Mana Cīņa

Vēl radās citi sliktāki simptomi, kas tāpat izrietēja no tā, ka ekonomiskajam faktoram piešķīra pārāk lielu nozīmi. Valstī sāka dominēt saimnieciskums un nauda kļuva par galveno dievību, kuras priekšā visi krita ceļos. Senos debesu dievus arvien lielākā skaitā nodeva arhīvā; tagad vīraku kūpināja tikai vienīgajam dievam — Mamonam. Sākās vissliktākā veida izviršana, jo bīstamāka tāpēc, ka nācija virzījās uz laikmetu, kas saistīts ar lielām briesmām un prasa no tās dēliem tieši varonību. Kļuva skaidrs, ka Vācija tuvojas dienai, kad tikai ar zobena spēku tā varēs sev nodrošināt maizes kumosu un "mierīgu saimniecisku darbu".

Diemžēl naudas varu sankcionēja ari tā instance, kurai, šķiet, visvairāk vajadzēja saslieties pret to: viņa augstība Vācijas imperators sāka ieraut finansu kapitāla orbītā ari augstāko muižniecību. Tas, protams, varēja beigties tikai ar nelaimīgām sekām. Vilhelma II vainu mīkstināja tas apstāklis, kasīs briesmas nepamanīja pat Bismarks. Pateicoties augstākās muižniecības ieraušanai finansu kapitāla virpulī, ideālie tikumi patiesībā tika pakļauti naudas spēka varai. Bija skaidrs, ka, nostājoties uz šī ceļa, militārajai aristokrātijai jau tuvākajā laikā vajadzēs atkāpties otrajā plānā, dodot vietu finansu aristokrātijai. Naudas darījumi izdodas vieglāk nekā militāras operācijas kauju laukos. Patiesu varoni, īstu valsts darbinieku ne sevišķi vilināja tuva saskarsme ar ebreju baņķieriem. Apbalvojumi un goda zīmes par varoņdarbiem kaujās kļuva ļoti lētas. īsts karavīrs tagad labprātāk atteicās no tādiem apbalvojumiem. Arī no asiņu tīrības viedokļa šim procesam bija ārkārtīgi bēdīgas sekas. Muižniecība pakāpeniski zaudēja savas pastāvēšanas tīri rasiskos priekšnoteikumus. Ievērojamai augstdzimušās muižniecības daļai tagad drīzāk atbilda epitets — "nelabdzimusī muižniecība".

Privātīpašuma tiesību pakāpeniska izzušana un visas saimniecības sistemātiska pāriešana akciju sabiedrību īpašumā bija draudošs ekonomiskā pagrimuma simptoms.

Līdz ar to jebkura lieta pilnīgi kļuva par nekaunīgo augļotāju spekulācijas objektu. īpašuma šķiršana no darba izpaudās ļoti asās formās. Tagad svētku reize pienāca ielai un biržai. Biržu darboņi svinēja savu uzvaru un lēni, bet nenovēršami pārņēma savās rokās valsts dzīvi un pilnīgi kontrolēja nācijas likteņus.

Jau pirms pasaules kara sākuma ar akciju sabiedrību starpniecību visa Vācijas saimniecība arvien vairāk nokļuva starptautiskā finansu kapitāla kontrolē. Tiesa, daļa Vācijas industrijas nopietni pūlējās izbēgt no šāda likteņa. Taču beigu beigās arī tā kļuva par alkatīgā finansu kapitāla apvienotā spiediena upuri. Finansu kapitālam šajā cīņā palīdzēja tā uzticamais draugs — marksisms.

Ilgstošais karš pret Vācijas "smago industriju" bija tikai sākums vi­sas vācu saimniecības pakļaušanai starptautiskai kontrolei. Uz šādu pakļautību kopš paša sākuma tiecās marksisms. Taču tikai pēc: revolūcijas uzvaras 1918.-1919. gadā marksisms pilnīgi sasniedza šo mērķi. Tagad, kad rakstu šīs rindas, starptautiskais finansu kapitāls ir guvis vēl vienu uzvaru: tas ir pakļāvis sev Vācijas dzelzceļus. "Starptautiskā" sociāldemokrātija līdz ar to sasniedza vēl vienu savu mērķi.

Par to, cik pārāk lielu nozīmi sāka piedēvēt ekonomikai un cik ļoti šis aizspriedums iesakņojās vācu tautas apziņā, var spriest kaut vai pēc tā, ka Stinnesa kungs, viens no izcilākajiem vācu rūpniecības un tirdzniecības pārstāvjiem, pat pēc pasaules kara beigām spēja sniegt paziņojumu, ka Vāciju varot glābt tikai ekonomika. Šīs blēņas tika sludinātas tieši tajā brīdī, kad, piemēram, Francija galveno uzdevumu saskatīja mācību humanitārā pārkārtošanā savās skolās un neatlaidīgā cīņā pret aplamo domu, ka tautas un valsts likteņi it kā neesot atkarīgi no ideālu mūžīgajām vērtībām, bet tikai no ekonomiskajiem faktoriem. Stinnesa izteikumi nodarīja milzīgu ļaunumu. Tos apbrīnojami ātri uztvēra un visnekaunīgākajā veidā izmantoja tie šarlatāni un tumsonīgie pūšļotāji, kurus Vācijas revolūcija izvirzīja dzimtenes likteņlēmēju amatos.

* * *

Viens no ļaunākajiem pagrimuma simptomiem pirmskara Vācijā bija svārstīgums, kas toreiz aptvēra visas jomas.

Svārstīgums jebkurā darbā vienmēr liecina par nedrošību: tas var izrietēt no nedrošības vai arī kādiem citiem mazdūšības cēloņiem. Šo slimību mēs veicinājām ar visa audzināšanas darba nostādnēm.