Sunu apmacibas pamati

Signalizejosa stimula iedarbibai jabut pirms beznosacijumu stimula iedarbibas 0,5-2 sekunzu laika.

Vairakkarteja nosacita un beznosacijumu stimula kombinaciju atkartosana noteikta slodzes un laika rezima.

Galvas smadzenu garozas nervu centriem nosacita refleksa attistibas laika jabut briviem no citam darbibam un jaatrodas aktiva stavokli.

Uzbudinajuma stiprumam uz beznosacijuma stimulu jabut lielakam neka uz signalizejoso stimulu, bet tas nedrikst izraisit inhibiciju.

Nedrikst but svesu stimulu, kas izraisa orientejosu reakciju un novers uzmanibu.

Ja analizejam neveiksmju iemeslus meginajumos attistit noteiktas prasmes, klust skaidrs, ka sadu iemeslu avots ir kada, biezi vien vairaku nosacito refleksu attistibas nosacijumu neieverosana.

Apmacibas metodes

Suna apmacibas procesa dzivnieku ietekme dazadi stimuli: dresetaja komandas un zesti, vides situativie stimuli, karuma smarza un garsa, takas smarza, minu un narkotisko vielu smarza. Papildus ieprieks minetajiem stimuliem suni ietekme ari asistents aizsardzibas prasmju attistisana. Ietekme ir ari dzivnieka ieksejam stavoklim, izsalkumam, diskomfortam slimibas gadijuma utt. Treneris, organizejot nodarbibas, nem vera visus sos faktorus un izvelas stimulus atkariba no merkiem, kurus vins velas sasniegt. To vai citu stimulu izvele, kurus izmanto gan suna velamas darbibas stimulesanai, gan ta ricibas korigesanai, gan turpmakai iedrosinasanai, un nosaka suna apmacibas metodes.

Jaatceras, ka konkretas prasmes attistisanai parasti izmanto nevis vienu metodi, bet gan apmacibas metozu kopumu atbilstosi izveletajai metodologijai.

Mehaniskas apmacibas metode

Mehaniskos stimulus izmanto gan ka veicinosus un korigejosus stimulus, gan ka pamudinajumu. Piemeram, attistot prasmi piezemeties pec komandas, treneris ka stimulu izmanto vilksanu ar pavadinu un piespiesanu uz krupja, bet ka apbalvojumu kombinacija ar komandu "labi" – glastisanu un patakstisanu pa krutim.

Metodes pozitivas puses: nepieciesamas iemanas tiek atri attistitas; darba ir viegli panakt nekludigumu.

Metodes negativas puses: zema suna interese par darbu; ne visas dienesta nepieciesamas prasmes var attistit ar so metodi; liela slodze uz nervu sistemu – intensivi izmantojot mehanisko metodi, suns atrak nogurst (ipasi janem vera, apmacot sunus ar nervu sistemas nepilnibam).

Apmacibas metode ar garsas stimuliem

Partikas stimulus izmanto gan ka stimulejosus un korigejosus stimulus, gan ka apbalvojumus. Piemeram, attistot prasmi piezemeties pec komandas, dresetajs ka stimulu izmanto karumu roka, ko vins pacel virs dzivnieka galvas, un ka atlidzibu kopa ar komandu "labi" – ari karumu.

Metodes pozitivas puses: vajadzigas prasmes tiek atri attistitas; neliela slodze uz nervu sistemu; liela suna interese par darbu.

Metodes negativas puses: netiek panakta uzticamiba darba; nav iespejams attistit visas nepieciesamas prasmes; metode ir neefektiva, apmacot sunus ar vaji attistitu partikas uzvedibas reakciju.

Kontrasta apmacibas metode

Mehaniskie stimuli tiek izmantoti ka pamudinajums un korekcija, un ka pamudinajums tiek izmantoti karumi (kombinacija ar komandu "labi"). Piemeram, attistot prasmi gulet pec komandas, tiek izmantoti pavadas grudieni, un pec komandas izpildisanas suns tiek apbalvots ar karumu. Si metode ir mehanisko un garsas stimulesanas metozu kombinacija. Ta apvieno abu metozu prieksrocibas.

Metodes pozitivas puses: atri attista nepieciesamas iemanas; panak uzticamibu suniem ar labi attistitu partikas uzvedibas reakciju.

Metodes negativas puses: zema efektivitate, apmacot sunus ar nepietiekami attistitu partikas uzvedibas reakciju; saglabajas liela slodze uz nervu sistemu.

Oportunistiska apmacibas metode

(Si metode klasiskaja kinologija par tadu netika uzskatita. Autors ierosina so metodi ieklaut klasifikacija). Ka rosinosie un korigejosie stimuli tiek izmantots medijuma objekts – oportunistisks objekts, ka ari objekti, uz kuriem tiek parnesta oportunistiska uzvediba; ka atlidziba tiek izmantots tas pats objekts, kas tiek dots sunim (vai sunim tiek lauts to panemt zobos).

Metodes pozitivas puses: tiek panakta arkartigi liela suna aktivitate un interese par darbu; daudzas ipasas prasmes var attistit tikai ar so metodi; maza slodze dzivnieka nervu sistemai.

Negativas puses: metode nav efektiva suniem ar nepietiekami attistitu oportunistisko uzvedibu.

Stumsanas metode

Ka stimulejosie un korigejosie stimuli tiek izmantoti situativajiem stimuliem tuvi stimuli; ka apbalvojums tiek izmantota komanda "labi". Piemeram, attistot barjeras parvaresanas prasmi, treneris ar suni pec isa skrejiena tuvojas zemai barjerai. Suna dabiska reakcija ir lekt pari sai barjerai (protams, ja ta nav parak augsta).

Metodes pozitivie aspekti: mazs stress dzivnieka nervu sistemai; atra prasmes attistiba.

Metodes negativas puses: ne visas prasmes var apgut sada veida.

Imitativa metode