Nodevejs

Nikolajs un vina sieva Julija sez pie galda, preti Glebam un vina sievai Ellai. Vini izklaidejas, joko, smejas. Uz galda ir minimums, kas nepieciesams lauku svetkiem: barbekju, salati, dzerieni.

Glebs stasta joku:

– Sefs saka: «Petrovs dodas uz Franciju ka nelegalais imigrants, legenda ir sada: Tu esi miljonars, ire villu, noligi kalpu, noperc jahtu un helikopteru, tev ir tris saimnieces.”… Deputats: «Biedri generalis, musu si gada budzets ir stipri samazinats, naudas siem merkiem vispar nav!», prieksnieks: «Tatad, Petrovs, legenda nedaudz mainas – tu esi bezpajumtnieks, dzivo zem tilta. kaste…».

Kompanija kopa smejas.

– Damas un kungi, ludzu, piepildiet glazes! – Glebs iesaucas. – Es veletos pacelt so tostu par labako cilveku, kadu liktenis man varetu nosutit! Un soreiz es nerunaju par savu nesalidzinamo Ellocku, bet par savu draugu, draugu ar lielo «F» – Arejas izlukosanas biroja pulkvedi Nikolaju Jevgenevicu Borejevu. Nikolajs ir retas dveseles cilveks un ists profesionalis sava joma. Es nemaz nesaubos, ja musu valsti butu vismaz pussimts sadu cilveku, mes jau sen butu dzivojusi ideala sabiedriba! Par musu Dzimtenes patriotu, istu pulkvedi, par jums Kola!

Tie, kas sez pie galda, sasista glazes un dzer ar prieku.

«Glebs Mihailovics,» Nikolajs atbild, «mans draugs, tu tiesam lici man nosarkt ka jaunam pirmkursniekam!» Es no savas puses velos atzimet, ka mes ar jums esam putnini, ne skabi, ne saldaki. Un viss, ko tu teici par mani, pilniba attiecas uz tevi pasu. Paldies par taviem laipnajiem vardiem!

– Ne, ne Nikolajs Jevgenevics! Mana liellaiva seko jusu vadosajam kreiseram, pat nenoliedziet to! – joko Glebs.

– Puisi, nestridieties! Jus abi esat izcili admirali. Bet mes tomer neparstasim jus milet, pat ja jus pazeminatu par jurniekiem! – Dzulija spelejas kopa ar viniem.

– Biedri admirali, es ne tikai neredzu svitras uz jusu biksem, bet es pat neredzu jahtu piestatne. Paskaties, preteja gadijuma tavs jurnieks var pamest savu juras speku komandieri un doties pie cita, veiksmigaka korsara,» sarkastiski piebilst alkohola apreibinata Gleba sieva.

– Ko tu runa, zakit! Jebkura diena Krievijas nelegalais imigrants pulkvezleitnants Dmitrijs Tramplinovs ar izsaukuma signalu «Donalds» saks bombardet mani un Nikolaju ar ipasi vertigu informaciju. Un, protams, musu valsts vadiba nepamanis so varondarbu, un mes gozesimies godiba lidz savu dienu beigam! – Glebs sev raksturigaja maniere pasmin.

Kompanija kopa smejas un pec krievu dzires tradicijam turpina izklaideties, dzert un uzkost visu, ko Dievs viniem taja vakara sutijis.

Bet pat visspecigakais izsalkums standarta lauku salidojumos agri vai velu dod vietu sata sajutai! Tiesi saja bridi pienak istas krievu patiesibas bridis, kas saucas «Un runajiet no sirds uz sirdi!» Pateicoties sai paradibai, krievu cilvekam nav jadodas pie gimenes psihoterapeitiem, jo visas problemas ir atrisinats ar pieejama patiesibas seruma palidzibu.

Gleba vasarnicas viesistaba, divans, uz kura sez ipasnieks un vina sieva, Julija sez atzveltnes kresla, viniem prieksa ir neliels galds ar uzkodam un dzerieniem. Fona ir kamins ar viesmiligu uguni, kas spraksk. Nikolajs sez uz kebla mala ar gitaru, vins dzied dziesmu:

…Kaut kur stenedami ripo Volga, Dnepra vai pats Jenisejs,

aiz Hadsona vins elpo ozonu, maksajot draugu varda.

Bet jaunais draugs neuzdrosinas pagriezt vinam muguru, jo vins neuzdrosinajas,

Vins zina, ka sis mazais nodevejs ir tuvuma, ka vinam ir izdevies visur noklut.

Vins bija starp mums, Vins dzivoja starp mums, Vins dzera un eda starp mums,

un vins kopa ar mums dziedaja musu krievu dziesmas.

Un atkal jus nekad lidz galam nesapratisiet likteni, kad to par kilnieku tures nelietis.

Ak, kadas ainas mes spelejam, musu galvenas lomas nevar saskaitit!

Es gribu, lai cenas par cienu, draudzibu un godu nekristu.

Un es ari gribu, tapat ka visi parejie, izturet lidz sprieduma dienai,

un vismaz vienu reizi ieskaties acis puisim, kurs mani nodeva.

Un atkal jus nekad lidz galam nesapratisiet likteni, kad to par kilnieku tures nelietis.

Nikolajs pabeidz dziesmu, noliek gitaru, vinam ir attalinats skatiens, ir skaidrs, ka vina domas ir kaut kur loti talu, un tas ir loti skumjas domas. Sievietes aplaude. Nikolajs klusedams ielej sev glazi degvina un izdzer to viens pats.

Klusa nakts netalu no Maskavas, tiesi saja laika jus varat sajust visu lauku brivdienu sarmu. Ausis skan klusums, spozi spid meness un tevi parnem neaprakstama harmonijas un vienotibas sajuta ar dabu.

Dzulija un Ella atrodas mazaja veranda. Ella ir skaista, satriecosa sieviete, kura zina savu vertibu un uzskata, ka tads cilveks ka vina neapsaubami ir pelnijis daudz vairak, neka vina ir. Ella aizdedzina cigareti un vini sak nesteidzigu sarunu par dzivi.

– Klau, kas notiek ar tavejo!? Ieprieks vins, skiet, nemaz nedzera, bet tagad vins klauve viens pec otra. Kas notika!? – Ella jauta.