No milestibas lidz naidam… un atpakal

Kamer vini brauca autobusa, vina skatijas uz meiteni un brinijas, ka tadu meiteni var apkrapt. Ka vina velejas, lai vinai butu tada meita, nevis tads cilveks ka Ignats, kurs nemaz nenoverteja to, ko vecaki vina laba izdarija. Visticamak, vini ir vainigi, ka vini vinu izlutinaja, censoties dot savam delam labako un neiemacija vinam vienkarsu cienu pret vecakiem. Vina centisies palidzet Kapitolijai, kamer vinai bus speks. Olimpiade lieliski saprata, ka ar savu veselibu vina neiztures ilgi, arsti solija ne vairak ka cetrus lidz piecus gadus. Kamer vinai bus laiks, vina atbalstis meiteni.

Vina redzeja, ka Kapitolija knapi aiztur asaras, tapec nakamaja pietura vina vienkarsi pateica, kas vinai sirdi, un meitene vinu saprata. Vina redzeja, ka Kapitolija savelk kopa un kaut ko izlemj pati. Kad vini parkapa vinas dzivokla slieksni, Kapitolija areji bija pilnigi mieriga, pat atrada speku smaidit. Jau vakara pie tejas meitene, neko neslepdama, izstastija tantei visu, kas ar vinu noticis. Olimpija redzeja, ka vina pardzivo sos notikumus, bet tas bija tikai par labu, to visu izrunajot skali, vina tika atbrivota no sapem, kas vinu plosija. Vina bija parsteigta par so meiteni, pec izskata tik trauslu, bet ar tadu dzives kodolu, ko varetu apskaust.

Vini iemileja so veidu, ka vakaros pie tejas nesteidzigi sarunaties, daloties savas domas, bazas un bailes. Pateicoties sadam atbalstam, Kapitolija atri speja savest kopa, bez iznicinosam sapem atcerejas savus skolas gadus un uzklausija jaunakas zinas no mates, kura vinai biezi zvanija. Vina uzzinaja no savas mates, ka Gleba vecaki vairakas reizes meginaja nodibinat ar viniem attiecibas, biezi sauca mati uz savu biroju, lai aprunatos. Pats Glebs ari ieradas pie vinas vecakiem un ludza piedosanu, bet tevs ar vinu pat nerunaja. Tad Gleba vecaki nosutija vinu macities par jurnieku prom no savas pilsetas. Nina centas pieverst Gleba uzmanibu, darija visu iespejamo, tostarp santazu, lai vinu apprecetu ar sevi. Bet vins nekad nepaklavas vinas provokacijam. Tagad Nina staiga pa pilsetu un izplata tenkas par Glebu un Kapitolinu.

Meitene klausijas visas sis zinas un brinijas, kapec vinas draugs, ar kuru vina bija tuvi kops pirmas klases, to izdarija ar vinu. Galu gala vini nekad nav stridejusies viens ar otru, vina nekad nav izdarijusi neko sliktu Ninai. Draudzene pat nekad nav pielavusi, ka vinai patik Glebs. Ja vina to butu kaut reizi pieminejusi, vina nekad nebutu atbildejusi uz puisa sasniegumiem. Kapec vina to dara ar vinu? Tik loti sap dabut nazi mugura no tuvakajiem cilvekiem.

Tante to skaidroja ar parastu skaudibu, melnu un launu, ka Kapitolijai ta paveicas, ka redzamakais puisis vinu miles, bet nepieversa draudzenei uzmanibu. Tapec vina bija dusmiga, meginot vinus noskirt, ne velti vina pastavigi apmeloja Glebu. Bet, kad tas neizdevas, vina izmantoja situaciju izlaiduma un ievilka puisi sava tikla. Bet tomer tas vinai nenesa laimi, Glebs nekluva par vinas viru.

Kapitolija labi atcerejas Olimpijas tantes vardus.

– Zini, Kapocka, viss, kas notika ar tevi un Glebu, nav noticis velti. Pats liktenis tevi atnema sim virietim, paradot, uz ko vins ir spejigs pat tad, kad vinam nebija tiesibu uz tevi. Iedomajieties, ja jus apprecejaties, vins paveleja un peksni kaut kas vinam neatbilst vai vins vienkarsi zaudeja interesi par jums? Vins nolema, ka jau ir panacis savu celu un tu nekur nebrauksi, tu visu izturesi. Un vai jus domajat, ka vins varetu apstaties un atteikties no dosanas "pa kreisi"? Nekad. Vins kopa ar jums nemekletu veidus, ka atrisinat problemu, bet gan izietu ara, lai apmierinatu savas vajadzibas. Jums japateicas liktenim, ka tas notika sada veida. Ticiet man, katrs no viniem sanems savu. Un nevajag aizvert sirdi, tu atradisi savu virieti, kurs tevi sasildis, kurs miles tevi vienu, kuram tu busi visa pasaule. Un pat ja jus stridaties, vina neskries meklet mierinajumu pie kadas citas sievietes. Vins daris visu, lai jus varetu runat un izdomat visas savas problemas, vins nekad nepardos un nenodos.

Tante daudz stastija par savas lielas gimenes vesturi, kur gimenes vertibas vienmer bija pirmaja vieta. Ar lielu cienu vina atcerejas savu viru, kuram, tapat ka Kapitolijas tevam, nepatika jutu izradisana, tacu vina zinaja, ka vins vinu mil, aiz vina bija ka aiz akmens sienas.

Un dazreiz vinu sarunas skara “to pasu” temu. Un atkal tante parsteidza Kapitolinu ar saviem uzskatiem un notiekosa vertejumu.

– Tagad laiks ir tads, ka visi mekle savu laimi gulta, mainot nejausus partnerus ka cimdus, un tad lepojas ar to, ka izdrazija nakamo kandidatu. Dazi pat liek likmes uz to, kuram bus vairak milako. Neviens pat nedoma par dveseli, vienkarsam cilveku attiecibam. Un saukt sadus cilvekus par “milotajiem” ir kaut ka nepareizi. “Milakais” celies no varda “milestiba”, tacu viniem tas pat nav tuvu tam. Vairak ka parasts suds.