Читаем No milestibas lidz naidam… un atpakal полностью

Sis zinas milziga atruma izplatijas pa visu pilsetu. Tas tika parstastits, izdomats, sagrozits, izpuskots un izplatits arvien talak. Gleba vecaki ieradas vinu maja, lai panaktu mieru, bet Maksims Petrovics viniem pat neatvera durvis.

Tresaja diena vinu majas ieradas Maksima Petrovica masica Olimpiada Afanasjevna, kura dzivoja regionala pilseta. Vina reti ieradas dzimtaja pilseta, jo attiecibas ar radiniekiem bija diezgan saspringtas vinas nesamierinama rakstura del. Lidz ar vinas paradisanos dzive dzivokli kluva nedaudz dzivaka. Vina klausijas Annu un Maksimu un pec tam devas uz Kapitolinu.

– Tatad, skaistule, beidz te plest asaru juru. Atcerieties, ka neviens virietis nav musu asaru verts. Esiet pateicigs, ka vins paradija so savu pusi tagad, nevis tad, kad jus jau butu dzivojusi kopa un dzemdejusi bernus.

Vina piespieda Kapitolinu savilkties, ieiet dusa un normali est. Vina nepienema nekadus iebildumus un pieprasija, lai Kapitolija tiek atgriezta normala stavokli. Tante palika pa nakti vinu dzivokli, lai gan grasijas doties pie masas. Viniem bija diezgan sarezgitas attiecibas ar Maksimu, tacu sis notikums vinus satuvinaja. Dienu velak, kad saruna tika slegtas visas nepatikamas temas, Olimpiade ieteica:

– Mani dargie, es ierosinu aizvest musu Kapocku uz manu pilsetu. Tur vina ieies sava filologijas nodala un bus mana uzraudziba, prom no si morala briesmona. Un vina netiks spiesta sajas netirajas kopmitnes, kur vinai netiks dotas macibu gramatas, ko mierigi lasit. Seit nav jegas but skabam, vini tik un ta nedos vinai garam, vini apspriedis vinu visos sturos. Un iedomajieties, ka musu meitenei ar so padauzito draugu naksies tikties biezi. Es tam nepiekristu.

Pec desmit minusu diskusijam tika pienemts vienbalsigs lemums, ka olimpiade bija pareiza. Vecaki saka vakt Kapitolinu. Mamma slepus raudaja, tevs staigaja drumi. Tikai viena meitene bija ka ledus gabals. Seja nav nevienas emocijas, neviena skala varda.

Jau sezot autobusa, kas veda Kapitolinu un vinas tanti uz regionalo pilsetu, vina atlavas atpusties, visu pardomat, pienemt ar vinu notikuso, atvadities no roza brillem, meginat aizmirst par nodevibu.

“Neuzdrosinies tagad raudat,” tante vinai sacija, kad vini izgaja izstiept kajas starpstacija. – Nevienam nevajadzetu redzet tavas asaras. Mes naksim majas, un jus tur raudat. Bet ne vairak ka vienu dienu. Es saprotu, ka jums ir jaizsauc savas sapes. Es uzskatu, ka jusu skaistaka sajuta – jusu pirma milestiba – tika netira midita smalkos puteklos. Tas ir tikai pirmais trieciens tava dzive, bus ari citi. Tapec esi tam visam pari, esi stipraks, nevienam neradi, kas notiek tava dvesele un ka tev sap sirds un plist gabalos. Pirmkart, tas nevienu neinterese, otrkart, dazi vienkarsi gaidis, kad jus saluzisit, un, treskart, tas vienkarsi nav estetiski patikami. Nu, iedomajies, tu tur sedi ar sarkanu pietukusu degunu, tev ari acis ir sarkanas, ka vampiram, un tu ari skrien punki, uhh, bez estetikas. Ta vieta paradiet viniem visu savu skaisto seju, aukstu, piemeram, Sniega karaliene. Lai vini griez zobus naida un skaudiba.

Un Kapitolija uz visiem laikiem atcerejas vinas vardus. Cik manai tantei bija taisniba.

***

Olympiada Afanasyevna dzivoja viena divistabu dzivokli. Vinas virs nomira pirms divpadsmit gadiem. Vienigais dels Ignats, divus gadus vecaks par Kapitolinu, mati pameta ar skandalu, tiklidz bija beidzis skolu. Vins uzauga ka griboss puisis, “briva personiba”, kurs uzskatija, ka visi vinam ir parada, ka vini vinu nesaprot un nelava realizet sevi. Cik daudz Olimpiade meginaja spriest ar savu delu, bet bez viriesa rokas vins vienkarsi parvertas par pardrosu, kaprizu cilveku, ar grutibam pabeidza skolu un atteicas turpinat iestaties universitate.

Gada, kad mans dels pabeidza skolu, Olimpiadei veselibas apsverumu del bija japamet un jaiet pensija, sanemot invaliditati. Ignats to nenema vera, pieprasot, lai vins turpina vinu atbalstit, pirkt modernas lietas, jaunus sikrikus. Katru reizi vina lugumi beidzas ar skandaliem un draudiem pamest majas. Apmeram pec gada vins velu vakara parnaca majas un teica matei, ka rit ar draugiem dosies uz darbu. Kad Olimpija saka vinam jautat sikaku informaciju, vins vienkarsi kliedza uz savu mati un teica, ka vina dzivei nevajadzetu vinu uztraukties, tapec vins negrasijas vinai stastit, kurp dodas.

Veselu gadu no vina nebija nekadu zinu, vins neatbildeja uz vinas zvaniem un zinam. Bet tad vins vinai nosutija zinu, ka viss ir kartiba, un ludza vinu netraucet. Un menesi velak vins atbildeja uz vinas daudzajam zinam, ka negrasas atgriezties majas, vinu nemaz neinterese mates lietas un vinas veseliba. Tapec, kad vina ieradas dzimtaja pilseta un uzzinaja par Kapitolijas nepatiksanam, vina nolema uzaicinat vinu parcelties pie vinas.

***

Перейти на страницу:

Похожие книги