Sos! Mans prieksnieks ir asinssucejs

"Es varetu samierinaties ar faktu, ka mans paligs ir Skorpions, un pat ar to, ka tu esi skaistaka par mani." Bet es nepienemu faktu, ka tu esi zaglis.

Visi mani sagatavotie lasti iespiezas mana kakla, kad es saprotu, ko vins tikko teica. Ka vins… kaut kadas mulkibas. Tomer tagad mana atriebiba noteikti ir atcelta.

"Tapec tu neesi man piemerota," vins saka, neslepjot smaidu.

"Nu, es isti negribeju," es saku jau pie durvim. – Starp citu, sedesana uz galda ir slikta zime. Ieprieks mirusie cilveki tika novietoti uz galda. Un tas, kas sez uz galda, pat nedaudz uzsedies uz savu dupsi, aicina uz sevi navi.

– Paldies, Snezana Viktorovna, par rupem un bridinajumu. Un, starp citu, tava augseja poga jau karajas uz tava uzgala, un manu acu prieksa driz paradisies vecmaminas krusturis.

Viens divi tris. Un ielas nezinatajs, kurs jau tris gadus mierigi gul mani ieksa, atgriezas un parada Krotovam to pasu videjo pirkstu ar naglu. Vismaz vinam vajag hennu. Smaida.

Skatos, ka vins iegruz mute vel vienu konfekti un taja bridi vina smaids peksni pazud. Es uzreiz nesaprotu, ka vins aizrijas. Un vins ne tikai aizrisies. Vins peksni parstaj elpot. Ne ieelpo, ne izelpo. Un vins nevar izsaukt palidzibu.

Cik reizes es esmu sapnojis redzet vinu ciesam? Simtiem. Un seit ta bija lieliska iespeja noskatities, ka vins mirst. Bet pec dazam sekundem es nez kapec pielidoju pie si kaza un apkeros vinam no aizmugures. Tiesi ta, ka vini programma radija Heimliha manevru.

Tomer to ir gruti panakt. Un skiet, ka es noteikti daru kaut ko nepareizi, bet es joprojam censos izdarit sos grudienus. Tiesi lidz bridim, kad Krotovs saspiez manas rokas ar savejam.

"Tas ir, pietiek," vins nonem manas plaukstas no sevis un pagriezas pret mani ta, it ka nekas nebutu noticis. Un vins mierigi elpo. – Pie tehnikas vel japiestrada. Bet jus esat vienigais, kurs bija ta cienigs. Lai gan tas bija visvairak paveiktais. Nu, tad mes turpinam ar dzilaku interviju, Snezhana Viktorovna.

2. nodala

Vai si ir tikai izrade?! Gribeju glabt dzivibu kazai, kura aiz garlaicibas riko lugas? Es knapi varu elpot, un vins… vienkarsi trukst vardu!

"Elpojiet un savedieties kartiba, preteja gadijuma mums nebus dzilakas intervijas."

– Padzilinata intervija?!

– Ja, Snezana Viktorovna, dzili. Apmeram tik dzili ka jusu dekolte. Nu, man bija taisniba: krusturis ir tikpat neglits ka tava, pareizak sakot, ne tava bluze. Starp citu, krutis ir labas.

Mans skatiens nokrit uz… manu atpogato bluzi. Es uzreiz pieliku plaukstas pie krutim un strauji noversos.

Ar neratniem pirkstiem meginu panemt pogas. Bet vini… nav. Un butu labi, ja viens aizlidotu, bet uzreiz nav tris! Un, ja es nebutu “reanimejis” so idiotu, tad es nebutu sevi saplosijis. Dievs, es pat vel neesmu panemusi lietusmeteli, izbaudot silto septembri. Nu ko tagad?

"Seit," es dzirdu sev blakus pazistamu balsi, un tad mana prieksa paradas seja ar nesleptu sminu. Krotovs pasniedz man kaut kadu pacinu.

– Kas tas ir?

– Straujuma jaka ipasi vardarbigam damam, kuras sobrid censas manas bumbas parverst omlete ar domu speku. Mana tualete atrodas biroja gala. Mainiet savas drebes. Krekls ir svaigs. Man tas ir gadijumam, ja man uznak kafija.

– Ko, vini dod kafiju trakiem cilvekiem?

– Mana psihiatriskaja slimnica, ja. Skiet, ka jus velejaties iegut so amatu, spriezot pec jusu dedzibas tikai pirms dazam minutem, tad ejiet un pargerbieties.

Es nezinu, ka man ir pietiekami mierigs, lai neizrautu vinam kreklu no rokam, bet gan mierigi to pienemtu. Es bez starpgadijumiem sasniedzu vina karalisko tualeti. Tikai tagad man atklajas, ka Krotovs piekrita turpinat uzskatit mani par paligu, neskatoties uz manu biografijas faktu, ko vins zinaja. Maigi sakot, mulkigs fakts.

Novelku bluzi un taja bridi atveras durvis. Mehaniski pievelku kreklu sev preti un nedomajot saku to, kas pirmais ienak prata:

– Kas pie velna?!

"TTG," mierigi atbild Krotovs, pasniedzot man manu somu.

– Kas?

– T3 un T4. Lietojiet sos hormonus un parbaudiet vairogdziedzeri. Tu esi parak nervozs. Starp citu, es pieklauveju, acimredzot kaut kas nav kartiba ar dzirdi. Ja musu intervijas beigu dala norites labi, bez terapeita tiksi ari pie LOR specialista,” vins joprojam vienmerigi saka un beidzot atstaj mani miera.

Dievs, dod man vismaz dalu no miera, parliecibas un lidzsvara, kas piemit sim individam.

Es aizpogaju vina piedavato kreklu un iebazu to savos dzinsos. Es paskatos spoguli un… neskatoties uz to, ka tas ir viriskigs, tas man piestav daudz vairak neka aiznemies. Ne, ne ta, principa man der. Un es taja izskatos vel slaidaka. Apbrinojami!

Piekeru sevi pie domas, ka kada bridi gribas nolaist matus. Tiesa, atri iznicinu sevi so nepiedienigo velmi un iepinu savus nedaudz izspurusos matus kadreiz glita bulcina. Atvelku elpu un, sakopojusi drosmi, izeju no tualetes. Nedrosa gaita dodos uz adas divana pusi, uz kuru Krotovs, sededams, ar kruzi rokas norada.