Skirusies generala padomniece

No rita, pabrokastojusi ar kailiem grikiem un mierinajusies, ka uzasinasu figuru, devos uz darbu, un tur, protams, mani uzbruka jautajumi, ka pagaja nakts. Iedomajieties sieviesu vilsanos, kad vinas uzzinaja, ka nav par ko stastit. Sieviesu grupai pielagoju versiju, sakot, ka svinibu laika biju tik nogurusi, ka nevareju tikt pie Iljas. Nestastiet viniem, ka tas, iespejams, ir sasniedzis kadu, bet tas nebija Ilja. Viena lieta – cela atriebiba nodevejam viram ar pieklajigu un daudzsolosu komandas apstiprinatu vientulo prieksnieku, un cita lieta – nav zinams, ar ko gulet, uzreiz uzliks netikles zimogu, un informacija ari nonaks. Ilja, un vins apvainosies.

Sarunas un diskusijas par kolegu uzvedibu korporativaja ballite vini kaut ka aizmirsa par darbu, un tad peksni atskaneja zvans. Sofija Petrovna atbild uz zvanu, vinas seja klust saspringta, vina dod signalu, lai troksnis butu mazs, zvans ir no centra, un no turienes vini reti zvana dikstave.

Vini kluva klusi.

– Kas? Kam? Uz centru? Prieks kam? Neruna? Nu, vismaz kada iemesla del? Ja, bez instrukcijam darba dienas sakuma vini nezvana prieksniekam pamatota iemesla del. Es vinai pateiksu.

Sofija Petrovna atmeta zvanu un peksni paskatijas uz mani drumi, ar lidzjutibu.

– Anija, sagatavojies, tevi steidzami izsauc uz centru.

Man palika auksti pirkstu gali.

– Es?

– Ja.

– Par ko?

– Nezinams. Viniem netika lugts nemt lidzi nekadus dokumentus.

–Kur man jaiet?

– Vispirms musu generalsekretaram, un tad vini jums pateiks. Ka es saprotu, jus tiekat aicinats uz sarunu ar vadibu.

"Bet es nesaprotu, kapec."

– ES ari. Ja tas butu kada laba iemesla del, vini teiktu uzreiz, un nav acimredzamu iemeslu. Tava dzimsanas diena driz netuvojas, tu darba neesi ipasi izcelies. Ak, Anka, varbut tu kaut ko izdomaji korporativaja ballite? Varbut apvainojis nepareizo cilveku?

– So es neatceros.

– Vispar atri sagatavojies un ej. Vini bridinaja, ka kavesanas nebus. Un si…

Tu izskaties neoficials. Centra visi valka uzvalkus. Ka tur var iet dzemperi un dzinsos? Ari ar vadibu, ja ir tiksanas. Ak, nepatiksanas. Uzvelc vismaz kadu kosmetiku.

Ja, es valkaju kosmetiku. Bultas mana acu prieksa nemaz neiznak, jo man tric rokas. Nezinamais ir biedejoss. Un man personigaja dzive viss ir tik slikti, naudas nav, ja tiksu par daudz atlaists un sanemsu tikai kaut kadu naudas sodu, pasaule no bezcerigi pelekas klus pilnigi melna.

Vini lidzjutigi skatas uz mani. Natasa ir kluvusi klusa, skumji sez sturi, piespiezot no ledusskapja pie pieres mineraludens pudeli.

“Luk, uzvelc manu jaku,” saka Sofija Petrovna, izvelkot jaku, lai dotos uz centru. – Jebkas ir labaks par neko.

Es pateicigi pamaju, bet atsakos. Jaka nav man piemerota izmera, ta izskatitos pilnigi sausmigi ar apjomigu dzemperi. Es iesu ka ir.

Es drebeju sabiedriskaja transporta vistumsakaja noskanojuma. Jus pat nevarat piezvanit savam viram, lai sudzetos, pec vakardienas zvana es vinam pati nezvanisu, un vins nesteidzas. Man skiet, ka vins ilgi bija meklejis iemeslu, lai tik labi sastridetos un padaritu mani vainigu, un beidzot to atrada.

Ierodoties galvenaja eka, es jutos bailigs. Es pat negribu iet ieksa. Eka ir daudzstavu, stikla, tik loti atskiras no musu zemas un nobruzatas. Eka ienak cilveki, visi lietiski, uzvalkos, metelos, ar tetiem. Ka es varu tur iet savos dzinsos? Ipasi augstakajai vadibai. Teiksu ta… Man palika slikti, kamer braucu. Es nevaru tuvoties, preteja gadijuma es inficesu visus.

Kaut ka parvareju sevi un savas bailes. Samulsusi paeju garam apsardzes postenim un atstaju kazoku garderobe. Viss apkart ir tik forss, stiligs, pretenciozs. Psihiski ciesot, es uzkapju augstu, augstu spogulattelu lifta.

Vina atrada sekretares kabinetu, kautrigi pieklauveja un iegaja vel vilcinosak. Uz so bridi mana apmulsuma un panikas pakape bija sasniegusi maksimumu.

Bet sekretare man parsteidzosi draudzigi uzsmaidija, piedavaja teju, teica, ka bus japagaida, un, kad atteicos dzert teju, aizveda mani uz atputas istabu, kur jau sedeja divas meitenes. Atskiriba no manis vini ir gerbusies vairak neka skaisti, un, neskatoties uz to, ka vini ir uzvalkos, vairak neka eleganti un stiligi.

"Sis meitenes ieradas agrak, tapec jus pec vinam dosieties runat ar varas iestadem," laipni paskaidro sekretare. – Es naksu pec tevis.

A, tas ir, es neesmu vienigais, kurs pie kaut ka vainigs, kurs nez kapec tika uz sejieni izsaukts. Nu, garigi ir nedaudz vieglak.

Kad sekretare aizgaja, uzreiz jautaju meitenem, par kadiem grekiem vinas te sauc. Atbildot uz savam drebem, sanemu neizpratnes un pat riebuma pilnus skatienus. Izradas, vini seit nestrada, vini ieradas uz interviju personiga asistenta amatam.

Hmm, tas ir, vini ieradas cita iemesla del, tas ir skumji, mums bus jaturpina minet, kur bija naudas sods. Paskaties, Sofija Petrovna jau raksta, jautajot, kadas zinas, vina nezina, ka es nemaz nesteidzos, un tagad mums vel jagaida.