Plutonija

Dārgie draugi!

Iespējams, ka tas jums būs ļoti grūts bridis, kad lasisiet šīs rindas, bet es ceru, ka jūsu cerības pēc padoma un paskaidrojumiem nepievilšu.

Man vispirms jāatzīstas, ka iesaistīju jūs tik riskantā un neparastā pasākumā, jāatzīstas, ka, zinādami, kurp es uzaicinu braukt, jūs uzskatītu mani par neprāti un būtu no ekspedicijas atteikušies. Es jau izmēģināju — iepazīstināju ar savu plānu kādu zinātnieku un uzaicināju viņu organizēt ekspedīciju par maniem līdzekļiem, bet viņš kategoriski atteicās un nosauca mani par tukšu fantastu.

Tāpēc vienīgā iespēja sarīkot ekspediciju manu teoretisko pieņēmumu pārbaudei bija noklusēt tās īstos mērķus un uzdevumus. To vajadzēja organizēt it kā vēl nezināma arktiskā apgabala pētniecībai. Varēja taču izrādīties, ka mani pieņēmumi patiešām ir kļūdaini un ka ekspedicija tik vien arī atradīs kā salas vai ledāju ieskautu cietzemi un, ierobežojoties ar to izpētīšanu, laimīgi atgriezīsies mājup. Mani izdevumi par ekspediciju arī šajā gadījumā nebūtu velti, jo tā uz visiem laikiem pierādītu manas hipotēzēs kļūdu un reizē ar to iznīcinātu pēdējo lielo, balto plankumu arktiskā apgabala kartē.

Bet es pāriešu pie lietas būtības. Vesela virkne novērojumu Monblana un Munku-Sardikas observatorijā, literatūras studijas, daudzi seismografisko staciju dati un pētījumi par pievilkšanas spēka sadali un anomalijām mani noveduši pie secinājuma, ka mūsu planētas kodolam ir pavisam citāds raksturs, nekā to līdz šim uzskata ģeologi un ģeofiziki. Es esmu pārliecināts, ka zemei ir lielāka vai mazāka apmēra iekšējs dobums, tukšums, visticamāk ar mazu centrālo, varbūt jau nodzisušu spīdekli. Sis dobums var savienoties ar zemeslodes virsmu ar vienu vai divām vairāk vai mazāk plašām ieejām, kas ļauj nokļūt šās tukšās lodes iekšējā virspusē.

Manus ieskatus varēja apstiprināt vai apgāzt vienīgi speciālā ekspedicija, ko nosūtītu uzmeklēt vienu no norādītajām ieejām, kuras, protams, bija jāmeklē abu arktisko apgabalu vēl nezināmajos plašumos. Sākumam es izraudzījos ziemeļu apgabalu kā krievu ekspedīcijai vieglāk sasniedzamāko.

Ja jums izdevies ieeju atrast, pamēģiniet tajā nokāpt. Iespējams, ka jūs nemanot esat tur jau nokļuvuši, iedomādamies, ka dodaties dziļā cietzemes ieplakā. Ja tas tā ir un ja vēl netrūkst spēka un līdzekļu doties tālāk, pamēģiniet nokļūt dziļāk un, cik iespējams, šo iekšējo dobumu izpētīt, tikai bez vajadzības neriskējot ar savu dzīvību.

Ja šis uzdevums jums aiz kaut kādiem iemesliem liekas neveicams, griezieties atpakaļ, jo jau atrastā ieeja zemes iekšienē vien būs milzīgs atklājums, bet dobumu izpētīt var uzdot jaunai, uz gūtās pieredzes pamata organizētai ekspedīcijai. Esmu pārliecināts, ka jūs kā īsti zinātnieki, atrazdamies uz lielu un brinišku atklājumu sliekšņa trauksieties tālāk. Es jūs tomēr lūdzu rūpīgi apspriest stāvokli, apsverot visus par un pret, un rīkoties ar vislielāko apdomu, neriskējot pazaudēt jau iegūto.

Iespējams, ka jūs sadalīsieties divās grupās, no kurām viena dosies dobuma Iekšienē, bet otra paliks pie ieejas, lai steigtos pirmajai palīgā vai ari atnestu zinātnei vēsti par brīnumaino atklājumu.

Es dziļi nožēloju, ka liktenis man liedzis dalīties jūsu darbā, briesmās un atklājumos un ka esmu spiests ierobežoties ar šo vēstuli. Ja tā jums nav nekā noskaidrojusi, neievērojiet to. Ķatrā gadījumā no sirds vēlu jums labākās sekmes.

«Polārā zvaigzne»

1914. gada 14. jūnijā

N. Truchanovs