Sunu apmacibas pamati

Piemeram, oportunistiska reakcija (velme panemt un nest prieksmetus un speleties ar tiem). Aktivas aizsardzibas reakcija (velme izradit agresivu reakciju pret personu). Olfaktoriska meklesanas reakcija (velme meklet prieksmetus pec to smarzas) un daudzas citas. Nemiet vera, ka uzvedibas reakcija nav pati uzvediba. Piemeram, sunim ir iedzimta speciga aktiva aizsardzibas uzvedibas reakcija, bet vins ir fiziski vajs, maza auguma, un dzives laika, meginot istenot agresiju pret cilvekiem, tam pastavigi ir bijusi negativi rezultati. Vai konkretaja situacija vina uzvedisies agresivi un bus bistama? Iespejams, ka ne. Tacu janem vera dzivnieka iedzimta agresivitate. Sis suns var uzbrukt vajam pretiniekam, piemeram, bernam.

Tadejadi uzvedibas reakcijas ir daudzu suna darbibu celonis, tacu reala vide tas var kontrolet.

Mes esam minejusi negativu piemeru par suna nevelamu uzvedibu. Tacu meginajumi attistit velamo uzvedibu, ja nav nepieciesamas reakcijas, beigsies neveiksmigi. Piemeram, ir bezjedzigi izveidot meklesanas suni no kandidata, kuram trukst ozas un meklesanas reakcijas. No suna ar pasivu aizsardzibas reakciju (bailigs suns) nevar izveidot sargsuni.

Instinkti

Instinkti – iedzimta motivacija, kas nosaka ilgtermina uzvedibu, kuras merkis ir apmierinat noteiktas vajadzibas.

Instinktu piemeri: seksualais instinkts; passaglabasanas instinkts; medibu instinkts (biezi parveidots par plesona instinktu) utt.

Dzivnieks ne vienmer rikojas ta, ka to dikte instinkts. Noteiktu stimulu ietekme suns var izradit uzvedibu, kas nekada veida nav saistita ar konkreta instinkta realizaciju. Tomer kopuma dzivnieks centisies to realizet. Piemeram, ja treninu zonas tuvuma paradisies sunu matite, sunu tevina uzvedibu noteiks seksualais instinkts. Kontrolejot suna tevinu, izmantojot noteiktus stimulus, jus varesiet piespiest suna tevinu stradat. Tacu, ja jusu kontrole pavajinasies, tevins atkal centisies realizet seksualo motivaciju. Tadejadi beznosacijumu refleksi ir galvenais motivejosais speks, kas nosaka dzivnieka uzvedibu. Jo zemaks ir beznosacijumu refleksu organizacijas limenis, jo mazak tie ir kontrolejami.

Atlase apmaciba

Beznosacijumu refleksi ir suna uzvedibas pamata. Tapec loti svariga ir rupiga dzivnieka izvele apmaciba, speju noteiksana tam vai citam dienestam (darbam).

Tiek uzskatits, ka suna efektivas izmantosanas panakumus nosaka tris faktori:

apmacama suna izvele;

apmaciba;

kompetenta suna izmantosana.

Pirma punkta nozime tiek lesta 40 %, otra un tresa – 30 % katra.

Nosaciti refleksi

Nosacitais reflekss ir organisma reakcija uz kadu dzives vai apmacibas procesa izveidojusos stimulu. Nosacijuma refleksus pec to veidosanas veida var iedalit dabiskos un maksligos.

Dabiskie nosacitie refleksi

Dabiskie nosacitie refleksi ir tie refleksi, kas veidojas dabiski, bez cilveka iejauksanas.

Suns, ziemas sakuma uzkapjot uz plana ledus, jut, ka tas plaisa un lust zem vina kajam. Gadas, ka dzivnieks nokrit cauri un saslapina kepas. Pietiek ar vienu sadu gadijumu, lai suns saktu izvairities no pelkem un dikiem, ko klaj ledus. Sadu uzvedibu nosaka dabisks nosacits reflekss.

Maksligi nosaciti refleksi

Maksligi nosaciti refleksi ir refleksi, kas cilvekam attistijusies noteiktu apstaklu radisanas rezultata.

Piemeram, radot atbilstosus apstaklus un piemerojot noteiktus stimulus, dresetajs attista nosacitu refleksu piezemet suni uz komandu "Sedet". Nosacitais reflekss saja gadijuma bus maksligs.

Suna audzinasanas un apmacibas procesa var attistities nosaciti refleksi, kas mums ir nevelami. Piemeram, apmacot suni parvaret skerslus, biezi gadas, ka suns pirmajos meginajumos neveiksmigi lec pari skerslim, trapa ar kepam vai citam kermena dalam. Sados gadijumos var veidoties nosacijuma reflekss izvairities no skersla (nosacijuma reflekss var ari neveidoties. Par nosacita refleksa veidosanas mehanismu un nosacijumiem mes runasim nakamaja nodarbiba).

Nosacito refleksu hierarhija

Nosacitais reflekss obligati veidojas, pamatojoties uz beznosacijuma refleksu, uzvedibas reakciju vai refleksa aktu. Sadu nosacitu refleksu sauc par pirmas kartas nosacitu refleksu. Ieprieks minetaja piemera nosacitais reflekss par izvairisanos no barjeras ir attistijies, pamatojoties uz pasivu aizsardzibas reakciju. (Ta ir fiziska izvairisanas no sapigiem stimuliem).

Tacu nosacitu refleksu var attistit ari, pamatojoties uz ieprieks attistitu nosacitu refleksu. Sada gadijuma to sauc par otras kartas nosacito refleksu. Pec tam, kad ir attistits nosacijuma reflekss piezemeties pec komandas, dresetajs uz ta pamata var attistit nosacijuma refleksu piezemeties pec zesta, pec rokas zesta dodot komandu "Sedet" un mudinot suni piezemeties. Nosacitais piezemesanas reflekss ar zestu bus II rikojuma nosacitais reflekss.

II kartas nosacijuma reflekss var but pamats sadu nosacijuma refleksu attistibai. Sada gadijuma turpmak attistito nosacito refleksu sauc par augstakas kartas nosacito refleksu.