Ugunsnesējs

-    Es tevi nepazinu. Tā ir Eloina. Viena no kapteiņa Brehina draudzenēm. Brehins lūdza, lai es viņu pieskatu.

-    Es nupat redzēju kapteini piekalnē, Blaindvīds teica.

-    Viņš devās uz Mājvietas ozolu. Brēka, šonakt baram gai­dāmas kaut kādas nepatikšanas. Visapkārt klejo dreilieši.

-     Tie pretīgie buļļi! Brēka nepatikā nosprauslojās. Kur viņi, tur nepatikšanas, tas ir kā likts! Bet mums, govīm, jādomā par nopietnākām lietām. Blaindvīd, man bail, ka Eloinai ies grūti. Nekad vēl neesmu pieredzējusi, ka mazulis tik ilgi kavētos.

Vecais briedis nopietni pamāja ar galvu.

-     Neuztraucies! viņš sacīja. Eloina ir stipra, un kap­teiņa Brehina pēctecim ir vairāk izredžu nekā jebkuram citam.

-     Jā, Brēka nopūtās, un tomēr man gribētos, kaut mēs varētu palīdzēt.

Tad abi vecie brieži apklusa un ieklausījās Eloinas elpas vilcienos. Tie bija sekli un samocīti. Viņiem ļoti gribējās palīdzēt, taču viņi zināja, ka Eloinai jātiek galā pašai.

Kad Brehins ieradās pulcēšanās vietā, Bara valdnieks stāvēja zem Mājvietas ozola platajiem, žuburotajiem zariem un runāja ar briežiem. Dreila ragiem bija divpadsmit žu­buru, bet to lielums un biezums nepārprotami liecināja, ka tie ir jau gājuši mazumā.

Viņa balss cīnījās ar vēja brāzmām, un lielais, pinkainais augums neveikli kustējās uz priekšu un atpakaļ. Abās pusēs ierindā sastājušies dreilieši dedzīgi māja ar galvu. Brehins pasmīnēja, redzēdams Dreila miesassargu vidū vairākus paša barveža dēlus. Dreils allaž mēdza savējiem piešķirt īpašas privilēģijas.

Dreilu nevarēja saukt par nepievilcīgu briedi, taču ska­tiens viņa acīs bija piesardzīgs un nežēlīgs. Pa kreisi no Dreila Brehins pamanīja mēness gaismā zibam Sgorra vie­nīgo aci un baltojam tā garos priekšzobus. Briedim, kam nav ragu, dažkārt mēdz izaugt draudīgi zobi, un, ja tos prasmīgi lieto, tie var būt tikpat bīstami kā ragi. Sgorram uz galvas rēgojās kaulu izciļņi, kas nebija izauguši par jau­niem ragiem. Viņa kreisās acs tukšo dobumu daļēji nosedza dziļa rēta, kas stiepās taisni pār kreiso nāsi.

-     Un šīm baumām un meliem ir jādara gals! Dreils teica. Ja kādam briedim ir nopietnas sūdzības, tas var griezties ar tām pie manis vai Sgorra. Dreiliešu spēki ar prieku izpētīs…

Kad Brehins piegāja tuvāk un piesoļoja pie koka, daži Korpusa ierindnieki atzinīgi piecirta ar kāju. Dreils tūlīt pārtrauca runu un pagriezās pret kapteini.

-     Brehin! Cik laipni, ka esi mums piebiedrojies! viņš dzēlīgi noteica. Mēs jau nodomājām, ka esi apmaldījies. Bandahs man nodeva tavu pazemīgo atvainošanos, bet varbūt tu tomēr paskaidrosi jaunajiem Korpusa dalībnie­kiem, kāpēc Izlūkotāju kapteinis atļaujas ierasties padomes sapulcē ar tādu novēlošanos?

-    Valdniek Dreil, Brehins vēsi atbildēja, šķiet, tu esi kļūdījies. Herlas var noturēt padomi tikai tad, ja tajā pie­dalās visi Izlūkotāju kapteiņi. Es šeit redzu vienīgi jaunos briežus. Kapteiņu te nav. Kur ir Stralohs un pārējie?

To dzirdot, pāris Korpusa ierindnieku piekrītoši pamāja ar ragiem, bet pārējie dreilieši nikni piecirta kājas un sa­kustējās.

-    Toties šeit esi tu, kapteini Brehin, sacīja spalga, skarba balss. Tas bija Sgorrs. Vai tad Izlūkotāji neuzskata tevi par savu vadoni? Tu vari pārstāvēt visus pārējos.

-    Tu lieliski zini, Sgorr, ka Izlūkotāju kapteiņi visi ir vien­līdzīgi un tiekas kā vienlīdzīgi. Un, ja tiek sapulcināta padome, viņiem visiem vienlīdz ir jābūt tur klāt.

-    Var jau būt, Sgorrs smīnēdams teica, bet vai tomēr nav dīvaini, ka tāds cienījams Izlūkotājs nevar ierasties, kad Baru Valdnieks aicina? Vai tiešām vairs nav nekā svēta?

Sgorra tonis bija viltīgs un izsmejošs.

-     Valdniek Dreil, sacīja Brehins, viss bars zina, ka Eloinai, vienai no manām draudzenēm, kuru katru brīdi būs radības. Viņai šis laiks bijis grūts, un visupirms man vajadzēja rūpēties par viņu. Varbūt to spēj saprast pat dreiliešu kapteinis?

-      Es saprotu tikai to, ka kapteinis Brehins izrāda ne­cieņu, Sgorrs salti atbildēja. Varbūt viņš ir aizmirsis, ka padome ir svarīgāka par jebkādām citām bara darīšanām. Un vai tas vispār nav dīvaini, ka viņš pavada tik daudz laika kopā ar briedeni?

Gluži kā pēc rīkojuma dreilieši sāka piekrītoši māt un sprauslāt.

-     Kā jau teicu, Brehins mierīgi turpināja, šī nav pa­domes sapulce, tāpēc es neredzu iemesla…

-     Apklusti, Brehin! Dreils spēji iesaucās. Tu aizmir­sties! Un tagad man ir kas sakāms tev un jums visiem! Kapteini Brehin, tu rādi sliktu priekšzīmi baram, tu vedini aizmirst cieņu! Pienācis laiks darīt tam galu, pienācis laiks ieviest pārmaiņas. Pirmais un galvenais ir tas, ka drīz klāt būs Anlaha laiks, tāpēc Korpusa dalībniekiem jāzina: es esmu apspriedies ar Sgorru un dreiliešu vienību un nolēmis, ka bara spēkam un vienotībai ir bīstami un nelietderīgi vēl turpmāk pieļaut šādus atkārtotus izaicinājumus barvedim. Un ja runa ir par draudzeņu izvēlēšanos…