"Bet, ja jus valkatu kurpes, jums butu pavisam cita gaita un poza." "Apsedieties," es nolaizos uz divana malas, garigi piespiezot sevi nepaklauties vina provokacijam. Un tad tas nak pie manis. Es vinam paradiju faktu. Man vajag atvainoties. Var but. Saku traki nervozet, kad vardi iestregst kakla, un sezu ka nejega uz divana malas, nezinadama, ko ar sevi iesakt. "Ja tu butu papezos, tagad graciozi sakrustotu kajas, koketi vicinatu kurpes purngalu, un jums nebutu nekadu jautajumu par to, kur likt plaukstas." Tu vinus noliktu uz celiem – Kungs, vai si puisa nekaunibai ir robeza?! "Lai gan, ne, tu nekustinatu kurpes purngalu, bet gan novilktu to un iesitu man ar papedi pa pieri."
– Vai jums ir jaatvainojas par videjo pirkstu? – Es apzinati mainu temu, censoties attelot smaidu.
– Protams, ka vajag. Man ir psihologiska trauma no tavas nogrieztas naglas. Bet, ja jus runajat par labi zinamu zestu, tad ne. Mes atiestatam to, kas notika ieprieks. Saksim ar banalitati. Pastasti man par sevi.
–Vai neesi lasijis manu CV?
– Protams, ne. Es tikko paskatijos, cik tev gadu. Atklati sakot, man nepatik nodarboties ar jaunam meitenem, un divdesmit viens ir tikai bernudarzs.
– Man ir gandriz divdesmit divi.
"Nav svarigi, vai vina ir punkis un punkis Afrika." Es dodu prieksroku gados vecakiem darbiniekiem. Bet, nemot vera, ka no visiem kandidatiem uz noteiktu laiku esi vienigais, kurs velejies man palidzet nenomirt no konfektem, es aizmirsisu par tavu vecumu, zodiaka zimi un loti svarigu tavas biografijas faktu,” vins piemiedz ar aci. vina neglita laba acs. – Ir draugs? – vins peksni parsledz temu, kas liek man uz bridi apmaldities. Bet es atri naku pie prata, kad Krotovs pasniedz man tasi kafijas.
– Paldies, es negribu.
– Es nejautaju, ko tu gribi. Turiet to un izliecieties, ka dzerat. Kruzite aiznems jusu rokas, kuru joprojam nevarat atrast, kur izmantot – sasodits, kur vini tadas kazas taisa? Negribigi panemu kafijas kruzi un velreiz meginu uzlimet seja kaut ko lidzigu smaidam. – Nu ka ar puisi?
"Es jums teicu, ka neesmu precejies."
– Nebut oficiali precejusies nav tas pats, kas ne ar vienu netureties.
– Es ne ar vienu nesatiekos. Vai tagad ir skaidrs?
– Vai tu draz?
– Kas?!
– Lauj man paskaidrot. Es to nejautaju tuksas zinkaribas del. Ja tev ir puisis, virietis, vectevs, ka tu to velies saukt, ar kuru tu reizem drazies, cerot, ka vins cienis tavu seksu pacelt lidz nopietnam limenim, man par to ir jazina ieprieks. Saja gadijuma pastav liela varbutiba, ka jusu smadzenes peldes, ja sis puisis kadu dienu paminas ar pirkstu. Sis variants man neder – mierigi… ieelpo un izelpo.
– Man nav neviena. Nav vira, nav milako, nav puisa, nav seksa partnera. Un es neesmu neviena iemilejusies. Tas ir gadijumam, ja jus tagad sakat, ka manas neabpusejas milestibas objekts peksni man pamaj ar pirkstu.
"Lieliski, skiet, ka mums sak rasties savstarpeja sapratne," vins diezgan nopietni saka, veicot piezimi sava piezimju gramatina. – Vai ir kadi dzivnieki? – pamaju ar galvu, jau saprotot, kurp vins ved.
"Man nav nekadu pielikumu, ja jus to domajat." Esmu brivs ka punkis lidojuma. Man nav ne vecaku, ne bralu, ne masu. Nav radinieku, kuriem man steidzami butu jasteidzas pec vinu zvana.
"Perfekti," sis nelietis saka, smaidot un malkojot kafijas. – Vai jus pabeidzat kaut ko, iznemot skolu?
– Koledza. Medicinas.
Acimredzot mana atbilde vinu loti parsteidza, jo pie nakama malka vins izlej kafiju uz krekla un biksem. Kalpo jums pareizi. Tomer pec dazam sekundem man atklajas, ka Krotovs tagad skatas uz kreklu, ko vins man aizdeva. Tas izdosies.
– Neatdos. Vai velaties manu, ar norautam pogam?
– Ja, tu esi mana milota, tik gadiga. Varbut vari man piedavat ari savas vecmaminas krusturi? – sniedzas pec kafijas galdina un sak slaucit kreklu ar salvetem.
"Man skiet, ka jums tas nav vajadzigs, es nepamanu tevi ginekomastiju." Un es steidzu atgadinat, ka vakances nosacijumi par izglitibu neko neteica. Tatad medicinas skola nav trukums.
"Es jums pastastisu vairak, Snezana Viktorovna, tas ir pat liels pluss." Tatad jus esat medmasa?
– Ja.
– Kapec jus nestradajat sava specialitate?
– Man nepatik cilveki. Un to bija parak daudz prieks manis vienai – divaina karta mana atbilde vinu uzjautrina, spriezot pec vina smaida.
– Paskaties, mes sava zina esam lidzigi. Man ari vini nepatik. Tatad, labi, vai jums ir kada darba pieredze?
– Es pardevu avizes kioska. Vai tas tiek uzskatits par pieredzi?
"Klust arvien interesantak," smaidot saka Krotovs un panem manu CV. Un, skiet, vins patiesam sak to lasit.
"Es neesmu stulba, es visu atri apgustu." Varu atbildet uz zvaniem, uzvarit kafiju, sastadit grafiku utt.
– Lapoul, vai tu nopietni doma, ka par noradito summu darisi tikai tadu banalitati?
– Nu ne tikai… pagaidi, kadi ir mani pienakumi?
"Tas tiks apspriests tikai pec tam, kad jus bus parbaudijis mans drosibas dienests." Ja viss norites labi, vini rit ar jums sazinasies un naks pec jums.
– Pagaidi, man jazina.