Uguns sala

drupām Agiosā Sostisā. Ejās es neiegāju tās nebija dro­šas, un es atrados viena pati vairāku jūdžu attālumā no visām apdzīvotām vietām -, taču atrašanās tur man jau atkal lika skaidri apjaust, cik šausmīgi bija būt vergam un mākslīgajā apgaismojumā strādāt tik šaurās telpās.

Kaut arī Talakreja ir izdomāta, tās dabas aprakstu ie­dvesmoja īstas vulkāniskās salas, ko redzēju savos ceļoju­mos. Milā es redzēju baltu aizu, krāsainas klintis un alas un karstos avotus, kā arī to, kas man iespiedies atmiņā vislabāk obsidiāna klātu nogāzi ar lieliem oļu vāliem un rokas cērtēm, ko tur pirms tūkstošiem gadu atstājuši akmeņkaļi. (Arī meža bumbiere ir īsta. Es bieži sēdēju tās paēnā un vēroju, kā pār nogāzi laidelējas piekūni.)

Vulkāno sala man deva Talakrejas melno līdzenumu, irbuleņu biezokni, smirdīgo, zaļo dubļu lāmu un Kalna kūpošo krāteri, nemaz nerunājot par Talakrejas smaku, kas rada galvassāpes. Vairākas reizes vienatnē kāpjot neaktīvajā vulkānā, es piedzīvoju vairākas neaizmirs­tamas sastapšanās ar fumarolām šņācošām, ar sēru aprepušajām plaisām, kur stāstā mīt uguns gari. Mani bieži aizdzina to smacējošie dūmi, un, kaut ari es nekā­dus uguns garus nesatiku, bija viegli iedomāties, kādu iespaidu šī vieta atstātu uz tādu bronzas laikmeta zēnu kā Hīlass.

Atzīšos, ka neesmu pabijusi iekšā vulkāna krāteri izvirduma laikā; te es paļāvos uz dzīvu palikušo izvir­dumu liecinieku atstāstiem. Lai novērotu izvirdumu pati savām acīm, es uzkāpu Stromboli kalnā (netālu no Sicīli­jas), kas gandrīz vienmēr ir aktīvs. Virsotni mēs sasnie­dzām, kad jau bija satumsis, un skatījāmies, kā no krātera šaujas lava. Tālāk sekoja tikpat spilgti atmiņā iespiedies

naksnīgs kāpiens lejā pa melnām, pelniem klātām nogā­zēm, kas iedvesmoja stāstu par Pirras kāpienu.

* * *

Gribu pateikties daudziem tik daudziem, ka nespēju nosaukt visus vārdā, kas man palīdzēja izpētīt Milu, Sifnu, Vulkāno un Stromboli. Esmu arī ārkārtīgi pateicīga par palīdzību Londonas Universitātes koledžas Arheolo­ģijas institūta Egejas arheoloģijas profesoram Todam Vaitlovam. Viņš ļoti dāsni veltīja man laiku, atbildot uz jautājumiem par Egejas aizvēsturi, kā arī sniedza neno­vērtējamus padomus par vietām, kuras Milā un Sifnā jāapmeklē, un par to, ko es tur varētu ieraudzīt. Viņš man arī atļāva pieskarties daudziem Mikēnu un Mīnoja kultūras artefaktiem (ar cimdiem, protams!) no insti­tūta kolekcijas. Turot rokā nelielu māla vērsi no bronzas laikmeta, kurš savulaik varbūt bijis kāda ziedojums, un redzot kāda otas triepienus un pirkstu nospiedumus, es jutos ļoti tuvu šiem senajiem cilvēkiem.

Visbeidzot es, kā jau allaž, gribu pateikties savam brīnišķīgajam, nenogurdināmajam aģentam Pīteram Koksam par viņa atdevi un atbalstu, kā arī savai izcili talantīgajai redaktorei Elvai Mūdijai par nebeidzamo entuziasmu un nešaubīgo atbalstu stāstam par Hīlasu un Pirru.

Mišela Peivere, 2013. gadā

ATKLĀJIET VAIRĀK PAR. “DIEVU UN KAROTĀJU” BRĪNUMAINO PASAULI

Jūs varat nokāpt īstās bronzas laikmeta raktuvēs, lai uzzinātu, kādas tās bija.

Apvienotajā Karalistē atrodas Ziemeļeiropas lielākās bronzas laikmeta raktuves Greitormas raktuves Velsā, netālu no Lendudno.

Jūs varat nokāpt lejā un paši paskatīties, cik šauri bija to tuneļi. Dažas ejas ir tik šauras, ka tiek uzskatīts tās varēja izmantot tikai piecgadīgi bērni. Sīkāk skatiet: www.greatormemines.co.uk

Vēl jūs varat paskatīties, kā zaļo akmeni (vara rūdu) izrok un kausē tā, kā cilvēki noteikti darīja senos laikos (vēl mazliet senāk nekā Hīlasa laikā). Šie strādnieki dar­bojas kādās raktuvēs Jordānijā; varš atrodas tuvu zemes virsmai iztēlojieties, kā būtu skaldīt šādas klintis pazemē: www.youtube.com/watch7v=_OrBw4L490Y j

Ko darīt zemestrīces laikā

Ja atrodies telpās

•  Nestāvi pie logiem un slēpies zem ēdamgalda, rak­stāmgalda vai durvju ailā.

•   NEKAD nekāp liftā!

Ja atrodies ārā

•  Izvairies no visa, kas varētu tevi saspiest, kokiem, ēkām un klintīm.

•  Ja atrodies pakalnā, dodies uz virsotni tur būs drošāk nekā uz nogāzes, jo tā var nogrūt.

Izmēģini augu dziedniecības līdzekļus kā Hīlass

•  No sīpoliem sanāk labas antibakteriālas kompreses grieztām brūcēm taču tās kož!

•  Saudzīgākas ir kompreses no rozmarīna un timiāna.

•   Svaiga ķiploka košļāšana var profilaktiski palīdzēt pret pumpām, tomēr pēc tam būs jātīra zobi, lai novērstu sliktu elpu.

•   Lai apturētu asiņošanu, uzliec uz brūces zirnekļa tīmekļus (vislabāk bez zirnekļa).

•   Laimu ziedu tēja labi palīdz pret saaukstēšanos (ārstēt to neizārstēs, taču uzlabos pašsajūtu).

•   Lai aizbaidītu kukaiņus, ierīvē ādu ar samīcītiem pelašķiem.

•   Kukaiņu atvairīšanai noder arī vasaras jānīši (ierī­vējies ar tiem, bet neēd): tu gan odīsi pēc kaķiem, toties nedabūsi blusas. (Ko gan domās tavs kaķis?)

•     Kumelīšu tēja ir nomierinoša. Pamēģini to iedzert vakarā pirms eksāmena, lai labi izgulētos.