

Koris (atkartojums)

Teilu

NAVI NOSAUKUMS: teilu.

IZPLATĪBAS VIDE: mitri, trūdoši koki un augu valsts.

ANATOMIJA: Pandoras simtkāja paveida kukaiņa kūniņa. Dūmakaina ādas krāsa, zem kuras redzami vēnu pavedieni un skrimšļr.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: pārtiek no satrūdējušiem augiem, sūnām, maziem kukaiņiem.

IZMĒRS: līdz 8 cm garš, parasti īsāks.

Kopā ar sturmbīstu un seškāji teilu ir galvenais navi proteīnu avots. Lī­dzīgs garnelei, mazliet salds. Parasti tiek vārīts, tači navi tos arī uzdur uz žagariem, kas sagatvoti kā šašlika iesmi, un cep virs uguns kopā ar dārzeņiem.

rA?Ar -KA UfeA-As Au^€rAvAs

VA^rA^šA^A «stAPSIHTA, rtetkA Aycv A-KšA"A

-KA-ar VAP eA

^/v ^gtķ sAl t. r^hiefi -ssra^fi^ra^a^ rferl u sAsrAvĀ tp vAīf^A-K "A rīfe pAup*

Ar^A-K vAiP^A?. r^s r^ ri-K?Ar vtte-er1 -! r^AuP^er -KA rAm*. rA^u rife tt* ^Afp-A**.

Tanators

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: tanators.

NAVI NOSAUKUMS: palulukamjeb "Baiļu nesējs sausmutis".

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Thanator feroxjeb "negantais tanators".

IZPLATĪBAS VIDE: tropu meži. Līdzī­gas sugas ir ievērotas subarktiskajos reģionos.

ANATOMIJA: bruņota galva un milzīgs, elastīgs un bruņots žoklis. Zobi ir 23 cm gari. Melna, spīdīga āda ar dzeltenām un spilgti sarkanām svītrām. Desmit ārējie sensori. Augšlūpu var atstiept tā, lai maksimāli atsegtu zobus. Ar hinīna kārtu bruņota mugura.

IZTIKAS EKOLOĢIJA: galvenais uz zemes dzīvojo­šais plēsoņa, visēdājs^ kas dod priekšroku medīšanai naktī.

IZMĒRS: 5,5 metri garumā, vairāk nekā 2,4 metri augstumā.

Lai gan daudzus Pandoras apgabalus vēl jāizpēta, biologi patlaban uzskata, ka tanators ir varenākais uz sauszemes dzīvojošais Pandoras plēsoņa. Šis milzīgais, varenais dzīvnieks, kas atgādina Zemes panteru, ir unikāls ar spējām valdīt pār savu teritoriju un iedvest bailes lielākajiem un negantākajiem Pandoras radījumiem. Pat navi, kuri ir slaveni ar dros­mi, biedē šī radījuma tuvošanās; to necildina ar dejām un dziesmām.

Tā muskulatūra ir spilgti izteikta un iespaidīga un nodrošina izturību gariem skrējienam un lēcieniem. Kakla un žokļa sitiena ātrums līdzinās fotoaparāta zibsnim. Bez ierastās plēšanas un gabalos plosīšanas tana­tors var arī izdarīt nāvējošu sitienu ar savu bruņoto asti. Tanatora maņas ir tik augsti attīstītas, ka, atkarībā no laika apstākļiem, tas var sajust medījumu līdz pat 13 km attālumā.

Šķiet, ka tanators medī vienatnē un parasti neuzturas ārpus savas teritorijas, kas, kā uzskata, ir aptuveni 300 kvadrātkilometri. Rodas ie­spaids, ka tas medī galvenokārt naktī, kaut arī, šķiet, taisa izņēmumus, ja ir gana izsalcis.

Tanatoram ir arī desmit sensorās ūsiņas, kuras pa divām spraucas no bruņu plāksnēm, kas ieskauj galvaskausa mugurpusi. Osiņu funkcija nav izprasta, taču ir izvirzīta hipotēze, ka tās ir saistītas ar iekšējo medījumu noteikšanas mehānismu.

Visbriesmīgākais no visiem Pandoras plēsoņām, kas dzīvo uz sauszemes. Garā, bruņotā aste var notriekt gar zemi medījumu vai aizsargāt no citiem tanatoriem. Skrimšļu plāksnes ap kaklu var mirdzēt, iespējams, izrādot draudus, taču ir ticamāk, ka tas atspoguļo vietas noteikšanu ar skaņu vai citu uz maņām balstītu atrašanās vietas noteikšanas sistēmu. Neaizsargāts no cilvēku vai navi ieročiem pie elpvada izejas. Ņemot vērā tā anatomiju, pastāv ticama iespēja, ka tanators ir evolucionārais odžvilka radinieks.

Odžvilks

Plašāk lietotais nosaukums : odžvilks.

navi nosaukums: nantang.

zinātniskā klasifikācija: Caniferratuscostatusjeb "svītrainais bruņu vilks".

izplatības vide: tropu mežs, savanna, subarktika.

anatomija: sešas kājas. Lielākoties melns, taču ar cinobra un zaigojoši zilas krāsas strīpām. Spīdīga āda bez spalvām. Vēžveidīgo plākšņojums uz skausta un muguras. Bioluminiscence bara piederības noteikšanai. Elastīgs žoklis kā čūskai, obsidiāna zobi. Airim līdzīga aste, ko tas izman­to līdzsvara noturēšanai. Ādas ķepas ar īkšķiem. Uzrāda iezīmes, kas raksturīgas evolucionārai suņveidīgo pārejai uz mērkaķveidīgajiem.

iztikas ekoloģija: lielākoties nakts gajēdājs, ļoti stratēģiski medī baros, kuriem iedalīta teritorija vairāk nekā 480 kvadrātkilometru platībā. Unikālie smilksti, kas līdzīgi koijotu radītajiem, un čūskveidīgie šņācieni, kā tiek uzskatīts, pauž ar medībām saistītu informāciju.

IZMĒRS: vairāk nekā 2 metrus garš un vairāk nekā 1 metru augsts.

Būdams ar sešām kājām un tievu, spēcīgu rumpi, odžvilks ir piera­dis ātri apgūt plašu teritoriju, meklējot medījumu. Smadzeņu ma­sas proporcija attiecībā pret ķermeņa svaru pieaugušam odžvil- kam norāda uz augsti attīstītu mentālo darbību, tēlu pazīšanu un komunicēšanas spējām.

To asredzīgās, inteliģentās acis ar zaļu nokrāsu redz vienlīdz labi kā naktī, tā dienā. To redze tālumā ir viduvēja, taču dziļuma uztve­re ir teicama. Ožas ziņā tas atpaliek vienīgi no tanatora (vadoties no tā nelielā skaita dzīvnieku, kas līdz šim ir novērtēti). Tiek uzskatīts, ka odžvilks spēj sajust medījumu no vairāk nekā 8 km attāluma. ^

TOC \o "1-3" \h \z Tikai pavisam nedaudzi plēsoņas (tai skaitā, kalnu banšija) mē- j)

ģinās uzbrukt odžvilkiem, kas gandrīz vienmēr pārvietojas barā un Z

pāris sekunžu laikā var sakārtoties saskaņotā medību komandā. q

Šķiet, ka bars nodod informāciju par potenciālo medījumu vai plē- jj

soņu ar mīmiku, ķepu žestiem un skaņām. jļļ

Odžvilki medī mazās grupās, komunicējoties ar īsiem koijotvei- JJJ

dīgiem rējieniem un smilkstiem. To ķepas, kas ir līdzīgas kā primā- j

tiem (ar atvirzītiem īkšķiem), ļauj tiem gan kāpt kokos, gan piela- C

vīties pa zemi, tādējādi tiem ir trīsdimensionāls "medību lauks". *

Pielavoties medījumam, odžvilks, pieplakdams zemei vai karāda­mies zaros, spēj radīt iespaidu, ka ir mazāks nekā īstenībā. Šādi j\j

paslēpies, odžvilks var pietuvoties medījumam, kas neko neno­jauš, līdz pāris metru attālumam un tad ar biedējošu veiklību uz­brukt. (Kāds biologs šo graciozo, bet draudīgo kustību nosaucis par "šķidro tumsu".)

Odžvilka mazulim jau mēnesi pēc piedzimšanas jāmedī pašam. Tomēr mazuļi ātri nobriest un jau sestajā mēnesī ir sasnieguši pusi no pieauguša odžvilka lieluma. Tai laikā tiem jau ir visi zobi un žok­ļu muskuļi jau ir gandrīz nobrieduši. Odžvilka žokļi var izdarīt 4 kg spiedienu uz kvadrātcentimetru, kas ir gana daudz, lai bez pūlēm pārkostu kaulu vai pat akmeni.

I I I

^Cilvēkveidīgais satvēriens ļauj odžvilkiem I medīt gam tropu meža lapotnē, gan | uz zemes. Navi godā šo dzīvnieku par . attīstīto inteliģenci, ziedošanos baram un ' stiprajām ģimenes saitēm. L ________

HA^ts X

e.

Bolās

PIELIETOJUMS: kaju sapīšanas ierocis1 medībām.

IZMĒRS UN SVARS: parasti vairāk nekā 1 metru garumā, svars 1 kg.

MATERIĀLS UN IZGATAVOŠANA: bolās bumbas ir izgatavotas no ļoti pamatīgi nopulētām mazliet ovālas formas sēklām; tās ļoti viegli iekļaujas ar Mājas ģ koka motīviem pītos maisiņos, kas taisīti no augu šķiedrām. Bolu aukla aptīta ap iekšējo malu.

Prasme lietot bolās, kas ietver precīzu virves mešanu līdz pat 10 m tā­lumā, ir neatņemama navi dzīves daļa. Bērni jau no mazotnes, vēl ilgi, pirms paši piedalās medībās, apgūst šo māku. Bolās ir vienkāršs ierocis, ar kuru, ja to pareizi lieto, var notriekt no kājām aulekšojošu sturmbīstu. To lieto, lai novērtu medījumu un aizsar-1 gātos no dzīvnieku uzbrukuma. Navi lie­to šo ieroci tad, kad vēlas sagūstīt, ne­vis uzreiz nogalināt dzīvnieku (odžvilkus, piemēram, vienmēr, kad ir iespējams, cenšas notvert, pat ja tie uzrūk). Bolām ir āķi, kas aizķeras aiz virves, kad ierocis aptinies ap dzīvnieka kājām.

Vimpeli

PIELIETOJUMS: dažadu navi klanu vizuālā atpazīšana, lieto gan ceremoniāliem, gan praktiskiem nolūkiem.

NAVI NOSAUKUMS: u'imi.

IZMĒRS UN SVARS: dažāds.

MATERIĀLS UN IZGATAVOŠANA: augstvērtīgi izrotātas dzīvnieku ādas, kas piestiprinātas pie koka rāmja. Var arī piestiprināt pie bruņzirgu un banšiju iemauktiem.

4

TJ D

Z □

0 JJ I

in ■n D C

z

D

rij ui

Tāpat kā transparenti un karogi uz Zemes, navi klana vimpeļi tiek lietoti kā gan kā pazīšanās, gan kā klana lepnuma zīmes, bet kau­jas laikā kā norāde uz pulcēšanās vietu. Smalkie attēli, kas rotā vimpeļus, norāda uz klana nosaukumu. Šie attēli var kalpot par iedvesmas simbolu smagā brīdī. Attēli atspoguļo klana vienojošo tēmu vai īpašu lepnuma avotu. U'imi hujuticaja, piemēram, ir pa­zīstami ar milzīgo mīestību un cieņu pret odžvilkiem.

NVfflMAS fiora

Augu pasaule uz Pandoras ir dīvaina, pat fantastiska. Taču daži augi ir pārsteidzoši līdzīgi tiem, kas atrodami uz Zemes. Augu pasaules da­žādība, kā arī izmēru un sarežģītības apjoms norāda, ka uz Pando­ras, t<5pat kā uz Zemes, valda dabiskā atlase. Vides faktori, tādi kā radiācija, ūdens, at­mosfēras gāzes un gra­vitācija, ar ko sastopas augi uz Zemes, ir sasto­pami arī uz Pandoras, lai gan to īpašības, kā norāda pastāvošā augu pasaule, ir ļoti atšķirīgas. Atmosfēra uz Pandoras ir blīvāka nekā uz Zemes — oglekļa dioksīda koncen­trācija ir lielāka un sēr- ūdeņraža un ksenona lī­menis paaugstināts. Gra­vitācijas spēks ir vājāks, savukārt pavadoņa mag­nētiskais lauks — neticami spēcīgs. Pandoras augu pasaules evolūciju noteiku­ši visi šie faktori.

Tāpat kā uz Zemes, arī uz Pandoras augi reaģē uz gravitāciju, lai gan uz Pandoras tās spēks ir vājāks. Līdz ar to augiem raksturīgs gigantisms un tipiskā augšanas orientācija — stublājs aug uz augšu, bet saknes uz leju — ne vienmēr īstenojas. Garākie koki uz Pandoras ar tās zemo gravitāciju sasniedz daudz ievērojamākus augstumus, savukārt uz Ze­mes tos ierobežo augstums, līdz kuram vadaudi spēj piegādāt ūdeni. Magnētiska lauka un jonizētās radiācijas klātbūtne nosaka augšanas reaģēšanu uz šiem stimuliem, attiecīgi dēvētiem par magnetropismu un radiotropismu. Līdzīgā veidā citi augi ir magnetonastiski, kas nozīmē, ka to kustība reaģē uz Pandoras magnētisko lauku. Šīs unikālās parādī­bas liek tigmotropismam, ierastai reakcijai uz kontaktu, kas sastopams gan uz Zemes, gan Pandoras, izskatīties salīdzinoši neinteresantam.

Lai gan Pandoras augiem piešķirti dažādi ierasti latīņu valodas no­saukumi, izmantojot uz Zemes pieņemto standarta terminoloģiju bio­loģiskiem organismiem, to sistemātiskā klasifikācija paliek noslēpums. Daži augi šķiet visai vienkārši vai pat primitīvi, turpretī citiem piemīt fantastiskas, šķietami augsti attīstītas piemērošanās spējas īpašajiem Pandoras apstākļiem.

Visintriģējošākā ir to dzīvības formu klātbūtne, kurām piemīt gan augu, gan dzīvnieku pazīmes. Šiem zooaugiem (jeb sarunvalodā "dzīv- augiem") ir sākumstadijas nervu sistēmas, kas piešķir tiem sava veida organisku inteliģenci, kāda piemīt primitīviem dzīvniekiem. Šis atklā­jums turpina mulsināt un sajūsmināt biologus un botāniķus, kuri ir spiesti pārvērtēt savus pieņēmumus par dzīvības mehānismiem.

Kā gandrīz viss sastaptais, arī šis noslēpums sagaida turpmākus pētījumus no zinātniekiem, kuri būs gana veiksmīgi, lai nokļūtu uz Pandoras.

Helikoradiāna

plašāk lietotais nosaukums: helikoradiār

NAVI nosaukums: lorejujeb "daiļā spirāle".

zinātniskā klasifikācija: Helicoradium rale. Pamatnozīme "spirāle".

Botāniskais apraksts: augsts, lapains z< ar dzīvniekiem raksturīgu nervu sistēmu. V la, oranža spirālveida lapa. Reaģē uz pie saritinoties un strauji ievelkoties zemē.

spirāle

AUGSTUMS: 6 līdz 8 metri.

platums: lapas var sasniegt 2,5 metru platumu.

etnohotānika: lapas tiek izmantotas, lai izgatavotu dekoratīvas ceremo­niju mantijas. No lapām iegūtais oranžais pigments tiek izmantots krāsas ieguvei.

Helikoradiāns ir "jutīga zooauga" paveids, kas reaģē uz pieskārienu, saritinoties tā, lai tā vienīgā lielā lapa tiktu paslēpta no jebkura zālē- dāja, kas to varētu apēst. Tā kā tas aug kopās, viena auga reakcija uz pieskārienu, tigmonastija, parasti izraisa tādu pašu reakciju citos heliko- radiānos, kas aug tuvumā, — līdz ar to visa augu kopa saritinās. Šī reak­cija vienlaikus kalpo kā efektīvs aizsardzības un barošanās mehānisms, noķerot lamatās kukaiņus un mazus dzīvniekus.

Zem zemes apslēptās saknes, kam piemīt spēja savilkties, palīdz kat­ram augam, kas saritinājies, strauji ievilkties zemē. Reakcija ir tik strau­ja, ka izskatās, ka helikoradiāni tiek iesūkti zemē. Navi cilts spēj klaiņot starp helikoradiāniem, neizsaucot šo aizsargreakciju, taču tiek brīdināti U

par briesmu tuvošanos, kad helikoradiāni sāk saritināšanos.

TOC \o "1-3" \h \z Navi dažreiz vāc un izmanto lielās, skaistās helikoradiānu lapas, taču □

uzmanās nesavākt par daudz šo neparasto dzīvības formu, lai neizsmel- 0

■n r 0 JJ I)

m

m

tu tās populāciju. Lieliskais oranžais pigments tiek iegūts un izmantots kā krāsa, un augu lapas tiek izmantotas kā apģērbi, teltis un maisi. m

Kaujasspalvu rotājuma

papardes

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: galvassegas paparde. NAVI NOSAUKUMS: eiaje.

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Bellicum pennatum. Pamatnozīme "karš" un "spalva".

BOTĀNISKAIS APRAKSTS: Liels, lapains paparžu veida augs ar zaigojošām zilām lapām. Pandorā plaši izplatīts.

AUGSTUMS: 4,5 līdz 5,5 metri.

PLATUMS: vidēji 1,5 metri.

EKOLOĢIJA: īpašs bioluminiscences raksts spīdēdams pievilina kukaiņus nektāram. Ar kukaiņiem barojas putni, pasargājot augu no apēšanas.

ETNOBOTĀNIKA: tiek izmantots navi ceremonijās kā galvassegas un citi rotājumi.

Galvassegas paparde ieguvusi nosaukumu, balsroties uz tās sākotnē­jo izmantošanas veidu — kā galvassega gan kara, gan miera laikos. Līdzība ar iedzimto amerikāņu galvassegām, veidotām no spalvām, ir acīm redzama, kā atzīmējuši Pandoras kolonisti.

Uzkrītošākā galvassegas pa­pardes pazīme ir zaigojoši zilā lapu krāsa, kas bagātīgi satur antociāna pigmentus. Šie pig­menti ir uz gaismu reaģējošas ķimikālijas, kas atstaro zilu gais­mu, kā arī piešķir krāsu ziliem un violetiem ziediem un augļiem. Galvassegas paparde izveido­jusi ciešas attiecības ar atseviš­ķām meža putnu sugām, kas arī ir zaigojoši zilā krasā un spēj labi maskēties uz auga lapām. Put­ni barojas ar kukaiņiem, ko pie­vilina auga zilās lapas ar sarka­nām līnijām, kas vijas no auga centra. Kukaiņi sapulcējas uz

centrālās, plašās virsotnes jeb galotnes meristēmas, no kuras izplešas lapas, un mazie putni metas lejā pēc barības.

Veiksmīgā kārtā galvassegas papardes viegli atjaunojas, dzenot asnus, jo navi tās bieži vāc un izmanto. Viņi izgaismo tumšās naktis ar atsevišķām lapām, kfc iestiprina kokos, ar to bultai līdžīgo rakstu norādot noteiktā virzienā, atgādinot Zemes iedzīvotāju neona gaismas zīmes.

ļ" Lapas ar bioluminiscējošām līnijām un |

I bultām līdzīgajiem rakstiem tiek izmantotas i I par virziena rādītājiem un arī navigācijā. I

rt-KA-A

ī2 ?JL Arrey r AM st=-t«^ošAh rfe+l^i^nĀH, ^ptrošA^Ās ^usrī^As Av^rūsr

rpAw«r^AyA i.As ^Avr^A>=nAS f cpHAs^A Apī c:rrus ^fe-w«rīrAL us Ropažu u^

vfetpus.

Magelāima trīsstūris

plašāk lietotais nosaukums: unideltas koks.

navi nosaukums: tsavlapksangrajeb "gara, liela sakne". Saīsināti tsavlapks.

Zinātniskā klasifikācija: Megeilum deltoids. Nodēvēts par godu Zemes pētniekam Magelā- nam. Pieder vienai ģintij ar deltas koku.

botāniskais apraksts: zems meža koks ar lielām trīsstūrveida lapām, dzeloņainu stumbru un virs­zemes saknēm atbalstam. Līdzīgs radniecīgajam deltas kokam, bet lapas nav toksiskas. Saknes satur toksīnu, kas nogalina un sagremo dzīvnieku šūnas. Balts bioluminiscences spīdums.

AUGSTUMS: augstākie eksemplāri sasniedz 9 metru augstumu.

ekoloģija: unideltas un deltas kokam augot vienam otra tuvumā, to sak­nes zem zemes savienojas. Sakņu toksīni no unideltas koka tiek nodoti del­tas koka saknēm.

etnobotānika: unideltas koks ir garāks nekā deltas koks, un tā koksne ir taisna un blīva. Tiek izmantots kanoe un airu izgatavošanā un kā mūzikas instruments pasākumos.

Unideltas kokam piemīt viena būtiska atšķirība no cieši radniecīgā del­tas koka. Tā lapas nav toksiskas, taču spēcīgus toksīnus satur saknes. Šiem abiem kokiem augot tiešā tuvumā, to saknes zem zemes veido sa­vienojumus. Caur tiem sakņu toksīni no unideltas koka tiek nodoti deltas kokam, padarot arī tā saknes toksiskas.

Abi Magelāna eksemplāri kopīgiem spēkiem attīstījuši savstarpējas at­tiecības, no kurām ieguvēji ir abi. Unideltas koks ar deltas koku dalās savu sakņu toksīnā, un otram vairs nav jātērē enerģija, ražojot pašam savu indi, savukārt deltas koks dalās barības vielās ar unideltas koku. Vienīgā norā­de uz to, ka notikusi toksīnu nodošana, ir vieglas izmaiņas bioluminiscen­ces krāsā deltas koka lapās naktī, ko navi ir iemācījušies atpazīt. Dzīvnieki ir iemanījušies izvairīties no barošanās ar šiem kokiem, kas to kopdarbību abiem augiem padara par lielisku aizsardzības mehānismu.

Unideltas koka koksne tiek ievākta, lai pagatavotu kanoe laivas, un to biezās, vaskainās lapu kutikulas tiek izkausētas un izmantotas, nodro­šinot papildu ūdensnecaurlaidību. Pašas lapas, kas nesatur nekādus toksiskus elementus, tiek izmantotas arī trauku izgatavošanai, jo tās ir dabiski ūdensdrošas. Ērkšķus navi izmanto darbarīku, medību ieroču un makšķerēšanas rīku izgatavošanai. To ciešā izkārtojuma dēļ unideltas koki ir izvēlēti svārsta bungu atskaņošanai.

Balku bungas

____________ ' '____________________________________________________________ 4

PIELIETOJUMS: saviesīgu pasākumu, rituālu mūzika. IZMĒIIS UN SVAIIS: dažāds.

MATERIALI UN IZGATAVOŠANA: nokrituši baļķi, kurus izdobušas kukaiņu kūniņas un dabiskie trūdi, abos galos noklāti ar tonētu seškāja ādu. Sišanai tiek izmantotas koka vālītes.

I mazās bungas saviesīgu deju laikā navi ( l spēlē pa vienam. Lielās bungas rituālu laikā | l vienlaicīgi spēlē četri vai pieci navi. i

Bungas tiek spēlētas kā muzikāls pavadījums visu saviesīgo pasākumu un rituālu laikā. Navi bungas ir baļķu bungas, parasti izveidotas nq kritušiem koķiem vai zariem, k^as kļu­vuši dobi, pateicoties kūniņām un dabiskajiem Pando­ras trūdēšanas procesiem. Tās tiek izgatavotas no īsas dobā baļķa daļas. Abi baļķa gali tiek nosegti ar seškāja ādu. f ^ i.

Labākās baļķu bungas, tiek uzskatīts, ir veido­tas no kritušiem unideltas kokiem. Savas dzīves laikā šis koks parasti kalpo par mājvietu kukai­ņu sugām, kuru spožās kūniņas izurbj smalkas ejas dzīvā koka augsnē, nekaitējot koka spējai augt. Kad koks (vai zars) nolūst, kūniņas pār­ceļas uz citu koku, atstājot nokritušo baļķi izvagotu ar ejām. Šīs ejas sniedz kokam izcilu skaņas kvalitāti.

Saviesīgu deju pavadījumam var izmantot dažādu izmēru bungu saspēli. Tomēr lielās bungas, kuru koksni iz­vagojušas kūniņas, tiek izmantotas tikai rituāliem nolūkiem, īpaši tiem, kas ir daļa no uniltarona jeb sapņu medībām. Šīs lielās bungas spēlē četri vai pieci navi karavīri vienlaikus, rīkojoties ar smagām koka vālītēm.

svārstā bungas

PIELIETOJUMS: sabiedrisks, pavada saviesīgas dejas.

NAVI NOSAUKUMS: t'riti sojahmkavai ganti'a hiru'tajajeb "koks, kas lido".

IZMĒRS UN SVAIIS: 2,5 m augstas, sver līdz pat 100 kg.

MATERIĀLI UN IZGATAVOŠANA: liels ķirbis ar nogrieztiem abiem galiem. Bun­gu āda (tikai vienā pusē) izgatavota no strumbīsta pūšļiem. Bungas pa­reizos leņķos ar vīteņaugiem piestiprinātas dobu unideltas koku sānos.

Šīs bungas ir ārkārtīgi skaļas, pateicoties to novietojumam virs kokos izdobtajiem cauru­miem. Kad tās tiek spēlētas, skaņu pastiprina dobā koka struktūra, pie kā tās ir piestipri­nātas.

Izpildītājs stāv uz trapecvei­da šūpolēm; viņš atrodas uz robusta zara, kura polsterētie gali darbojas kā bungu vālītes. Spēlētājs virza sevi uz priekšu un atpakaļ starp abām bungām un uzsit katrai no tām, šūpojo­ties no sāna uz sānu. Tieši pirms izpildītājs skar bungu ādu, viņš palecas uz augšu no bungu vāles, ļaujot tai atsisties dabiski. Vairākas bungas var tikt spēlētas vienlaikus, sitējiem atrodoties uz dažāda garuma trapecēm, radot haotisku poliritmiju.

Šūpošanās/spēlēšanas tehnikas neprecizitātes dēļ panākt vienmē­rīgu ritmu ir teju neiespējami, ir tikai daži gana prasmīgi spēlētāji. Šī ie­mesla dēļ svārsta bungas parasti netiek izmantotas kā deju pavadījums. Tomēr tās izmanto, lai papildinātu dziesmas, kā arī īpaši lai padarītu aizraujošākas sapņu medību dejas.

Dažreiz klana locekļi gūst ievainojumus, ja mēģina spēlēt bungas deju pasākumos, kuros tiek lietota kava — viegls reibinošs dzēriens.

Skropstspalvu

anemonoīde

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: anemonoīde.

NAVI NOSAUKUMS: fngapsutksvll jeb "metālam sekojošs augs".

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Pennanemone cili- arejeb "lapainā anemonoīde" un "matains".

BOTĀNISKAIS APRAKSTS: liels meža augs ar saplacinātu virsu, kas atgādina jūras anemonoīdi, un ar matiem līdzīgām lapām. Plakanā, šķīvim līdzīgā virsa ir klāta ar gremošanu veicinošiem enzīmiem, lai notvertu kukaiņus.

I:K01.001 JA: anemonoīde galvenokārt ir gaļēdāja un notver kukaiņus uz savas plakanās, lipīgās virsas. Starp Pandoras augiem tā ir unikāla ar to, ka uzsūc niecīgu daudzumu teju neiegūstāmu vielu no augsnes.

El'NOBOTĀNIKA: botāniska dīvainība. Nav zināms izmantošanas veids uz Pandoras, taču tiek pētīta varbūtējam eksportam uz Zemi, lai attīrītu piesārņoto augsni.

I ,

Anemonoīde ir viena no vairakiem gaļedajiem augiem uz Pandoras, kas lielāko daļu barības vielu iegūst no citiem organismiem, nevis ražo pati savā fotosintēzes procesā. Lielā, plakanā meristēma auga virsotnē ir klā­ta ar lipīgu, aromātisku vielu, kas pievilina kukaiņus, un tie tiek notverti, tiklīdz piezemējas. Uz auga virsas esošie gremošanas enzīmi sagrauj ku­kaiņu organismus, lai iegūtu slāpekli un citus būtiskus elementus.

Anemonoīde ir visai unikāla citā ziņā — tās saknes no augsnes uzsūc metālus, nevis tipiskos minerālelementus, kas nepieciešami auga aug­šanai. Tas ļauj augam pārvietoties, atsaucoties magnētiskajam lau­kam, ko pirmie zinātnieki, kas pētīja šo uzvedību, nodēvēja par mag- netonastiju. Anemonoīdes pagriezīsies un tieksies jebkurā virzienā, kurā atradīsies metāla objekts.

Tiek pētīts, vai anemonoīdes var tikt izmantotas kā bioloģiski dzied­niecības līdzekļi uz Zemes, lai atindētu ar smagajiem metāliem piesār­ņoto augsni vai, iespējams, tiktu pielietotas kā instruments kalnrūpnie­cībā. Pagaidām rezultāti ir bijuši nepārliecinoši.

r- —- — —- —- —- ______-

i Ja eksportēšana tiks atļauta, šis augs noteikti kļus par līderi stādu i l tirdzniecībā tā metālu izsekošanas spēju dēļ. '

rAs -iAu rp štrr: li^lis-kj vA^ā-^uHi T-c>*s lau+^s, -kas ap^aprī^rt Ltfel-s

V^rte^ttA^s ixHA^r«>iAw At visA ^AsAu[1]-^.

Apgāztā pudele

Navi nosaukums: tksumtsa'vlljeb "indi šļācošs augs".

zinātniskā klasifikācija: Flaska reclinatajeb "apgāzta pudele".

botāniskais apraksts: liels, noliekts pudeles formas augs, ko atbalsta pamatīgas virszemes saknes. Cietu, dzeloņainu lapu puduris sargā nelielu spraugu virsotnē. Augs uzsūc atmosfēras toksīnus un izšķīdina tos šķidrumā, kas uzkrājies iekšienē.

Aukstums: 6 līdz 7,5 metri.

Platums: 9fīdz 12 metri.

ekoloģija: indes stops ir atšķirīga

augu kultūra no jau aprakstītajām, un tas atgādina izdobtu koku. Augs veic vērtīgu funkciju, uzsūcot, kondensējot un šķīdinot atmosfēras toksīnus.

Indes stops nelīdzinās nevienam augam uz Zemes un ir unikāls arī uz Pandoras. Tas tiek aprakstīts kā kaut kas līdzīgs dobām kokam, kas pa­rasti aug slīpi. Lielu, dzelkšņainu lapu puduris grezno virsotni, un spēcī­gas saknes stiepjas no stumbra apakšdaļas, ieurbjoties augsnē un palī­dzot nostiprināt un atbalstīt augu. Tā virsma ir raupja un zaļa, jo noklāta ar blīvu mazu, zaļu sūnām līdzīgu augu kārtu, kas var izturēt augstas temperatūras un skarbus apstākļus.

Indes stops ir viens no svarīgākajiem Pandoras augiem un arī viens no bīstamākajiem. Tas spēlē būtisku lomu uz pavadoņa, palīdzot atindēt atmosfēru. Toksiskās gāzes (lielākoties vulkāniskas izcelsmes) tiek iesūktas auga ķermenī, kur tās izšķīst ūdeņaina šķidruma tvertnē, kas uzkrājies iekšienē. Šī pirmatnējā "zupa" auga iekšienē periodiski pa­augstina spiedienu un temperatūru, līdz toksiskā viela sprādziena veidā tiek izšļākta strūklā no auga virsotnes. Navi apzinās gan auga vērtību, gan iespējamās briesmas, un pārsvarā izvairās no tā.

r —- -i

I Ārkārtīgi bīstams periodiskas |

I sprādziena veidā no auga virsotnes 1 1 izšļāktās toksīnu strūklas dēļ.

Plašāk lietotais nosaukums: paradīzes banšija.

Zemes banšija

Navi nosaukums: avaiei.

zinātniskā klasifikācija: bansheba terrestre. Ieguvis nosaukumu, pateicoties gaudojošai banšijai no īru folkloras. Ar "Zemes" domāts kā "no Zemes nācis".

botāniskais apraksts: liels eksotiska izskata augs ar izliektu cauruļveida karkasu, gariem dzelkšņiem un lielām, ēdamām sēklām. Vējam pūšot caur dobo stumbru, rodas baismīga, gaudojoša skaņa, kuras dēļ tas ieguvis savu nosaukumu.

AUGSTUMS: 7 metri.

Platums: 7iīdz8metri.

likoloģija: spējīgs uztvert siltumu, ko izdala dzīvs organisms, un pagriezties tā virzienā. Šauj dzelkšņus ar indīgiem galiem, lai aizsargātos.

Paradīzes banšija ir yiens no Pandoras bīstamākajiem augiem, jo spēj izšaut dzelkšņus ar indīgiem galiem konkrētā virzienā. Tas spēj sajust in­frasarkano starojumu (IS), ko izdala silti objekti (dzīvnieki un cilvēki), un vērst savu cauruļveida ķermeni IS avota virzienā. Lielie dzelkšņi dziedze­ros satur toksīnus, kas lielās devās var būt nāvējoši. Kad IS avots pietuvo­jas augam, dzelkšņi izšauj indīgos galus apdraudējuma virzienā.

Navi dažreiz pūš gaisu pa šo cauruļveida korpusu, lai panāktu tam raksturīgās gaudas kā brīdinājumu iebrucējiem turēties pa gabalu.

Lai gan nāvējošs un indīgs, augs ir arī barības avots navi. Banšijas lie­lās sēklas ir piestiprinātas stumbra otrā pusē, pretēji auga mērķēšanas virzienam, padarot navi vienkāršāku to ievākšanu.

I Ļoti iekārojamas seklas, taču grūti iegūstamas I jebkuram citam radījumam, izņemot navi. I

tfcsffe^AMs Ī2HAA/r or -KĀ Ar, a

Ražas auglis

aviits: dažadi koki un augi.

PIELIETOJUMS: barības avots.

izmērs un svars: dažāds, bet var sasniegt 60 cm diametrā un 5 līdz 9 kg lielu svaru.

apraksts: tāpat kā liela daļa Pan­doras floras un faunas arī augļi un dārzeņi var sasniegt ievērojamus izmērus. Milzīgie augļi, kas sas­topami Mājas koka tuvumā, nodrošina vērtīgu barības avotu navi. Auglis tiek apstrādāts tūlītējai ēšanai vai iesaiņots lielās lapās izplatīšanai un/vai uzglabāšanai.

Pārtikās Tīteni

pielietojums: pārtikas veids, ērts lieto­šanai medību un sanākšanas laikā, taču tiek regulāri patērēts arī Mājas kokā.

navi nosaukums: nikt'kel.

izmērs un svars: dažāds, bet lielāko­ties navi plaukstas izmērā.

Izejvielas un pagatavošana: dažādi pārtikas produkti tiek satīti ēdamās la­pās un vīteņaugos no atšķirīgiem au­giem un kokiem.

apraksts: navi lepojas ar spēju savie­not gaļu, dārzeņus, sēklas, garšvielas un augļus neskaitāmās kombinācijās. Atsevišķi navi klani ir pazīstami ar to unikālo nikt'kei, lielākoties balstoties uz vietējās floras un faunas piedāvātajām veltēm.

Pielietojums: pārtikas avots. navi nosaukums: utu mauti jeb "uzņēmības auglis". izmērs un svars: lOlīdz 13 cm garš. 2,5 līdz 5 cm diametrā. avots: utral utu mauti jeb "uzņēmības augļa koks".

Šis auglis aug augstu lapotnē un tā nepieejamības dēļ tiek uzskatīts par ļoti īpašu gardumu. Neapēstu augļu atrašana uz zemes tiek uzskatīta par lielu veiksmi, un daudzi navi gaidīs līdz brīdim, kad būs atgriezušies Mājas kokā, lai pirms ēšanas parādītu augli pārējiem. Par labu uzve­dību tiek uzskatīta atraduma piedāvāšana draugam vai mīļotajam. Tāpat ir ierasts no šī piedāvājuma atteikties, uzstājot, ka Eiva augli ir paredzējusi izbaudīt atradējam. Izplatīts joks ir izlikties, ka piedāvātais utu mauti tiek pieņemts, un sākt tajā kost, pirms tomēr atsacīties un at­dot augli atpakaļ laimīgajam "atradējam". Visi uzjautrinās par šo viltus u sociālo pārkāpumu, jo pieņemt dāvanu būtu ārkārtīgi rupji. Dažreiz jau- niešu lokā dāvanas viltus pieņēmējs izliekas sākam augli ēst, un tad tā g atradējam jāatkaro auglis atpakaļ labdabīgā "cīņā". Gadās, ka auglis o procesa laikā tiek saspiests un tas netiek nevienam, izdzēšot jebkādu atzīstamu "veiksmi". Tas šķiet jautri navi pusaudžiem. i*

H

r

s?īri ^cHĀ-KrīčAi ^Avt sA«rL AeA s

s^u, vf^Arites vAf* d

u

Banānu auglis

M

Spīdošais šķiedraugs

9

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: dubultsaulstars.

NAVI NOSAUKUMS: penghrrap jeb "briesmu ziņotājs".

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Lucinaria fibriata jeb "bārkstainais gaismeklis".

BOTĀNISKAIS APRAKSTS: lapains augs ar izliektām lapām, kas piestiprinātas tuvu galvenajam stum­bram. Katra lapa var tikt atdalīta, un tā izaudzēs jaunu augu no saknēm tās pamatā. Nervu sistēma piešķir tam dzīvniekiem līdzīgu inteliģenci un reaģēšanas sistēmu.

EKOLOĢIJA: lapas bioluminiscē, reaģējot uz spriedzi un briesmām. Kalpo kā brīdinošs sargs mežā.

Dubultsaulstars ir viena no daudzajām dzīvības formām uz Pan­doras, kam piemīt vienkārša nervu sistēma. Šis sarežģītais zooaugs tur­pina būt brīnumu (un apmulsuma) avots zinātniekiem. Dubultsaulstars ir neparasts arī tā sarežģīta bioluminiscences mehānisma dēļ. Lapas ir izveidotas savienotās, izliektās struktūrās, kas atgādina aizdegtus gaismekļus. Šīs dzīvības formas spēj noteikt briesmu tuvumu, uztverot gaistošu stresa hormonu izdalīšanos no dzīviem organismiem. Spīdošo lapu izstarotās gaismas krāsas ziņo navi, vai ainava ir mierīga vai tuvo­jas briesmas.

Dubultsaulstars ir pielāgojies veģetējošai sevis reprodukcijai, un tā organisma daļas spēj atražot jaunus, klonētus "dzīvaugus" bez nepie­ciešamības pēc ziediem. Kad lapa tiek atdalīta vai nokrīt no stumbra, tā savā pamatnē rada papildu saknes un sāk augt kā neatkarīgs dzī- vaugs. Navi vāc šīs lapas un iestāda tās krustcelēs un citās būtiskās vietās kā sargus, kas ziņo par draudu tuvošanos.

Uz Zemes pastāv milzīgs potenciālais tirgus šiem augiem, kurus va­rētu izmantot kā dabiskus ainavas izgaismotājus, kas neveicina piesār­ņojuma veidošanos vai globālo sasilšanu. Iespējamā ietekme uz Zemes ekosistēmu nav zināma.

r — — — — — — — — — — — — — — — — — ■

I Navi apziņas tuvojošos briesmu pakapi,

I "nolasot" lapu krāsas. Spīdošās lapas tiek

I izmantotas arī kā apgaismojums.

^ FA<-

Rūsganā kaklapa

i

Plašāk lietotais nosaukums:

i Kaķauss auga daudzajās kausiņie i

• līdzīgajās lapās putni vij ligzdas.

kaķauss.

NAVI NU SAUKUMS: pamtseovll jeb "mūzikas augs".

zinātniskā klasifikācija: Felina- folia ferruginea, cēlies no "kaķvei- dīga lapa" un "rūsgana krāsa".

Botāniskais apraksts: kokvei- dīgs zooaugs, kura stumbrs klāts ar lapām, kas atgādina kaķa au­sis. Vējam pūšot pār lapām, rodas muzikāla skaņa.

1:1(01.001 JA: navi vāc lapas, ko izmanto kā mūzikas instrumen­tus (/lufvejeb vēja instrumenti) un rotaļlietas bērniem.

Kaķauss augs ir neparasts' eksemplārs, kas ir gan skaists, gan muzikāls, un tam piemīt gan auga, gan dzīvnieka pazīmes. Tam ir kausiņiem līdzīgas lapas, kas atgādina kaķa ausis un klāj visu auga stumbru. Katras lapas pamatnē iz- — veidojies neliels zieds, kas izskatās pēc ūsām, '' spraucoties ārā no lapas. Vējam pūšot pār īpašajām lapām klāto stumbru, tās rada ska­ņas viļņus un izveido muzikālu skanējumu. Tā kā lapu izmēri ir dažādi, katrs koks vējā izklausās pēc nelielas simfonijas.

Papildus muzikālajām spējām šim dzīvaugam piemīt pārdabiska spēja pagriezties dzīvnieka virzienā un sekot tā kustībai caur mežu. Cil­vēkiem uz Pandoras tas var šķist mulsinoši, jo rada sajūtu, ka kāds tos "novēro", kad dzīvaugs pagriežas, atbildot viņu klātbūtnei.

Šī kaķauss uzvedība ļāva ksenobotāniķiem atklāt šos savādos radī­jumus, kas balansē uz evolucionāras robežas starp augu un dzīvnieku.

HUTVE instruments

PIELIETOJUMS: dekoratīva, muzikāla rotaļlieta bērniem. NAVI NOSAUKUMS: hufvejeb vējš.

MATERIĀLI UN PAGATAVOŠANA: iemuti pagatavota no zāles stiebra vai slaidas lapas. Plēšas ir dobi zari, kuros dažkārt izveidots caurums.

Lai atskaņotu mūziku, hufve instrumentam nepieciešama gaisa plūs­mas kustība. Piemēram, iemutis ir vienkāršs zāles stiebrs vai lapa, kas tiek vaļīgi turēts starp pirkstiem vai zobiem. Kad uz to pūš gaisu, smalkā auga strēmele strauji vibrē, radot augstas skaņas svilpienu.

Bieži tiek izmantots kaķauss augs. Dažādu izmēru lapas var tikt pie­stiprinātas pamatam un spēlētas ar koka nūjiņu vai pūšot, kas liek gai­sam iekšā vibrēt un radīt mūzikas skaņas. Lapā iepildīts ūdens samazina gaisa apjomu un maina skaņu ļoti līdzīgi kā muzikālās pudeles, ko spēlē uz Zemes. Ārkārtīgi prasmīgs spēlētājs var atskaņot vienkāršu melodiju, tomēr lielākoties instruments tiek izmantots, lai iedzīvinātu saviesīgās dejas ar īsiem, bet regulāriem svilpieniem.

Tiklīdz navi bērni to spēj, viņi sāk apgūt prasmes, kas tiem būs nepie­ciešamas, lai izdzīvotu kā pieaugušie. Daudz spēju viņiem tiek mācīts, izmantojot vienkāršotas dziesmu versijas, ko izpilda pieaugušie. Bieži ro­taļas ar dziesmu, psalmu un ritma pavadījumu māca reālas prasmes, piemēram, medīšanu, jāšanu, uguns iekuršanu, aušanu un ēdiena pa­gatavošanu.

Daudz dziesmu attiecas uz augu un dzīvnieku dzīvi navi pasaulē. Caur tām bērni iemācās Pandoras ekoloģiju: kuri radījumi ir draudzīgi un kuri ne, ko var ēst un no kā jāizvairās, un to, ka katrai dzīvai būtnei jāizrāda cieņa. Citas dziesmas, ko dzied vecāki un bērni ģimenē kopā pavadītā laikā, māca par navi mitoloģiju un vēsturi, kā arī ciešo navi un viņu planētas saikni.

Rozā pseidocēnija

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: krūzes augs.

NAVI NOSAUKUMS: jomioangjeb "dzfvnieku ēdājs".

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Pseudocenia rosea. Nosau­kumu ieguvusi, pateicoties līdzībai ar Zemes krūzes augu saracēniju un rozā nokrāsai. Pieder vienai ģintij ar bruņzirga krūzes augu un lapu krūzi.

BOTĀNISKAIS APRAKSTS: liels, skaists gaļēdājs augs krūzes formā bāli rozā lavandas krāsā. Satur bagātīgu nektāru, kas pievilina mazus dzīvniekus.

AUKSTUMS: izaug 5 līdz 6 metrus virs zemes.

PLATUMS: 1,5 līdz 2,5 metri platākajā vietā.

EKOLOĢIJA: dzīvnieki iekļūst augā, tiek ieslodzīti tā kausā un var virzīties tikai lejup. Enzīmi, kas atrodas auga ķermenī, sagremo dzīvniekus, lai iegūtu barības vielas.

Krūzes augs ir viens ita trim lieliem'kausa formas au« giem, kas zināmi eksistējam uz Pandoras, un lielākais gaļēdājs augs, kas zināms cilvēkam. Tā vienīgā lielā lapa ir izveidoju­sies par milzīgu kausa formas cauruli, kas pamatnē tiek atbalstīta ar nelielām saknēm. Augam ir neliela sakņu sistēma, un lielāko barības vielu devu tas iegūst no mazu dzīvnieku sagremošanas, nevis uzsūcot tās no augsnes. Dzīvniekus pievilina nektārs, un tie ielien cauruļveida augā, no kurienes tie nespēj izkļūt stīvu, lejup vērstu matu dēļ. Iekšienē tie noslīkst šķidrumā, kas krājas kausā, un gremošanas enzīmi sadala dzīvnieku audus, ko augs uzsūc sevī.

Milzīgie kausi ir gana lieli, lai iesprostotu cilvēku. I Navi bērni par briesmām, ko rada krūzes augs, | ļoti ātri iemācās no dziesmām, ko tie pavada ar jautru, gandrīz komisku deju.

"tFsrtpAs pAr« eA^e vATKAJ?

Augstā pseidocikadeja

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: cikadeja.

NAVI NOSAUKUMS: tsiorinavlljeb "miltu sēklas augs".

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Pseu- docycas altissima. Nosaukumu ieguvusi, pateicoties līdzībai ar cikadejām uz Zemes, pamatnozīme "garš".

BOTĀNISKAIS APRAKSTS: vizuāli iden­tiskas Zemes cikadejām. Augsts, kokveidīgs sēklaugs ar diženu lapu vainagu virsotnē. Dod lielus atvērta veida čiekurus, kuros atrodamas apa­ļas, zaļas sēklas.

EKOLOĢIJA: stumbrs noklāts ar simbiotis- ku anemonoīdei līdzīgu organismu, kas uzsūc slāpekli un nodrošina tā piekļuvi augam. Pastāv hipotēze (plaši norai­dīta), ka Pandorā tas ticis ieviests ar meteora starpniecību no Zemes.

ETNOBOTĀNIKA: sēklas tiek izspiestas, lai atdalītu nervu toksīnus, un tad sa­maltas, lai iegūtu miltus.

Pandoras cikadeja ir ļoti līdzīga cikadejām, kas visur sastopamas tropos uz Zemes. Cikadeja ir sens sēklaugs, kas Zemes fosilijās atrasts un fiksēts kā 280 vai pat 325 miljonus gadu sens. Šie augi bija plaši izplatīti dino­zauru laikmetā.

Lai gan ir iespējams, ka identiskas dzīvības formas attīstījušās uz di­vām dažādām planētām, ģeoloģiskās un atmosfēras atšķirības starp Zemi un Pandoru ir likušas aizdomāties, ka cikadejas tika nogādātas uz Pandoru no Zemes, iespējams, ar meteoru, kas atšķēlies no Zemes Jukatanas asteroīda uzlidojuma laikā. Tomēr, ņemot vērā notikumu vikni, kam būtu vajadzējis risināties, lai tas būtu noticis, lielākā daļa ksenobotāniķu un astronomu apstrīd šo teoriju.

j

Cikadejas uz Pandoras dzīvo ciešā kontaktā ar slāpekli pār­strādājošiem organismiem, kas atgādina anemonoīdes un aug uz to stumbriem. Tās neuzņem toksīnus audos tā, kā to dara Zemes cikadejas, un to sēklas navi var izmantot kā pārtiku, kā arī samalt, lai iegūtu miltus. \ ■

Tā kā uz Zemes cikadejas kļuvušas par retumu, botāniķi pēta iespējas eksportēt paraugus no Pandoras. Slāpekļa pārstrādāšanas lomu pildītu to saknēs esošās zilaļģes tāpat kā Zemes cikadejām, kamēr simbiotiskās anemonoīdes Zemes atmosfērā nespētu attīstīties. Šīs aļģes ražo nervu toksīnu, kas var radīt Lū Gēriga slimībai līdzīgus simptomus. Tomēr auga daiļums un retums to joprojām var padarīt par iekārojamu stādu tirgū.

-ka spora a^

TJ D

z □

0 31 I

in ■n r o

J)

L Ј

U)

^a^pa .aVama'

Pandoras augu un i

dzīvnieku ieviešana

uz zemes

21. gadsimtā uz Zemes augu, dzīvnieku, mikrobu un citu organismu iz­platība bija ierasta parādība globālās tirdzniecības un ceļošanas dēļ. i Daudzu eksotisku organismu ieviešana jaunās teritorijās uz Zemes tika veikta ar iepriekšēju nodomu, lai izmantotu tos barībai, šķiedru un ku- ļ rināmā ieguvei, kā mājdzīvniekus vai citiem mērķiem. Savukārt daļa organismu ieviesās nejauši, un dažas bez nolūka ievestās sugas tika brī­vībā, naturalizējās un izplatījās tālu no ieviešanās sākotnējās vietas, ja jaunā vide bija labvēlīga un nebija nekādu dabisko ienaidnieku. Lai gan šīs invāzijas bija šķietami labdabīgas, tās pamatīgi ietekmēja ie­dzimto bioloģisko daudzveidību un mainīja dabiskās ekosistēmas uz visiem laikiem.

Daudzas sugas iekārtojas jaunajās dzīvesvietās un paliek neatklātas gadiem, turpinot izplesties, kamēr citas jau no sākuma tiek uzmanīgi novērotas un regulētas. Zināmie ieceļojušie augi un eksotiskie kaitēkļi var nokļūt valdības uzmanības lokā, un federālajām, štatu vai vietējām jurisdikcijām tiek dotas pilnvaras pasargāt teritorijas no jaunām invāzi- jām, kā arī izskaust esošās.

Tas pats attiecināms uz Pandoras augiem un dzīvniekiem, ja tie kād­reiz tiks atvesti uz Zemi. Pat ja tie izdzīvotu, to ietekme uz Zemes vidi, floru un faunu nav paredzama, līdz tiktu veikti apjomīgi pētījumi. Vēstu­re ir pierādījusi, ka pat vienkārši mikroskopiski slimību organismi, ievesti jaunā, uzņēmīgā vidē, var nodarīt postījumus iedzimtajām sugām un cilvēkiem, līdz ar ko jauninājums visdrīzāk nav riska vērts.

■ ku^u ras ta'rfc^fesiĒ'm^aa

■kca/rp^MĒru vtsus -KcHt^ctA^s ^AsĀ+^H^s, -KAs sAisrīn AP ^A^P^AS Au^U _ ?asauL i. -KAs vAP rAin^r.HuMs

r^i-Afcrits. rr *rs4

pseidopentes korallis

plašāk lietotais nosaukums: dakterons.

navi nosaukums: jomhi'angjeb "mazu dzīvnieku (kukaiņu) ēdājs".

zinātniskā klasifikācija: Pseudopenthes coralis. Nosaukumu ieguvis, pateicoties līdzībai ar nepentēm, kukaiņēdājiem augiem uz Zemes, un jūras koralli.

botāniskais ai'iiāksts: lapains vīteņaugs ar smalki izveidotām, kukaiņu notveršanai pielāgotām lapām. Košs zieds ar izliektu, korallim līdzīgu uzbūvi, kas izdala aromātu, pievilinot kukaiņus.

Augstums: aptuveni 60 cm.

platums: aptuveni 60 cm.

ekoloģija: vīteņaugs, kas sakņojas zemē un uzkāpj lielā augstumā, balstīdamies uz kokiem.

Dakterons ir līdzīgs uz Zemes labi pazīstamam kukaiņēdājam augam

nepentei, vienam no krūzes augiem. Tāpat kā vārdamāsai arī dakte-

ronam ir liela lapa, .izveidojusies kā nokarens kauss ar cietiem, lejup i • «

vērstiem matiem iekšpusē, kas pasargā no jebkura notvertā kukaiņa izsprukšanas caur virsotni. Citas auga iapas ir vienkāršākas, platākām malām, lielākoties zilā krāsā.

Dakterona zieds ir sarežģīti veidots ar diviem lieliem, izliektiem pie­dēkļiem, kas paceļas no tā pamatnes. Daudzās poras uz šiem piedēk­ļiem liek tam izskatīties kā jūras korallim. Šie koši zilie veidojumi izplata jauku aromātu, kas šķiet pievilcīgs kukaiņiem. Kad tie, smaržas pievi­lināti, nosēžas uz lapas kausa un ielien iekšā meklēt barību, augs tos nekavējoties iesprosto un sagremo.

Dakterona efektivitāte kukaiņu izķeršanā uz Pandoras tiek plaši iz­mantota. Augu stādi tiek dēstīti dzīvesvietu tuvumā, kur tie iesakņojas un izaudzē lapu kausus, kas uztur vidi tīru no dzeļošiem kukaiņiem. Tas var būt noderīgi ekvatoriālos reģionos uz Zemes.

' Tiek izplatīts un izmantots dzīvesvietu ' tuvumā kā dabisks kukaiņu iznīdētājs. '

Kandelas balons

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: pieneņkoks.

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Candea inflata. Pamatnozīme "dzirkstīt". Nosaukums arī piepūstā stumbra dēļ.

BOTĀNISKAIS APRAKSTS: liels koks ar piepūstu stumbru, smalki izstrādātu mizu un garām, slaidām lapām, kas koka vainagā izkārtojušās pudurī. Stumbrs bagātīgi ražo sveķus, kas uzkrājas lapu galos. Kad sveķi sakrāju­šies, lapu gali spoži spīd, norādot, ka tie drīz atdalīsies.

AUGSTUMS: 12 līdz 15 metri.

PLATUMS: slaidais stumbrs ir 0,5 līdz 1 metru plats. Koka vainags sasniedz 3,5 līdz 4,6 m platumu.

liKULOĢIJA: pilda būtisku ekosistēmas funkciju, uzsūcot atmosfēras toksī­nus, kas savienojas ar auga eļļām un veido sveķus.

ETNOBOTĀNIKA: navi ievāc sveķus un izmanto tos kā līmi.

Pieneņkoks ir liels, stalts koks, kas izskatās pēc brīnumsvecītes. Tam nav zaru, un visas lapas izvietojušās pudurī koka vainagā. Cauruļveida la­pas ir garas un slaidas, un to elastīgās uzbūves dēļ šppojas ajī pavisam vieglā vēsmā. Pieneņkoka miza ir smalki izstrādāta un nobruņota, lai pasargātu sevi no kukaiņiem un dzīvniekiem, kas to varētu izrobot.

Pieneņkoks uzkrāj atmosfēras gāzes un savieno tās ar ēteriskajām eļļām, lai ražotu sveķus — sarežģītu augu šķidrumu, ko var izmantot vi­sādos veidos. Augam tie kalpo kā aizsardzība pret kukaiņu nodarītiem bojājumiem un slimības izraisošiem organismiem. Pieneņkoks virza sve­ķus uz lapām, kuru galos tas uzkrājas matiem līdzīgos dziedzeros jeb trihomās. Naktī lapu gali spoži spīd, liecinot par sveķu klātbūtni.

Kad sveķi sakrājušies, tie tiek izvadīti no lapu galiem, no kurienes nolīst uz visa, kas atrodas apakšā. Navi savāc un izmanto sacietējušās sveķu lodes to dabiski līmējošo īpašību dēļ. Pieneņkoka sveķu paraugi ir nogādāti uz Zemes turpmākiem pētījumiem, lai novērtētu tā potenciā­lu kā jaunam plastmasas un/vai biodegvielas aizstājējam.

LtfeT«ia«a* «-ai *c«TI"M!TU •&Lct5/

Sulīgā ūdensalveja

Plašāk lietotais nosaukums : dapopets.

navi nosaukums: paivlljeb "ūdensaugs".

zinātniskā klasifikācija: Aleoparilus succutentus. Līdzīgs Zemes alvejai; vārds nozīmē "alvejai līdzīgs" un "gaļīgs".

botāniskais apraksts: augs ar blīvu stumbru un lielām, sulīgām lapām ar dzelkšņiem galos. Mazākas maisveidīgas, sulīgas, zaļas lapas klāj koka stumbru.

augstums: līdz 2,5 metriem augsts. platums: 1,5 metri.

ekoloģija: uz stumbra esošās sulīgās lapas uzkrāj ūdeni, un izslāpuši dzīvnieki tās apēd. Augšējās lapas izšauj dzelkšņus stumbra virzienā, kad novākts pārāk daudz lapu.

Dapopets ir neparasts augs, kas audos uzkrāj ūdeni. Auga lapas visā tā augstumā glabā sevīželejveida vielu, kurai, to uzklājot uz ādas, piemīt dziedinošas īpašības. Navi ar to mēdz remdēt apdedzinātu ādu, kā arī paātrina brūču un citu ievainojumu sadzīšanu. Lapas var arī samalt un lietot iekšķīgi, lai nomierinātu sāpošu vēderu un dziedētu citas zarnu kaites.

Gaļīgās, sulīgās lapas, kas aug uz stumbra, ir pildītas ar ūdeni un ir ļoti populāras navi vidū kā pārnēsājams ūdens avots. Navi novāc lapas un nēsā līdzi, lai izsūktu no tām ūdeni. Kad lapu norauj, tās vietā izaug jauna. Tomēr tās jāvāc uzmanīgi, jo augšējās la­pas laiku pa laikam izšauj dzelkšņus stumbra virzienā, ja pārāk daudz ar ūdeni pildītās lapas tikušas novāktas.

lai,

Krēmkūku kolonna

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: episots. NAVI NOSAUKUMS: pksornajeb "sprāgstošā sēkla". AUGSTUMS: 7,5 līdz 9 metri. PLATUMS: 1,5 līdz 1,8 metri pamatnē.

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Croquembouche columnare. Nosaukumu ieguvis, pateicoties līdzībai ar deserta krēma kūkām un kolonnas formai.

BOTĀNISKAIS APRAKSTS: garš koks ar šaurām lapām uz gariem zariem. Bagātīgi rotāts ar ziediem un lieliem, dzeloņainiem augļiem. Auglis sprāgstot izplata sēklas, klātas ar gļotām, kas pielīp visam, kam pieskaras.

*T't«<**As -Koa/i-

I:TNOBOTĀNIKA: sēklas ir ēdamas un garšīgas. Gļotas tiek ievāktas kā ādas atjauninātais. Milzīgs potenciālais tirgus kosmētikas un/vai rūpniecisko šķīdinātāju nozarēs.

Episots ir koks ar augsti attīstītu sēklu izkliedēšanas mehānismu, lai izkai­sītu tās tuvu un tālu. Lielie, dzelkšņainie augļi izaug no ziediem viscaur zaros. Kad tie nogatavojušies, tie atveras ar sprādzienu, izsviežot sēk­las visos virzienos. Seklas ir.klātas ar gļotainu vielu, jīdzīgu kā Spānijas

salveja jeb chia uz Zemes, ko 20. gadsimtā iz­mantoja, lai izgatavotu produktu vārdā "chia dzīvnieki", taču episota gļotas satur diezgan daudz skābes. Kad lipīgās sēklas nostiprinās, kur piezemējušās, piemēram, uz citiem ko­kiem, dzīvniekiem vai navi, skābās gļotas sāk šķīdināt virsmas ārējo kārtu. Tas rada piemēro­tāku vidi, lai sēkla pieliptu un sāktu dīgt.

Navi ievāc sēklas un gļotas, ko izmanto ādas atjaunināšanas procedūrās. Sēklas ir garšīgas un tiek izmantotas kā barības avots ar augstu proteīnu saturu.

Stāvā pudele

plašāk lietotais nosaukums: ķirbjapīpe. navi nosaukums: tksiiu

zinātniskā klasifikācija: Fiasko ascendens. Pamat­nozīme "pudele" un "uz augšu".

botāniskais apraksts: garš, dobs urnas formas gaļ­ēdājs augs. Auga zari ir plati to pamatnē un ar laiku nokrīt nost. Zari izdzen saknes zemē un veido jaunus augus.

ekoloģija: ziedi zaru galotnēs piesaista putnus un ne­lielus dzīvniekus. Tie tiek iesprostoti "vienvirziena" cau­ruļveida zaros un spēj kustēties tikai lejup. Enzīmi, kas atrodas paplašinātajā auga ķermenī, sagremo dzīv­niekus un tādējādi iegūst barības vielas.

ETNOBOTĀNIKA: navi ievāc zarus, lai izgatavotu bļodas un krūkas.

Ķirbjapīpe ir gaļēdājs augs, kas iesloga un sagremo putnus un mazus dzīvniekus, lai uzsūktu nepiecieša­mās barības vielas, jo auga sakņu sistēma ir neliela. Katra zara galotnē aug zieds ar spēcīgu aromātu, kas pievilina naivo upuri. Tiklīdz dzīvnieks piezemējas uz zieda, tas ielien dziļāk cauruļveida kātā, lai tiktu klāt nektāram, un vairs nespēj no tā izkļūt cietu, lejup vērstu matu dēļ. Ķirbjapīpes atšķirī­gā iezīme ir palielināta katra zara pamatne, kas norāda, kā augs pildās ar organisku vielu, iegūtu no sagremotajiem dzīvniekiem.

Navi ievāc ķirbjapīpes zarus, ko izgrebj, veidojot bļodas un krūkas. Lielais pamata "ķirbis" tiek atstāts neskarts, lai audzētu jaunus zarus, padarot augu par dabisku sadzīves priekšmetu rūpnīcu. Zemes botā­niķi uz Pandoras atklājuši, ka augu iespējams manipulēt, visiem zariem vienlaicīgi izbarojot dzīvniekus, kā rezultātā tas rada saskaņotas trauku servīzes. Šis Pandoras retums ir ārkārtīgi vērtīgs uz Zemes.

šī Au^rA vfetp*n rpAu-Kt ArpA^uši H^ztittH vAi v^īvArA^ ^AA vAPĪTĀKU -KoMr-Kcī^AH. t^Ar

Lielā sēnoniuma

i

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: astoņsēne.

NAVI NOSAUKUMS: torukspksam jeb "dižā leo- nopteriksa sēne" (nodēvēta, pateicoties gan pašas sēnes, gan tās šķiedru sistēmas milzī­gajiem izmēriem).

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Fungimonium gi- ganteum. Nozīmē "lielā sēne".

BOTĀNISKAIS APRAKSTS: milzīga violeta sēne ar gaļīgu lietussarga formas ķermeni, līdzīga Zemes sēnēm. Bioluminiscē ar gaišu violetu spīdumu. Ļoti toksiska.

AUGSTUMS: līdz pat 3 metriem.

PLATUMS: cepurīte var sasniegt 3 metrus.

liKOLOĢIJA: milzīgs apakšzemes šķiedru tīklo­jums, kas uzsūc trūdu materiālus no augsnes. Spēj baroties ar lielāko daļu minerālu un tok­sīnu, kas sastopami ui Pandpras, iesļcaitot ra­dioaktīvos.

Astoņsēne atgādina milzīgu violetu sēni, kas izaugusi līdz Pandorā ieras­tajiem izmēriem. Ir pieņemts uzskatīt, ka šī sēne sasniedz savus izmērus Pandoras zemās gravitācijas un blīvās atmosfēras dēļ, lai gan daži bo­tāniķi pieļauj, ka tās izmēros vainojams starojums, ko tā saņem no tiešā tuvumā pazemē esošajiem radioaktīvajiem urāna oksīdiem un ksenona izotopiem.

Lielākā daļa astoņsēnes ķermeņa atrodas pazemē kā plašs šķiedru tīkls, ko dēvē par micēliju. Daļa no micēlija iekļūst augu saknēs un izsūc ogļhidrātus, no savas puses apgādājot augu ar lielu devu minerālvielu. Astoņsēne spēj uzsūkt un pārstrādāt teju visu, kas atrodams augsnē, ie­skaitot amonjaku, metānu, hloru, dažādus slāpekļa veidus un ksenonu. Tuvāki pētījumi ir pierādījuši, ka astoņsēne ir arī radioaktīva sēne, kas spēj izmantot jonizēto radiāciju kā enerģiju augšanai. Līdzīgs sēnes tips tika atklāts uz Zemes pēc Černobiļas kodolnelaimes 1986. gadā, bet tās vielmaiņu pilnībā izprast neizdevās, līdz tika atklāta un tuvāk izpētīta milzīgā astoņsēne uz Pandoras.

Astoņsēnes sporas attīstīsies un audzēs jaunas šķiedras, lai kur arī tās piezemētos. Iespējams, astoņsēnes sporas atradušas ce|u uz Zemi ar kādu no starpzvaigžņu transportlīdzekļiem, lai gan pagaidām vēl ne­viens eksemplārs nav atklāts. Tiek veikti pētījumi, lai noteiktu, cik efektī­vi sēnes var izmantot farmācijā un bioloģiskajā dziedināšanā.

I No astoņsēnes saknēm l pagatavota tēja ir spēcīga 1 pretinde pret zirnekļveidīgo un J citu indīgu kukaiņu dzēlieniem. I Pārāk liels daudzums var būt I indīgs un pat nāvējošs.

Raudošais dejotājs

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: pupas palma. NAVI NOSAUKUMS: tautraljeb "debess koks".

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Saltaruspendulusjeb "raudošaisdejotājs".

BOTĀNISKAIS APRAKSTS: meža koks ar garu stumbru un garām lokšņveida lapām. Var izaugt ārkārtīgi garš, pateicoties Pandoras zemajai gravitāci­jai. Pieder vienai ģintij ar asmens palmu.

AUKSTUMS: izauguši koki var sasniegt pat 150 metru augstumu.

PLATUMS: līdz 15 metriem.

EKOLOĢIJA: kamēr koki ir mazi, tie nodrošina daudz ēnas. Daudz putnu un dzīvnieku izmanto lapu kupolu ligzdu vīšanai.

liTNUBOTĀNIKA: šķiedrainās lapas tiek izmantotas šūpuļtīklu un grozu izga­tavošanā. Vecākus kokus izmanto kā novērošanas posteņus.

Pupas palma nosaukumu ieguvusi, pateicoties spējai sasniegt ārkār­tīgi lielus augstumus Pandoras blīvās atmosfēras un zemās gravitāci­jas apstākļos. Kamēr tā ir jauna, koks nodrošina ēnu, un tās lapas tiek ievāktas šķiedrainās struktūras dēļ. Tās tiek izmantotas, lai pītu grozus,

segas, karogus un bruņzirgu iemauktus un seglus. Atšķirībā no radniecī­gās asmens palmas pupas, palmai ir raupja, taču ne asa miza, pa kuru ir viegli rāpties. Putni un mazi lodājoši dzīvnieki bieži vij ligzdas tās lapu kupolā.

Kokam pieaugot, tas turpina augt līdz fantastiskiem augstumiem, paceļot savu lapu kupolu pāri lielākajai daļai Pandoras koku. Tie, kam nav bail no augstuma, var uzkāpt līdz virsotnei, lai gan vējainā laikā koka stumbrs lokās un šūpojas, līdz ar ko rāpšanās var būt bīstama. Tā lapas var tikt izmantotas kā siksnas, lai noturētu kāpēju uz koka stāvu­mos. Garākos kokus navi izmanto kā novērošanas posteņus un atspē­riena punktus banšijām.

Marakasa ligzda

plašāk lietotais nosaukums: panopira.

navi nosaukums: tavtsngal ļeb "debesu kauss".

zinātniskā klasifikācija: Maraca aerii. Nosau­kumu ieguvis, pateicoties līdzībai ar mūzikas instru­mentu, kā arī ieradumam augt "gaisā".

Botāniskais apraksts: sulīgs kausa formas augs bez lapām, kas aug, piestiprinājies pie cit­iem augiem. Tiek uzskatīts par zooaugu, jo tam piemīt primitīva maņu šūnu sistēma vīteņaugiem līdzīgajās stīgās, kas aug no kausa. Šīs šūnas atgādina sākuma attīstības stadijā esošu nervu sistēmu.

augstums: kausiņa augstums 15 cm.

platums: kausiņš sasniedz līdz 46 cm platumu, bet lielākoties ir aptuveni 30 cm plats.

i-koloģija: kausa formas ķermenis uzkrāj ūdeni un minerālus no rasas un miglas. Taustekļiem līdzīgās stīgas sajūt un pievilina upuri. Kukaiņi un mazie dzīvnieki noslīkst un tiek sagremoti.

etnobotānika: stīgas tiek izmantotas tīklu un lamatu izgatavošanā. Šķidrums, kas uzkrājas kausa formas auga ķermenī, tiek izmantots dzied­nieciskos nolūkos.

Panopira ir neparasta dzīvības froma, kam piemīt medūzai līdzīgas pazī­mes. Tā nelīdzinās nevienai taksonomijas augu grupai uz Zemes un, šķiet, pārstāv jaunu evolūcijas posmu, esot ceļā uz primitīvas nervu sistēmas iegūšanu. Maņu orgāni un saprofītiskais dzīvesveids, kurā barības vielas tiek iegūtas no satrūdējušiem un mirušiem organismiem, iekļauj šo augu gan pie augiem, gan dzīvniekiem, gan sēnēm. Tā ir epifīts un parasti aug, piestiprinājusies pie citiem augiem, dažreiz augstu lapotnē.

i

Panopirai trūkst parastās augu gravitropiskās reakcijas spējas. Tā vietā, lai augtu saskaņā ar gravitāciju, vītņu stīgas izjūt un tiecas upura virzienā, kuru tās pievilina ar viegliem elektriskiem signāliem, ko izstaro. Kad dzīvnieks pietuvojas panopirai, tas tiek vilināts tālāk ar barības vie­lām bagātu ūdeni, kas sakrājies auga kausa formas ķermenī. Šī dubultā vilināšanas sistēma nodrošina panopirai bagātīgu barības padevi, un tai nav jāražo savas barības vielas fotosintēzes procesā.

Navi ievāc auga kausā sakrājušos ūdeni un izmanto to kā barojošu un dziedinošu dzērienu. Elastīgās stīgas tiek izmantotas tīklu, lamatu un citu vītu priekšmetu izgatavošanā. Stīgu gali ar to jutīgajām šūnām tiek uzskatīti par pievilinātāju un afrodiziaku, un to bieži izmanto jaunie navi, meklējot dzīvesbiedru. ,

ftR

Svītru kapsula

Pl AŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: bonbon- ga.

NAVI NOSAUKUMS: somtilor jeb "karsta skaistule".

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Capsulatum virgatum. Nosaukumu ieguvis, pateico­ties kapsulas formai un svītrām.

BOTĀNISKAIS APRAKSTS: lapains augs ar krāsainu kapsulas formas stumbru ar mainīgām zaļām un rozā svītrām. No stumbra vijas tievas lokšņveida lapas.

EKOLOĢIJA: Uzsūc ksenonu no augsnes un gaisa un uzglabā to lielajā stumbrā. Pilda vērtīgu atindēšanas funkciju, neit­ralizējot radiāciju.

Bonbongas apaļīgā forma un košā, krāsainā virsma liek domāt, ka auga vieta ir spēļu laukumā. Tomēr tas nav ne pasīvs, ne nekaitīgs. Tā košās krāsas rodas, kad no ķīmiskās gāzes ksenona, kas uz Pandoras sastopams lielā kon­centrācijā, izdalās elektrība. Bonbongas augs no augsnes un gaisa uzsūc ksenonu, lai ievadītu to speciālās stumbra šūnās, kur tas tiek uz­glabāts. Šīm šūnām ir lielas organellas, dēvētas par vakuolām, kas spēj nošķirt lielas ksenona koncentrācijas, ieskaitot svārstīgos izotopus, kas iztur graujošo radioaktīvo ietekmi. Bonbongas augs parasti ir par da­žiem grādiem siltāks kā apkārtējā vide, pateicoties vakuolās radītajai enerģijai. Uzkrātie produkti glabājas vakuolās visu auga dzīves laiku un nekad neizdalās.

Uz Zemes tiek veikti pētījumi ar bonbongu, lai noteiktu, vai to var izmantot bioloģiskai augsnes atveseļošanai un attīrīšanai pēc kodoliz­mēģinājumiem. Uz Pandoras augs netiek aiztikts.

I Nav zināma veida, kā to izmantotu navi. | I No auga jāizvairās radioaktivitātes dēļ, l ļ^ turklāt tas var uzsprāgt.

Apaļais apalis

Plašāk lietotais nosaukums : pūpēžkoks.

navi nosaukums: rumutļeb "bumbuļu koks".

zinātniskā klasifikācija: Obesus rotundus. Pa­matnozīme "resns" un "apaļš". Pieder vienai ģintij ar mutuļpapu un mākoņpogaļu.

aukstums: lielākie koki krietni pārsniedz 15 metru augstumu.

platums: platākie zari sasniedz 6 metrus.

botāniskais apraksts: augsts koks ar lieliem lod­veida veidojumiem zaru galos. Uzsūc toksiskās gā­zes no atmosfēras un nātriju no augsnes.

ekoloģija: svarīgs augs atmosfēras atindēšanai. Kad lodes formas veidojumi sasniedz maksimālo stāvokli, tie atraujas no koka un aizpeld atmos­fērā.

etnobotānika: navi ievāc auga lapas, lai iegūtu sāli savam un dzīvnieku uzturam .

Pūpēžkoks tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem augiem uz Pando­ras. Tas spēlē ārkārtīgi nozīmīgu lomu vides stabilitātes uzturēšanā. Sfē­riskās lodes, kas veidojas koku un to zaru galotnēs, darbojas kā sūkļi, uzsūcot toksiskās hlora gāzes no atmosfēras. Šī funkcija ir līdzīga tai, ko augs pilda vakuolās šūnu līmenī, nošķirot auga atkritumproduktus no citām molekulām, piemēram, pigmentiem un minerālvielām.

Lai gan koks nav bīstams, navi ir iemācījušies piesargāties no gāzes lodēm, kuras negaidīti var uzsprāgt. Sprādziens rada plašu auga sēklu izplatības loku.

Pūpēžkoks uzsūc arī dabisko nātriju no augsnes, un liela tā daļa iz­dalās uz lapu virsmas. Navi ievāc šīs lapas, lai izmantotu to sāli uzturā. Cilvēki uz Pandoras ir atklājuši šo pūpēžkoka būtisko funkciju un nogā­dājuši auga paraugus uz Zemes, lai izpētītu iespējamo pielietojumu reģionos, kur pārlieka zemes apstrādāšana un noplūdes izveidojušas sāļu, neizmantojamu augsni. Pētījumi turpinās.

r — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — t

i Lielas lodes ar laiku uzsprāgst uzkrāto augstas |

r

Lielais skorpionaugs

PLAŠĀK LIETOTAIS NOSAUKUMS: skorpiona dzelksnis.

WAVI NOSAUKUMS: tksumpaivlljeb "indes ūdens augs".

ZINĀTNISKĀ KLASIFIKĀCIJA: Scorpiofloramaxima. Pamatnozīme "liels, skor­pionam līdzīgs augs".

BOTĀNISKAIS APRAKSTS: liels lapu augs ar vienu milzīgu, krāsainu ziedu ga­lotnē.

EK0l.0ljl.IA: skorpiona dzelkšņa ziedu apputeksnē lieli putni. Ziedi izdala skābu šķidrumu, kas iztīra augsni tā piekājē, veicinot sēklu dīgšanu — auga "vecāku rūpju" veids.

ETN0B0TĀNIKA: navi ievāc auga sulu, lai izmantotu medicīnā un saindētu medību šķēpu uzgaļus, kas upuri ievaino, taču nenogalina.

Skorpiona dzelksnis ir rets Pandoras augs, kas izaudzē tikai vienu mil­zīgu ziedu paplašinātā stumbra virsotnē. Augs izveidojis sadarbību ar konkrētām putnu sugām, kas ir tā vienīgie apputeksnētāji. Līdzīgi kā savstarpēji izveidotās putnu-augu sadarbības formās uz Zemes arī šī putna-auga sadarbība apputeksnēšanas jomā no­vedusi pie abu eksemplāru savstarpējas pielāgoša­nās. Putna knābis precīzi ietilpst nelielajā zieda atve­rē, kur tiek glabāts nektārs, un tādējādi putekšņi tiek nodoti tālāk.

Šim augam ir izstrādāts mehānisms, lai sagatavotu augsni savām sēklām. Ļoti skāba šķidruma pilieni izdalās no zieda un nokrīt zemē auga pie­kājē. Kur tas piezemējies, šķidrums iz­šķīdina jebkuru citu dzīvu organismu, sagraujot pat akmeņus un citus lie­lus veidojumus, izveidojot barības vielām bagātu dobi. Kad sēklas ir nobriedušas un izkrīt no zieda, tās piezemējas tieši šajā "drošības sali­ņā", un bez sarežģījumiem sāk dzīt asnus, esot mātes auga aizsardzī­bā. Šīs augsti attīstītās "vecāku rū­pes" augu vidū tiek reti novērotas.

Asā grācija

Plašāk lietotais nosaukums: asmehs palma. 4

IVavi nosaukums: pksiutļeb "asais koks".

zinātniskā klasifikācija: Saltcellar gracilis. Pamatnozīme "graciozs de­jotājs". Pieder vienai ģintij ar pupas palmu.

botāniskais apraksts: meža koks ar gariem zariem un šaurām lokšņvieda lapām. Miza klāta ar asiem asmeņiem līdzīgiem dzeloņiem.

augstums: augstākie koki var pārsniegt 12 metru garumu.

etnobotānika: lapas tiek izmantotas paklāju un grozu pīšanā, lai gan ie­vākt tās nesavainojoties ir ārkārtīgi grūti. Lokanība un lipīgās, matiņiem klātās lapu pamatnes padara augu par labāko izvēli banšijas ķērāja izga­tavošanai.

Asmens palma ir viens no noderīgākajiem Pandoras augiem. Tās šķied­rainās lapas tiek izmantotas, lai pītu paklājus, grozus, karogus un bruņ- zirgu iemauktus un seglus. Tomēr sīksto lapu garās malas ir ārkārtīgi asas un spēj pārgriezt ādu ļoti vienkārši. Garo zaru un šauro lapu dēļ asmens palmām ir ļoti atklāts lapu kupols, ko vējš viegli var appūst ot­rādi, padarot staigāšanu to tuvumā vai lapu ievākšanu ļoti bīstamu, ja vien gaiss nav ļoti mierīgs. Pat tad, vācot lapas, jāizvairās no asajiem dzeloņiem uz auga mizas.

Asmens palmas lapas navi izmanto, lai izgatavotu īpašu "dziedošo drānu", sāpinot tās ar nelielām atstarpēm noteiktos intervālos, lai radītu specifiskas mūzikas skaņas. Drānu izmanto, lai pagatavotu karogus ce­remonijām, kā arī lai apklusinātu niķīgus navi bērnus.

p — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — i

I Atklatais asmens palmas šauro lapu kupols ļauj (

I vējam viegli pūst cauri, kas rada skaļas svelpjošas i

I skaņas, lapām vējā mētājoties ap koku. I

h — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — — j

ijansijas ķērājs

PIELIETOJUMS: boleadora, ko izmanto dzīvnieku pakļaušanai. Var izmantot arī, lai piesietu dzīvnieku.

NAVI NOSAUKUMS: meresh'ti cau'p/a jeb "nekā redzama".

IZMĒRS UN SVARS: aptuveni 2 metrus garš, sver 5,5 kg.

MATERIĀLI: izgatavots no asmens palmas koka lapām, lokana un izturīga auga, kas līdzīgs Zemes palmām un vienā galā noslpgots ar akmeni. Auga lipīgās, matiem klātās lapu pamatnes palīdz boleadorai piestiprināties dzīvniekam. Lapas malas notrulinātas, lai izvairītos no sagriešanās.

Meresh'ti cau'pla pārvaldīšana ir obligāta prasme visai jaunajai navi paaudzei, kas sāk trenēties ar ierīci (vispirms ar rotaļlietu, vēlāk nopiet­ni) agrā vecumā. Navi pavadīs gadus, attīstot pienācīgu tehniku, tre­nējoties vispirms uz koku zariem, pēcāk uz briežiem līdzīgajiem seškā- jiem. Bez lietpratēja spējām jaunais mednieks cietīs neveiksmi būtiskā Iknimajas, iesvētīšanas ceremonijas, posmā, kura laikā navi noķer un izveido saikni ar savu banšiju.

Iknimajas laikā jaunajam navi jāpietuvojas ikranam (banšijai) un ātri jāizmet boleadora, lai tā aptinas ap dzīvnieka purnu un acīm. (Šī mirklīgā dzīvnieka redzes laupīšana ir tā, kas devusi laso tā nosaukumu meresh'ti cau'pla, kas tiek tulkots aptuveni kā "nekā redzama" vai "re­dzeslokā nekā bīstama, tāpēc neuztraucies".) Šai mirklī navi var uzlēkt dzīvnieka mugurā un savienot dzīvnieka un jātnieka bizes. Tajā brīdī, noslēgta ar sekojošu pirmo lidojumu, saikne mūža garumā ir nodibinā­ta, kas ļauj navi un banšijai kopā traukties pa gaisu ar elegantu, šķieta­mi vieglu koordināciju.

Jāpiezīmē, ka neprecīza meresh'ti cau'pla izmantošana ir novedusi pie ievainojumiem vai nāves daudzu navi jauniešu vidū, tiem nokļūstot satracinātas banšijas nagos.

Grozi

___________________ \- -

l'AMATA IZMANTOJUMS: pārtikas un materiālu uzglabāšana un transpor­tēšana.

NAVI NOSAUKUMS: feru m'predu'k

IZMĒRS UN SVARS: dažāds.

MATERIĀLI UN IZGATAVOŠANA: sarežģīts pinums no šķiedrainām lapām (ieskaitot asmens palmu), koka aizbāžņiem, auklām un krellēm.

Lielāka daļa navi pīto grozu dizains atgādina Zemes ķīniešu pirkstu la­matas. Jo lielākam spiedienam tie pakļauti, jo groza atvere un koka aizbāžņi kļūst ciešāki un drošāki; kad grozs tiek pakarināts vai nests aiz aizbāžņa, tas turas ciet, un tā saturs paliek drošībā. Lai atvērtu grozu, jāpiespiež uz leju groza aizbāznis vai pamats, kas atbildot atlaiž pinumu vaļīgāk un ļauj aizbāznim atvērties. Daļai navi grozu piemīt šis ierastais dizaina elements.

CILVĒKU NOlOGIJRS MNDORAS

Haotiski steidzoties izmantot Zemes resursus, mēs esam piesārņojuši ūdeni, zemi un debesis. Korporācijas ir spiestas meklēt peļņas avotus ārpusē — Visumā, uz Mēness, uz Marsa un visbeidzot uz Pandoras. Al­katība kopsolī ar dabisko resursu izsmelšanu palīdzējusi radīt strauju tehnoloģiju attīstības progresu. Joprojām tiek atklāti jauni unobtānija izmantošanas veidi, kas dotu labumu Zemes ekonomikai un tehnoloģiju attīstībai..Tomēr pieaugošā alkatība pēc supravadīļspējīgās vielas no­rāda arīdzan uz draudiem Pandorai un navi.

Izveidojuši bāzi uz Pandoras, RAA atklāja, ka liela daļa uz Zemes pastāvošo tehnoloģiju (ieskaitot ieročus un transportlīdzekļus, kas tiek uzskatīti par novecojušiem) teicami darbojas skarbajā Pandoras

vidē. Piemēram, PMP ierīce tika izveidota, domājot par kaujām uz Zemes, taču tā ir ideāli piemērota augsti toksis­kajai Pandorai.

RAA slepenie drošī­bas spēki dod priekšroku pamatīgiem, vienkār­šiem ieročiem, kas jau pārdzīvojuši desmitgades uz Zemes. Patiesi, lielākā daļa uz Pandoras pašreiz zmantoto iekārtu ir uz Ze- nes ražoti trešās paaudzes 5roči. Tā vietā lai izmanto- j jaunākos feromagnētis- ds ieročus, ko šobrīd lieto

uz Zemes, RAA paļaujas uz tradicionāliem ložu apvalkiem ar sprāgstošu lādiņu iekšpusē.

Kopš ierašanās uz Pandoras RAA gadu desmitu laikā radījusi efektīvu uz pavadoņa esošu robotu rūpnīcu, kas rūpējas par visām transporta, ieroču un munīcijas vajadzībām. Visi ieroči izveidoti tā, lai spētu izturēt Pandoras elektromagnētisko lauku satricinājumus. Dažādie automātis­kie buldozeri, zemes dzinējspēki un cērtgriežņi, kas iznīcinājuši pēdējās nelielās mežu teritorijas uz Zemes, arī šeit darbojas labi. Spēcīgā ŠMŠB ieroču sistēma, kas sevi pierādījusi dažādu nekārtību laikā uz Zemes, tagad ir uzrīdīta Pandoras radībām un pašiem navi.

Tomēr ceļojumi uz Pandoru, kurus iespējamus padara STL flotes iz­veidotie antivielu dzinēji, var novest pie ievērojama labuma gūšanas trauslajai, mirstošajai Zemes ekosistēmai. Vēlreiz jāatkārto, mūsu tehno­loģijām piemīt paradoksālas glābšanas un iznīcināšanas spējas vien­laikus.

9 resursu attīstības administrācija

RAA

Lielākajai vienotajai nevalstiskai organizācijai cilvēces Visumā, Resursu attīstības administrācijai (RAA), pieder monopoltiesības uz visiem pro­duktiem, ko iegūst, pārvadā vai izplata no Pandoras vai jebkuras citas ārpus Zemes vietas. Starpplanētu tirdzniecības administrācija (STA) no­devusi RAA šīs tiesības uz visiem laikiem ar nosacījumu, ka viņi respek­tēs līgumu, kas aizliedz masu iznīcināšanas ieročus un ierobežo militāru varu kosmosā.

RAA ir miljoniem akcionāru, un tā ir vecākā un lielākā no kvazivals- tiskajām administratīvajām vienībām (KVAV). Tomēr tās pirmsākumi ir daudz pieticīgāki. Uzņēmums, ko tagad pazīstam kā RAA, aizsākās kādā garāžā Silikona ielejā 21. gadsimta sākumā, kad abi tās dibinātāji aizņēmās naudu no ģimenes locekļiem, lai uzsāktu uzņēmējdarbību.

Dažu gadu desmi|fu laikā uzņēmums bija sasniedzis atbilstošu pozīci­ju, lai piedāvātu ātru vispasaules tranzīta sistēmu, kas ļāva cilvēcei ērti pārvietoties uz vietām simtiem un pat tūkstošiem kilometru attālumā, lai ieguldītu savus spēkus tur, kur viņu darbs tobrīd bija nepieciešams, neatduroties pret vietējo iedzīvotāju kultūras barjerām. Tas novedis pie pašreizējā globālā magnētisko vilcienu tīkla, kam funkcionēšanai ne­pieciešams supravadītājs unobtānijs.

Kompānijas pirmās ekspedīcijas uz Pandoru tika uzskatītas par milzī­gu risku; STL Venture Star uzbūvēšanā vien tika izlietots milzīgs daudzums kapitāla resursu. Taču milzīgās kapitāla investīcijas ir atmaksājušās, pa­teicoties ekskluzīvām unobtānija ieguves tiesībām (kas tajā laikā tika novērtēts par 40 miljoniem dolāru kilogramā) un potenciālajai peļņai no pretvīrusu, biodegvielas un kosmētikas ieguves.

.