— Nekā vairāk par gaidāmo darbu es jums nepaskaidrošu. Uzzināsiet vēlāk. Mums ir ļoti maz laika. Lūdzu iegaumēt vienu: rīt mēs izlidojam.
— Rīt? Uz Venēru?
— Nē, uz Venēru vēl ne tik drīz. Pagaidām pastrādāsim tepat uz Zemes. Tikai ne šeit, Maskavā, bet citur. Jā, pie reizes, kur ir jūsu bagāža?
— Lejā, garderobē. Mantu man nav daudz — čemodāns un lauka soma. Nebiju domājis . . .
— Tam nav nozīmes. Kur jūs gribat apmesties? Es ieteiktu «Prāgu». Tas ir tepat blakus.
Bikovs pamāja:
— Zinu. Laba viesnīca.
— Ļoti laba. Tagad es jūs atlaižu, bet, teiksim, pēc … — viņš atkal paskatījās pulkstenī, — pēc kādām divām stundām, tieši septiņpadsmitos nulle nulle, biedri kosmonaut, gaidīšu jūs atkal šeit. Te jūs šo to uzzināsiet. Vai jūs esat jau pusdienojis? Droši vien neesat. Ēdnīca ir trīspadsmitajā stāvā. Paēdiet, atpūtieties bibliotēkā vai klubā — tas arī ir tepat, šajā pašā ēkā, — un septiņpadsmitos nulle nulle esiet klāt. Bet tagad ejiet. Es tūliņ, tā sacīt, vienam otram pamazgāšu galvu.
Vēl aizvien mazliet satraukts, Bikovs piecēlās un, mirkli šaubījies, uzdeva jautājumu, kas viņu satrauca jau ilgāku laiku:
— Biedri Krajuhin, kāds ir šīs iestādes pilns nosau- kūms? Komandējuma apliecībā rakstīts «SPSVK», bet es, šķiet, esmu atšifrējis nepareizi.
— SPSVK — tā ir Starpplanētu Satiksmes Valsts Komiteja pie Ministru Padomes. Es esmu komitejas priekšsēdētāja vietnieks.
— Pateicos, — Bikovs teica.
«Starpplanētu Satiksmes Komiteja,» viņš nomurmināja, iedams uz durvīm. «Nu kā tad … Bet es domāju — Starptautisko Politehnisko Sakaru Valsts Komiteja … Saīsinājums tas pats …»
Durvīs Bikovs saskrējās ar kādu gara auguma vīru, kas neatturami traucās iekšā kabinetā. Inženieris paguva tikai ievērot, ka šis cilvēks valkā lielas brilles greznā, melnā ietvarā un ir ārkārtīgi bāls. Bikovu viņš nepamanīja un, pagrūdis to krūtīs, tieši uz sliekšņa iesāka:
— Nikolaj Zaharovič! …
— Kur ir sestais reaktors? — inženieris sadzirdēja Krajuhina draudīgo, aizsmakušo basu.
— Bet atļaujiet, Nikolaj …
— Es prasu: kur ir sestais reaktors?
Bikovs aizvēra durvis un devās uz pieņemamās istabas izeju. Tumšsejainais sekretārs ar vientuļās acs skatienu pavadīja inženieri un atkal noliecās pār galdu.
«HIUSA» KOMANDA
«Skaitot no Saules, Venēra ir otrā planēta pēc kārtas. Tās vidējais attālums no Saules 0,723 astronomiskās vienības -— 108 miljoni km. Pilnu apriņķojumu ap Sauli Venēra veic 224 dienās 16 stundās 49 minūtēs un 8 sekundēs. Vidējais kustības ātrums pa orbītu 35 km/sek … Venēra ir mums vistuvākā planēta. Kad Venēra nonākusi starp Zemi un Sauli, tās attālums līdz Zemei var sasniegt 39 milj. km .. . Kad Venēra atrodas aiz Saules, tās attālums no Zemes ir 258 milj. km . .. Venēras diametrs 12 400 km, saplakums neievērojams. Pieņemot attiecīgos Zemes lielumus par 1, Venēras diametrs ir 0,973, virsmas laukums — 0,95, tilpums — 0,92, smaguma spēks uz virsmas — 0,85, blīvums — 0,88 (jeb 4,86 g/cm
Bikovs paskatījās uz Venēras krāsaino fotouzņēmumu — dzeltenīgs disks ar zilganām un oranžām ēnām uz samtaini melna fona — un aizsita ciet smago sējumu. «Vairāki mēģinājumi nosēsties… un uzsākt tiešus pēli jumus bijuši neveiksmīgi.. .» īsi un skaidri. Jā, mēģinājumi notikuši. Bikova atmiņā pamazām uzausa viss, ko viņš zināja no grāmatām un laikrakstiem, no televīzijas lekcijām un īsiem, skopiem TASS ziņojumiem.