No mīlestības līdz naidam… un atpakaļ

Atrast Kapitolinu lielā pilsētā joprojām bija uzdevums, taču viņam tas izdevās un tagad viņš stāvēja netālu no skolas lieveņa ar milzīgu rožu pušķi un gaidīja savu mīļoto. Kad viņa parādījās uz skolas lieveņa savā “skolotāja” kleitā, viņš gandrīz aizrījās no sajūtas, kas viņu pārņēma. Viņa kļuva tik skaista, izsmalcināta, iekārojama, ka viņš nevarēja spert ne soli viņas virzienā. Viņa pati piegāja pie viņa. Gļebs ieskatījās viņas sejā, cenšoties saskatīt viņu mīlestības atbalsis, taču viņas acīs bija vēsums. Viņš norija siekalas, saprotot, ka viņiem nekas neizdosies. Bet es nolēmu tomēr mēģināt. Viņam viņa ir vajadzīga, viņš nevar bez viņas elpot.

Saruna izvērtās nedaudz saburzīta. Visi vārdi, ko viņš bija sagatavojis iepriekš, pazuda paši no sevis, kad viņa viņam atbildēja: daudz vairāk ne. Un tad viņa aizgāja. Tik mīļa, vēlama, mīlēta, bet bezgala tāla. Viņš kādu laiku sēdēja šajā laukumā, nezinādams, kā dzīvot tālāk. Visu šo laiku viņš cerēja, ka viņa viņam piedos un viņi būs laimīgi.

Viņš atkal un atkal atkārtoja viņu pēdējo sarunu savā galvā un saprata vienu lietu. Viņas acīs nebija ne naida, ne citu emociju, kas liecināja, ka viņa joprojām viņu mīl. Viena auksta vienaldzība. Tas nozīmē, ka nav nekādu iespēju, ka viņi kādreiz būs kopā. Mums kaut kā ir jāiet tālāk savā dzīvē.

Gļebs smagi piecēlās un lēnām devās uz staciju, nepievēršot uzmanību sieviešu aicinošajiem skatieniem. Mums kaut kā jāiemācās dzīvot bez mīlestības.

8. nodaļa

Jau no pirmajām klasēm Ņina Košeļeva apskauda Kapitolinu, kurai viss izvērtās viegli un vienkārši, viņa mācījās teicami un vienmēr izskatījās pavisam jauna. Viņa gāja blakus Kapai, mēģinot viņu atdarināt, par ko pārējās meitenes nemitīgi par viņu smējās. Laika gaitā Ņina pieradusi būt blakus Kapkam, viņa varēja viņu norakstīt, viņa varēja attaisnoties no dažiem uzdevumiem. Jo vecāki viņi kļuva, jo biežāk Ņina pamanīja, kā puiši skatās uz Kapku, īpaši uz pirmo izskatīgo Gļebu Pereverzevu, direktores dēlu. No devītās klases viņš atklāti sāka sekot Kapkam, kurš nepamanīja viņa uzmanības pazīmes. Ņina nolēma būt tuvu savam draugam, lai kopā ar Gļebu atrastos īstajā vietā un īstajā laikā. Bet viņš nekad nepievērsa viņai uzmanību. Viņa skatiens vienmēr bija vērsts uz šo ledaino meiteni, kura prata tikai nosarkt un uzstāt, ka pirms kāzām nepieņems nekādas “muļķības”. Un Ninka tik ļoti gribēja būt blakus Gļebam, viņa sapņoja, ka viņš viņu vismaz vienu reizi apskauj, piespiedīs pie krūtīm.

Viņa sekoja viņam līdzi, zināja, ka desmitajā klasē viņš sāka iet uz vietējā tehnikuma meiteņu kopmītni, lai nespēlētu šahu, un viņa bija nāvīgi greizsirdīga uz meitenēm, ar kurām viņš pavadīja laiku. Viņa piedeva “sava” puiša mijiedarbību ar šo aizkustinošo muļķi, zinot, ka starp viņiem nekas nenotiks, kamēr Kapka pirkstā nesaņems kāroto gredzenu. Un Ņina centīsies pārliecināties, ka viņai tas nekad nesanāks. Un tad viņa var būt kopā ar Glebu.

Nina bieži vakaros, guļot savā gultā, sapņoja par to, cik laimīga viņa būs kopā ar Gļebu, kas viņai netraucēja pieņemt avansus no citiem puišiem. Desmitajā klasē klubā, kur viņai patika iet nedēļas nogalēs, viņa satika puisi, kurš bija piecus gadus vecāks par viņu. Viņš bija interesants, “piebāzts” ar visu svešo, augstprātīgs, pašpārliecināts. Kad viņš aizvilka viņu dejot un pēc tam aizveda uz viesnīcas istabu, kur iekārtoja viņu par savu, viņa uz kādu laiku pat aizmirsa Gļebu, kurš bija tik tālu no viņas, un Makss, šeit, blakus, gribēja viņu. un viņa iedeva viņam savu ķermeni, un viņš viņai iedeva dažas drēbes, rokassomas, nieciņus, kurus viņai bija pagaidām jāslēpj no mātes, un iemeta naudu. Ņina ticēja, ka pabeigs skolu un būs neatkarīga no vecākiem. Viņu pilnībā apgādās viņas topošais vīrs Makss.

Viņa ticēja, ka viņi būs kopā, ka vēl nedaudz, un viņš viņu sauks par savu draudzeni un pēc tam par sievu. Un viņai patika, ka viņš ir ne tikai izskatīgs, bet arī bagāts, vienā vakarā varēja iztērēt tik daudz, cik tēvs mēnesī nenopelnīja savā servisā, un par viņas mātes algu, kura visu dienu stāvēja un grieza. klientu matus savā nobriedušajā frizētavā un saņēma nebija ko teikt ne par santīmu. Maksa foršā mašīna piesaistīja skatienus, un Ninka lepni paskatījās pa logu, kad viņš viņu izveda no pilsētas uz mājīgu moteli.

Kad viņa nākamajā randiņā paslīdēja, ka viņa vēl mācās skolā, Makss tikai smējās, teica, ka nevēlas iesaistīties ar jauniešiem, iemeta viņai naudas žūksni un aizgāja, lūdzot viņu vairs netraucēt, metot. viņas tālruņa numuru uz aizliegumu. Tas viņai bija trieciens. Viņa ilgu laiku sēdēja uz gultas, kur viņi tikko bija mīlējušies, kur viņa bija tik laimīga un ticēja, ka viņiem tas būs mūžīgi. Bet tagad viņa pirkstīja pa gultu izkaisītos rēķinus un norija aizvainojuma asaras. Viņš tik viegli paņēma viņas nevainību un tik viegli to izmeta kā nederīgu lietu.