Reklamdevejs trimda launajiem

Vins automatiski paskatijas uz dadzis lapam, kas joprojam bija satvertas roka, aizkaitinats izmeta tas un nozeloja, ka nav pareizi sagatavojis savu runu. Es vismaz dazus punktus pierakstiju. Lai gan, uz ka to var rakstit?…

"Vini izturejas pret jums netaisnigi," sacija Vasilijs. – Tas nemaz nav pec labakas sirdsapzinas.

Runajot par netaisnibu, vins atcerejas, ka turpmakas dienas gatavojas pavadit pie pults un pasutit picu.

– Te nav ko darit! – vins kaisligi teica. – Nav ko redzet! Jums nav 24 stundu piegades, jusu lauki pat nedzemdes. Paskatieties, jus edat tikai saulespuku seklas – vai sis seklas joprojam ir jusu kakla?

Vins noradija ar roku. Puisis ar nagiem, kas sedeja uz balka, sastinga un klepojas. Pie vina izvirzitas lupas pielipa mizina.

Blakus vinam rosijas puscilveks ar nekaunigu seju, ar kaka usam, puskiem uz smailajam ausim un mikstiem, vilnai lidzigiem matiem, kas ka kuskis izspraucas starp vina mazajiem ragiem. Vins parstaja griezt asti uz rokas un klausijas.

– Tatad, vai jums patik sada dzive? – Vasilijs turpinaja. – Cik ilgi jus sadi pastavesit, lidz savai navei?.. Starp citu, vai jus vispar esat mirstigi?

– Ko tu tiec? – jautaja no pula. "Vai nu kersimies pie lietas, vai nemaldiniet mus." Kapec mes esam seit pulcejusies?

"Luk, kas," Vasilijs ieteica. "Jums ir jauzlabo sava dzive, un es pat zinu, ka." Iedomajieties: mes seit izveidosim dabas rezervatu…

Atdzivojies, vins saka staigat ciema iedzivotaju prieksa, saliekdams pirkstus.

– Vispirms padarisim to skaistu. Izravesim nezales, brugesim celu, iestadisim pukes, dekorativos kirbjus. Ari ar majam kaut kas jadara, vismaz jumtus aizlapi…

Vins apstajas, paskatijas apkart, un Mudriks klusi iejaucas:

– Un ezers…

"Un ezers," piekrita Vasilijs. – Noskaidrosim. Ienesisim neaprakstamu skaistumu un tad izplatisim zinu, ka mums seit ir brinumi, kas ir unikali visa pasaule. Cilveki te pludis… Uzliksim zogu, pardosim biletes pie ieejas, lai vini par velti neskatas un lidz ar to, lai mes gustam labumu. Vispirms paies garam ezeram, un bus naras… Sagerbsim jaunas kleitas, un varbut ieliksim laiva, lai labi var redzet, bet ne parak tuvu. Teiksim, lai laiva peld kaut kur ezera centra…

Iegrimis domas, vins salika rokas uz krutim un satvera zodu.

– Ja, bet tuvaja krasta ir vinogulaji… Apgriezisim krumus, lai neaizsegtu skatu. Ka ari, iespejams, dazi ziedi, lai nosegtu smarzu…

"Es nesaprotu FAQ," veca sieviete izvilka un pavilka zilas salles galus uz saniem, ciesak pievelkot to zem zoda. – Kapec mums tas ir vajadzigs?

– Un es zinu, es zinu! – puisis ar nagiem, tas pats, kurs sorit smineja uz solina pie vartiem, entuziastiski iesaucas. "Mes ievilinasim cilvekus un tad nobiedesim vinus lidz zagas!" Tas liks tev pasmieties!

Puscilveks sarauca pieri, vicinaja spalvainas kepas un saburzija kaka usas. Vins gribeja kaut ko teikt, bet vini vinam nelava.

Kads cits iesmejas, cilveki saka runat, un Vasilija kliedzieni noslika troksni. Vins ludzosi paskatijas uz prieksnieku. Tihomirs, nemis majienu, trapija pa katlu.

– Ja, pagaidi! – Vasilijs beidzot vareja iestarpinat. "Mes nevienu nebiedesim." Vienkarsi laujiet viniem iet, skatieties un maksajiet par to naudu. Vai ari vini nes edienu, vai ko jums vajag? Izveidojiet sarakstu, un mes to nemsim.

Viss apklusa.

Vecais virs ar dzelonaino bardu izsplava.

"Tatad tas nozime, ka jus liksit laudim bezkaunigi raudzities uz mums, noladetajiem?" Vai Kazimirs tevi sutija?

– Mani neviens nesutija!

– Ja, vins sutija, vins to sutija! Skiet, ka ar musu pazemojumu vinam nepietiek, vins grib, lai mes vispar parstatu dzivot!

– Neliesi, burvju rokaspuisi, ko tu tiec! Vins nolema mus sapit ar meliem, atnemt mums pedejo gribu!

Vasilijam pie kajam nokrita ne parak precizi izmests abola serdenis. Otrais trapija vinam vedera.

– Ak, launais gars! – naca no pirts. – Iebaz tikai galvu, es tevi applaucesu!

– Pagaidi! – atskaneja raudasana.

Marjasa, pietvikusi, naca uz prieksu, nostajas starp Vasiliju un puli, salikusi rokas uz gurniem un dusmigi sacija:

– Kapec tu tik atri spriest! Mes no rita devamies pie vecmaminas Jarognevas, un, ja Vasjai tiesam butu launi plani, vina butu sapratusi. Vina domas nav launuma! Padomajiet par ko citu: mes tikam izsutiti, jo Kazimirs teica, ka mes protam tikai netirus trikus un godigiem cilvekiem sabojat dzives, bet, ja mes seit dzivosim labak neka kaimini, ko tad cilveki teiks? Mes visiem paradisim, ka burvis pret mums meloja veltigi, un tad varbut musu trimda pienaks gals!

Vina triumfejosi paskatijas apkart klusajam pulim.

"Nu, varbut tas ir ta…" kads vilcinoties teica.

– Mes dzivojam bez si, mes dzivosim bez si! – veca sieviete iebilda, un vinas piles seja saburzijas. – Vini baidas no mums, tapec palaidiet vinus vala! No neatminamiem laikiem baidijas, cienija, nesa davanas, gaja uz mezu, lai man dabutu papardes saknes! Es paklanisos pie vinu kajam!

Vina pakratija savu slaido duri, piecelas, izsplava un aizgaja, atstajot uz zemes putnu kepu pedas.