Skirusies generala padomniece

Es saviebos, atkal meginot kaut ko atcereties. Ne, es nedomaju, ka biju kopa ar viesnicas darbinieku. Es atceros, ka izskreju no kada cita istabas. Tas nozime, ka vina nevienu nav atvedusi pie sevis, un maz ticams, ka darbinieks butu aizvedis damu uz tuksu istabu; par to vins, iespejams, varetu sanemt lidojumu.

Mes ar Natasu vienojamies, ka ne vina, ne es nevienam nestastisim par viena otra piedzivojumiem, noteikti nebija ar ko lielities. Es pat nevaru lepni pasniegt to savam viram ka nodevibu, jo es isti neatceros, kas patiesiba notika un kas bija manas izteles auglis.

Ierodoties majas, lenam saliku mantas savas vietas un devos uz veikalu, lai iegadatos jaunu telefonu, jo pec veca izzavesanas tas joprojam nedarbojas.

Es nopirku vienkarsako un letako modeli un atklaju, ka esmu sabojajies. Tas ta, vira alga un ligzdas ola ir izniekota visadam blenam, un lidz algai vel divarpus nedelas un kaut ka vel jasvin Jaunais gads bez santima kabata. Mans virs krapa, man nav naudas, jutu, ka sis bus skumjakais Jaunais gads.

Ieliku SIM karti jaunaja telefona un uzreiz zvanija. Ak, Kostja. Vai jums tiesam ir garlaicigi? Es nemaz nezvaniju, bet tad peksni, it ka gaidiju, kad paradisos piekluves zona.

– Sveiki…

– Kapec tev tik ilgi bija izslegts telefons?! – virs agresivi, aizskarosi un nesasveicinoties jauta.

– Vai es vinu pazaudeju?! – Kostja jau kliedz man ausi.

– Vai tu nevari runat klusak? Kapec tu kliedz?! – Es ari pacelu toni.

– Kur. Tu. Pazaudeji vinu?

"Vakar korporativaja ballite."

– Kur?

"Ja es butu zinajis, es to nepazaudetu."

– Tu man zvaniji nakts vidu, bet es biju arpus diapazona, tad sanemu zinu, es tev parzvanu, bet tu jau esi arpus diapazona. Pastasti man, kapec, pie velna, tu klist korporativajos pasakumos?

– Ko, es nevaru, vai ka? Es vienmer gaju pie viniem.

– Korporativa ballite viesnica! – virs atkal kliedz. – Vai tu tur naksnoji?!

– Ko tad?

"Es meginaju tev piezvanit visu nakti tikai minuti pec tam, kad tu zvaniji." Kur var pazaudet telefonu nakts vidu, vai ne?! Un kapec kads puisis sorit atbildeja uz manu zvanu?! – vina atrava klausuli, lai paglabtu ausis no niknas kliegsanas. Zosada parskrien pa adu. Ka butu, ja telefons butu pie cilveka, pie kura pavadiju nakti? Tad vins atbildeja uz vira zvanu, nobijas, izmeta telefonu, un tad virietis vinu atrada? Tagad doma par atriebibu nodevibas veida man skiet sausmiga. Tada sajuta, ka Kostja ir gatava mani nogalinat. Baisi.

– Ka lai es zinu? Laikam atradu. Ko tu atbildeji?

– Lai es vairs nezvanitu uz so numuru!

Neskatoties uz situacijas kritiskumu, vina gandriz iesmejas. Varu iedomaties, ka Kostja sajuka prata.

– Varbut tas bija zaglis? Vins to pateica, tad nobijas, izmeta telefonu, un tad vini to atrada. Vini to man iedeva registratura, vairs nestradaja. Es tikko nopirku jaunu.

– Tatad jus ari izterejat naudu jaunam telefonam? Vai mes, miljonari, perkam jaunu telefonu?! Vajadzeja man rakstit socialajos tiklos datora, mamma butu atnakusi un iedevusi savu veco telefonu. Tas joprojam ir dikstave.

Vina aizvera acis un klusiba skaitija lidz pieciem, dzili elpodama. Kostja vel nezina par kazoku.

– Kapec tu kluse?!

– Kostja, es esmu stresa jusu nodevibas del. Es ne tikai nopirku sev jaunu telefonu (neuztraucieties, tas ir vienkarsakais un letakais modelis), bet ari kazoku. Neuztraucieties ari ar atlaidi.

– Kas?! “Kostja kliedza tik skali, ka tuvuma esosie cilveki saka skatities apkart. Ja, es nolemu, ka labak tagad runat par lielo robu budzeta, lai lidz atgriezoties vinam ir laiks morali atdzist un pienemt to.

"Es salstu vecaja dunu jaka, ko valkaju pirms universitates." Cik reizes es jums par to esmu stastijis? Bet tagad ir labi, silti.

– Tu esi kluvis traks, vai ne?! Visus lielakos iepirkumus saskanojam kopa. Ka tagad sagaidisim Jauno gadu? Vai jusu kratuve kaut kas palicis?

"Nekas, un ari atlikuso algu iztereju no kartes, ari stresa mazinasanai, bet, ta ka ta sanaca, lai nenomirtu bada, varat iet svinet kopa ar prieksnieku." Vina drosi vien tevi pabaros. Nu, paed komandejuma. Lai gan ne, jus klusiet resnaks, jus zaudesit savu formu, jus vairs nebusit tik labs, jusu prieksnieks zaudes interesi un nepaaugstinas jus.

– Vai tu esi galigi no prata?

Kostja atmeta zvanu, kas lika man justies arkartigi atvieglotam.

Lai nu ka, jau ta ne parak labais garastavoklis tika pilniba sabojats. Kostja ieradisies pec nedelas, un vins, iespejams, saks skandalu. Es biju tik sarugtinats, kad vins aizbega komandejuma, es iedomajos, ka vins parnaks majas nosaulots un laimigs, bet tagad domaju, ka butu labak, ja vins tur paliktu ilgak, es vinu nemaz negribu redzet, tas ir apgrutinosi.

11. nodala

Es neko citu nepirku, man joprojam nebija neka, es gaju gulet izsalcis, lai ietaupitu partiku, un ari tas nepalidzeja manam garastavoklim.