Читаем UGUNĪGO MĀKOŅU VALSTĪBĀ полностью

—           Nekā vairāk par gaidāmo darbu es jums nepa­skaidrošu. Uzzināsiet vēlāk. Mums ir ļoti maz laika. Lū­dzu iegaumēt vienu: rīt mēs izlidojam.

—     Rīt? Uz Venēru?

—           Nē, uz Venēru vēl ne tik drīz. Pagaidām pastrādā­sim tepat uz Zemes. Tikai ne šeit, Maskavā, bet citur. Jā, pie reizes, kur ir jūsu bagāža?

—           Lejā, garderobē. Mantu man nav daudz — čemo­dāns un lauka soma. Nebiju domājis . . .

—           Tam nav nozīmes. Kur jūs gribat apmesties? Es ieteiktu «Prāgu». Tas ir tepat blakus.

Bikovs pamāja:

—    Zinu. Laba viesnīca.

—           Ļoti laba. Tagad es jūs atlaižu, bet, teiksim, pēc … — viņš atkal paskatījās pulkstenī, — pēc kā­dām divām stundām, tieši septiņpadsmitos nulle nulle, biedri kosmonaut, gaidīšu jūs atkal šeit. Te jūs šo to uzzināsiet. Vai jūs esat jau pusdienojis? Droši vien ne­esat. Ēdnīca ir trīspadsmitajā stāvā. Paēdiet, atpūtieties bibliotēkā vai klubā — tas arī ir tepat, šajā pašā ēkā, — un septiņpadsmitos nulle nulle esiet klāt. Bet tagad ejiet. Es tūliņ, tā sacīt, vienam otram pamazgāšu galvu.

Vēl aizvien mazliet satraukts, Bikovs piecēlās un, mir­kli šaubījies, uzdeva jautājumu, kas viņu satrauca jau ilgāku laiku:

—    Biedri Krajuhin, kāds ir šīs iestādes pilns nosau- kūms? Komandējuma apliecībā rakstīts «SPSVK», bet es, šķiet, esmu atšifrējis nepareizi.

—    SPSVK — tā ir Starpplanētu Satiksmes Valsts Ko­miteja pie Ministru Padomes. Es esmu komitejas priekš­sēdētāja vietnieks.

—     Pateicos, — Bikovs teica.

«Starpplanētu Satiksmes Komiteja,» viņš nomurmi­nāja, iedams uz durvīm. «Nu kā tad … Bet es domāju — Starptautisko Politehnisko Sakaru Valsts Komiteja … Saīsinājums tas pats …»

Durvīs Bikovs saskrējās ar kādu gara auguma vīru, kas neatturami traucās iekšā kabinetā. Inženieris pa­guva tikai ievērot, ka šis cilvēks valkā lielas brilles greznā, melnā ietvarā un ir ārkārtīgi bāls. Bikovu viņš nepamanīja un, pagrūdis to krūtīs, tieši uz sliekšņa iesāka:

—     Nikolaj Zaharovič! …

—    Kur ir sestais reaktors? — inženieris sadzirdēja Krajuhina draudīgo, aizsmakušo basu.

—     Bet atļaujiet, Nikolaj …

—     Es prasu: kur ir sestais reaktors?

Bikovs aizvēra durvis un devās uz pieņemamās istabas izeju. Tumšsejainais sekretārs ar vientuļās acs skatienu pavadīja inženieri un atkal noliecās pār galdu.

<p>«HIUSA» KOMANDA</p>

«Skaitot no Saules, Venēra ir otrā planēta pēc kār­tas. Tās vidējais attālums no Saules 0,723 astronomiskās vienības -— 108 miljoni km. Pilnu apriņķojumu ap Sauli Venēra veic 224 dienās 16 stundās 49 minūtēs un 8 sekundēs. Vidējais kustības ātrums pa orbītu 35 km/sek … Venēra ir mums vistuvākā planēta. Kad Venēra nonā­kusi starp Zemi un Sauli, tās attālums līdz Zemei var sasniegt 39 milj. km .. . Kad Venēra atrodas aiz Saules, tās attālums no Zemes ir 258 milj. km . .. Venēras dia­metrs 12 400 km, saplakums neievērojams. Pieņemot at­tiecīgos Zemes lielumus par 1, Venēras diametrs ir 0,973, virsmas laukums — 0,95, tilpums — 0,92, sma­guma spēks uz virsmas — 0,85, blīvums — 0,88 (jeb 4,86 g/cm3 ), masa — 0,81 … Rotācijas periods ap asi — apmēram 57 stundas . . . Venēru apņem ārkārtīgi blīva atmosfēra, kas sastāv no ogļskābās gāzes un tvana gā­zes, kurā peld kristāliskā amonjaka mākoņi.. . Pašreiz Venēru pēta no vairākiem pagaidu un pastāvīgiem mākslīgiem pavadoņiem, no kuriem divi pieder PSRS Zinātņu akadēmijai. Vairāki mēģinājumi nosēsties uz Venēras (Abrosimovs, Nisidzima, Sokolovskis, Si Feņ- ju u. c.) un uzsākt tās virsmas tiešus pētījumus bijuši neveiksmīgi.»

Bikovs paskatījās uz Venēras krāsaino fotouzņē­mumu — dzeltenīgs disks ar zilganām un oranžām ēnām uz samtaini melna fona — un aizsita ciet smago sējumu. «Vairāki mēģinājumi nosēsties… un uzsākt tiešus pē­li jumus bijuši neveiksmīgi.. .» īsi un skaidri. Jā, mēģinājumi notikuši. Bikova atmiņā pamazām uzausa viss, ko viņš zināja no grāmatām un laikrakstiem, no televīzijas lekcijām un īsiem, skopiem TASS ziņoju­miem.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Аччелерандо
Аччелерандо

Сингулярность. Эпоха постгуманизма. Искусственный интеллект превысил возможности человеческого разума. Люди фактически обрели бессмертие, но одновременно биотехнологический прогресс поставил их на грань вымирания. Наноботы копируют себя и развиваются по собственной воле, а контакт с внеземной жизнью неизбежен. Само понятие личности теперь получает совершенно новое значение. В таком мире пытаются выжить разные поколения одного семейного клана. Его основатель когда-то натолкнулся на странный сигнал из далекого космоса и тем самым перевернул всю историю Земли. Его потомки пытаются остановить уничтожение человеческой цивилизации. Ведь что-то разрушает планеты Солнечной системы. Сущность, которая находится за пределами нашего разума и не видит смысла в существовании биологической жизни, какую бы форму та ни приняла.

Чарлз Стросс

Научная Фантастика