Sunu apmacibas pamati

Attistibas pakape

Nosacijuma refleksus iedala ari pec to attistibas pakapes. Pec 1-2 treniniem par piezemesanos pec komandas mes attistam sakotnejo nosacito refleksu. Tas vel nav stabils, neizpauzas uz katru komandu un prasa turpmaku nostiprinasanu. Ja iedarbojas uz traucejosiem stimuliem, sakotnejais nosacitais reflekss neizpauzas. Pastavigi praktizejot so nosacito refleksu, mes to attistam lidz noturigam nosacitajam refleksam, kas garanteti izpaudisies standarta situacijas apstaklos. Tacu mes nevaram ceret, ka suns darbosies bez kludam jebkuros apstaklos. Sim nolukam nosacitais reflekss ir jaattista par prasmi. Si prasme izpauzas visos apstaklos, pastavot daudziem specigiem traucejosiem stimuliem.

Suna uzvedibu nosaka nosacitie un beznosacijumu refleksi. Beznosacijumu refleksi ir pamata, ta uzvedibas dala, kas sunim ir raksturiga pec dabas. Nosacitie refleksi ir attistita uzvedibas dala, ko mes varam veidot, radot noteiktus apstaklus un piemerojot nepieciesamos stimulus.

Nosacito refleksu veidosanas nosacijumi

Jebkuras apmacibas pamata ir vienkarsu prasmju attistisana, no kuru kompleksa sastav uzvediba. Vienkarss nosacits reflekss, ka mes jau zinam (raksts "Refleksi"), ir prasmju veidosanas pirmais posms. Un ir loti svarigi zinat, kados apstaklos veidojas nosacitie refleksi, attistot to vai citu uzvedibu. Ieverojot sos nosacijumus, jus varesiet viegli un atri attistit velamo uzvedibu savam majdzivniekam, un jus varesiet saglabat attistitas prasmes ari pec treninu kursa beigam. Neieverojot vismaz vienu no sodien aplukotajiem noteikumiem, nosacijuma refleksa attistisanu ne tikai apgrutina, bet padara to neiespejamu.

No otras puses, mes biezi vien neapzinati radam apstaklus, kuros suns attista uzvedibu, kas mums ir nevelama. Lai noverstu sadas izpausmes, ka ari korigetu uzvedibu, ir skaidri jasaprot, kadi apstakli ir izraisijusi nevelamo nosacito refleksu veidosanos un kadi apstakli ir jarada, lai sada uzvediba izzustu.

Klasiskaja padomju apmacibas teorija pastaveja ideja par septiniem nosacito refleksu veidosanas nosacijumiem. Tagad so teoriju var kritizet, var pilniba noraidit, tacu gan iesacejiem sunu audzetajiem, gan specialistiem – kinologiem ar pieredzi, ir noderigi zinat par siem septiniem nosacijumiem.

Divi stimuli .

Tatad, lai veidotos nosacijuma reflekss, ir nepieciesams:

Nepieciesama divu stimulu klatbutne: vienaldziga (nakotne nosacita) un beznosacijumu, kas izraisa atbilstosu suna ricibu.

Ar beznosacijumu stimulu viss ir vairak vai mazak skaidrs. Ja velaties, lai suns sez, ir jabut stimulam, kas izraisa so reakciju. Piemeram, grudiens uz krupja. Vai naskis, ko tur virs suna galvas. Vai pavadas vilksana. Galvenais ir tas, ka stimuls izraisija velamo reakciju – suna piezemesanos. Un sai reakcijai (refleksam) jabut iedzimtai (jautajuma izskatisanas vienkarsibas labad iedomasimies, ka ir izveidojies pirmas kartas nosacijuma reflekss – skat. rakstu "stimuli").

Indiferentam stimulam ir nepieciesams kads skaidrojums. Indiferents nozime vienaldzigs, t. i., neizraisa suna reakciju. Bet no stimula definicijas mes zinam, ka jebkurs stimuls izraisa organisma reakciju – tapec tas ir stimuls. Kadu reakciju izraisis komanda "Sedet", ja mes to dosim netrenetam sunim? Sads suns, visticamak, pagriezis galvu pret jums un klausisies. Izdzirdot komandu, suns bus ieinteresets par jauno skanu, bet vins nedomas apsesties.

Kadu reakciju sunim izraisis stimuls – komanda "Sedet"? Nedrosu reakciju! Refleksu, ar kuru netrenets suns reage uz komandu "Sedet", ka ari uz jebkuru citu komandu, sauc par refleksu "Kas tas ir?", un tas ir dzivnieka iedzimta uzvedibas reakcija. Bet kapec mes so stimulu saucam par vienaldzigu? Ja, tapec, ka tas ir vienaldzigs attieciba uz suna uzvedibas izpausmi – sedesanu pec komandas. Tas ir, sakotneji komanda "Sedet" neizraisa velamo uzvedibu, un principa nav nozimes, vai komanda skan "Sedet", "Sit" vai citadi. Nav nozimes ari tam, vai ta ir skanas komanda vai zests.

Jebkurs stimuls sunim var izraisit jebkuru uzvedibu. Tapec mes saucam sadu stimulu par indiferentu – tas sunim ir pilnigi vienaldzigs attieciba uz velamas uzvedibas izpausmem.

Stimulu pielietosana

So stimulu piemerosanai jasakrit laika 0,5-2 sekunzu robezas.

Biezi gadas, ka saimnieks, atstajis suni uz isu bridi, atgriezas majas un ir parsteigts – dzivoklis izskatas ta, it ka taja butu viesojies FIB. Visa attela autors – cetrkajainais Pikaso – ir sajusma par sava milota saimnieka ierasanos. Un, protams, vins uzreiz sanem "honoraru". Pec kada laika suna saimnieks sak pamanit, ka sadas audzinasanas efekts ir tads pats – suns vairs nepriecajas par saimnieka ierasanos, bet slepjas un naud. Un ari "FIB" dzivokli apmekle biezi, neskatoties uz regulari veikto "profilaksi".

Aplukosim so situaciju, brunojusies ar apmacibas teoriju un metodem: uzdosim sev jautajumu, vai tiek ieverots ieprieks minetais noteikums un kadu nosacitu refleksu saimnieks ar sadu ricibu attista sunim?