Skirusies generala padomniece

Cilveki darba bija loti priecigi par manu lemumu un teica, ka sodien saksim gatavoties korporativajam pasakumam. Natasa teica, ka vina uznemas atbildibu par manu telu, ir pienacis laiks to mainit, un sodien mes ejam iepirkties. Sofija Petrovna man pasniedza mapi ar dokumentiem, ko vina parasti aizved uz filiali prieksniekam, kuru biju izvelejies ka “upuri” parakstisanai. Tas ir tapec, lai es varetu vinu pirms tam tuvak iepazit un paflirtet, novertet vinu un savu gatavibu satuvinaties vienam ar otru korporativaja ballite. Un Antonina pazinoja, ka stasies korporativa pasakuma organizesanas padome, lai svinigaja banketa sedinatu so prieksnieku un mani blakus. Korporativaja pasakuma paredzets ieklaut vienu apmaksatu naksnosanu viesnica, tapec man bija parlieciba, ka viss bus lieliski un skaisti.

– Tatad, vai jus visi esat gerbusies, darga? Ej pie prieksnieka,” vini neatlaidigi iegruz man rokas somu un mapi un stumj uz durvju pusi. Es loti paleninu atrumu. Es nevelos nekur iet, bet vini mani atkal pagruda, Tonija personigi strauji atver durvis, un musu Mihalics ielido durvju aile, gandriz kritot. Mes skatamies uz vinu izbriniti.

– Mihalic, tu mus noklausiji vai ka?

– PVO? Es? Vai jus meitenes esat pilniba izkritusas no prata? "Man ir sapigi jus noklausit," prieksnieks nekavejoties saka oratora maniere, dzili pietvicis. Vins pagriezas un aizcirta durvis un aizgaja, bet atstaja sava speciga, bet joprojam leta odekolona smarzu piedosanai.

Es tomer atnacu klatiene apraudzit izveleto prieksnieku. Vins mani parsteidzosi sirsnigi sveicinaja, pienema dokumentus, atri tos parakstija un piedavaja nedaudz pasedet, lai pec brauciena sasilditos, jo sodien bija loti auksta diena. Vins piedavaja teju un pats to ieleja. Nemaz nebrinijos, ka sodien pie vina nebija atnakusi Sofija Petrovna ar dokumentiem, vina ari tik uzmanigi un novertejosi skatijas uz mani, it ka nevis es butu ieradusies vinu izveleties, bet gan vins. , es. Skiet, ka vins joprojam bija apmierinats ar parbaudi.

Vins zina, es saprotu. Kads vinam beidzot pacuksteja, putns uz astes atnesa laulibas parkapsanu, kas tika gatavota korporativaja ballite.

Sapratusi, ka esmu jau “pienemta” un prieksnieks garigi gatavs, beidzot nolemu pats vinu rupigi parbaudit. Gara auguma, tieva, tiri noskuta, patikami sejas vaibsti, izskatas gliti.

Mes ar Ilju Romanovicu runajam diezgan ilgi un detalizeti. Visu laiku es jutos ka intervija, tikai ne darba, bet gultas del. Ilja Romanovics pat flirteja un ik pa bridim izteica man komplimentus, kas, jaatzist, bija patikami. Es ilgu laiku neesmu sanemusi komplimentus no viriesiem. Mans virs mani neiepriecina ar tiem, vins davina ziedus, bet tikai dezuras laika, svetkos. Man skita, ka tas ir normali, bet tagad es saprotu, ka ta nedaudz pietrukst.

Taja pasa diena mes tikamies ar Natasu pie tirdzniecibas centra. Problema nebija jaunu gudru apgerbu izvele. Peksni sapratu, ka sen neesmu bijusi tik izskerdiga, perkot sev daudz visu uzreiz un ne ipasi nepieciesamo, piemeram, vairakus jaunus apaksvelas komplektus uzreiz.

– Natasa, kapec tik daudz?

– Kapec ir sis? Parsteidz milako un viru.

– Milakais ir vienreizejs atriebibas nolukos.

"Nu, varbut jums tas patiks un velaties to atkartot velreiz, bet jums nav skaistakas apaksvelas." Klausieties Natasu un viss jums bus lieliski!

Es negativi pakratu galvu.

– Nav turpinajuma. Atriebties, ja, un tad, kad Kostja ieradisies, es vinam par to pastastisu, teiksu, ka tas bija ari stulbuma, aizvainojuma un paaugstinasanas del. Es gribu paskatities uz vina seju, un tad mes, iespejams, skirsimies.

– Nu, mat, tu, protams, riske. Vai tev nav bail, ka vins tev nolauzis degunu par tadam atzisanam?

"Bet man vienalga," vienaldzigi paraustu plecus. "Man nesapes vairak ka ieksa."

– Ak, man nepatik tavs noskanojums. Ja, un mums ir jamainas un jaatriebjas par drosmi, varbut mes visu atcelsim. Jus varat vinam pateikt, ka esat vinu krapis ar vardiem, neatbalstot to ar darbibam.

– Ne, es daudz domaju. Man to vajag. Lai kaut uz bridi justos ka sieviete un kadam vajadziga. Tagad es vispar neko no ta nejutu. Pasnovertejums ir zem nominalvertibas.

– Nu, tas nav fakts, ka tu to panemsi. Peksni tas klus vel sapigaks. Es jums saku, seit ir vajadziga drosme, lai jus velak to nenozelotu.

– Man vienalga.

Natasa pakrata galvu, bet tad velk mani uz visdargako veikalu saja tirdzniecibas centra.

"Izvelesim jums kleitu korporativajai ballitei, un tad dosimies uz kino."

4. nodala

Taja vakara es pielaikoju desmitiem kleitu, kad pielaikoju nakamo, Natasa kliedza uz visu pielaikosanas kabini:

– Stop-op! Sis!!! Nem to! Visi, pargerbieties, ejam uz kasi.

– Tu doma? – es vilcinajos spogula prieksa, censoties novilkt parak iso apaksmalu zemak. Kleita ir melna, gluzi ka manam noskanojumam, visas vietas piegulosa, ar skelumiem un izgriezumiem, kas maz atstaj izteli.