Читаем Mana Cīņa полностью

Naktī no 13. uz 14. oktobri angļi Ipras frontes dienvidu iecirknī sāka apšaudīt ar gāzes šāviņiem. Viņi izmantoja gāzi "dzeltenais krusts", kuras iedarbību vēl ne reizi nebijām izjutuši uz savas ādas. Jau tajā pašā naktī man nācās ar to iepazīties. 13. oktobra vakarā stāvējām uz pakalna dienvidos' no Vervikas un vairākas stundas no vietas tikām apšaudīti ar gāzes granātām. Ar pārtraukumiem apšaude turpinājās visu nakti. Ap pusnakti daļa biedru mūs atstāja, daži — uz visiem laikiem. Pret ritu sāku just stipras sāpes, kas kļuva asākas ar katru bridi. Ap septiņiem no rīta klupdams krizdams vilkos uz medpunktu. Acis dega no sāpēm, tomēr aizejot, neaizmirsu pieteikties priekšniecībai pēdējo reizi karā.

Pēc dažām stundām acis pārvērtās kvēlojošās oglēs. Pēc tam viss satumsa.

Mani nosūtīja uz lazareti Pasevalkā (Pomerānijā). Tur nācās pārdzī­vot revolūciju!

* * *

Gaisā jau sen bija jūtams kaut kas nenoteikts, bet ļoti pretīgs. Visapkārt runāja, ka tuvākajā laikā kaut kas "sāksies"; tikai nevarēju saprast, kas ar to ir jāsaprot. Sākumā domāju, ka runa ir par streiku, kā tas bija pavasari. Sāka pienākt sliktas vēstis no flotes. Runāja, ka tur sākusies rūgšana. Likās, ka droši vien darīšana ir ar nelielu saujiņu fantazētāju, bet jūrnieku masām ar to nav nekā kopīga. Lazaretē daudz runāja par to, ka cerams, karam drīz būs beigas. Tomēr neviens necerēja, ka karš beigsies "tūlīt". Laikrakstos nevarēju lasīt.

Novembri vispārējā spriedze pastiprinājās.

Un tad, kādā novembra dienā pēkšņi notika nelaime. Ar kravas automobiļiem ieradās jūrnieki un sāka aicināt uz revolūciju. Viņu "vadoņi" cīņā par mūsu tautas "brīvību, skaistumu un godu" bija daži ebreju jaunekļi. Protams, ka neviens no viņiem nebija bijis frontē.

Veselība pēdējā laikā sāka uzlaboties. Neciešamās sāpes acīs kļuva vājākas. Pamazam sāku nedaudz redzēt un spēju atšķirt apkārtējos. Ārsti drošināja, ka redzi atgūšu un varēšu sameklēt kādu darbu. Par to, ka kādreiz atkal varēšu zīmēt, protams, nevarēja būt ne runas. Lai kā tas ari nebūtu, biju ceļā uz izveseļošanos. Šajā brīdī arī sākās briesmīgie notikumi.

Sākumā cerēju, ka šī dzimtenes nodevība neizplatīsies pa visu valsti, bet paliks kā lokāla rakstura parādība. Mēģināju mierināt arī dažus biedrus. Manām cerībām pievienojās it sevišķi tie bavārieši, kas ari tajā laikā bija lazaretē. Viņu noskaņojums nebūt nebija "revolucionārs". Nevarēju iedomāties, ka neprāts varētu būt izplatījies Minhenē. Biju pārliecināts, ka uzticība cienījamajai Vitelsbahu dinastijai Bavārijā tomēr būs stiprāka nekā dažu ebreju ļaunā griba. Vārdu sakot, biju pārliecināts, ka viss aprobežosies ar puču flotē un tas tiks apspiests dažu dienu laikā.

Bet pagāja vēl dažas dienas un ar šausmām bija jākonstatē pavisam kas cits. Baumas kļuva arvien nospiedošākas. Tas, ko uzskatīju par lokāla rakstura notikumu, patiesībā bija revolūcija, kas uzliesmoja visā valstī.

Un tad vēl kaunpilnās ziņas no frontes. Fronte gatavojās kapitulēt. Vai vispār bija iespējams iedomāties vēl kaut ko līdzīgu šīm šausmām?

10. novembri mūs apmeklēja lazaretes mācītājs un sarīkoja nelielu sarunu. Tagad uzzinājām visu.

Es biju klāt šajā sarunā ārkārtīgi satraukts. Vecais, cienījamais vīrs viss drebēja, kad stāstīja, ka Hohencollernu namam vajadzējis atteikties no troņa, ka dzimtene ir kļuvusi par "republiku" un mums atliek tikai lūgt visaugstāko, lai viņš svētītu visas pārmaiņas un nākotnē nepamestu tautu. Runas beigās viņš uzskatīja par savu pienākumu — acīmredzot tā bija iekšēja nepieciešamība, kuru nespēja pārvarēt, — pateikt kaut dažus vārdus par imperatora nama nopelniem Prūsijā, Pomerānijā un visā Vācijā. Tad nenoturējās un klusi ieraudājās. Mazajā telpā iestājās kapa klusums. Visi bija ļoti sarūgtināti un aizkustināti. Šķiet, ka raudāja visi bez izņēmuma. Mācītājs saņēmās un turpināja runu. Viņam esot jāpaziņo, ka karš jābeidz, esot cietuši galīgu sakāvi, tēvzemei esot jāpadodas uzvarētāju žēlastībai, pamiera rezultāts pilnībā būšot atkarīgs no bijušo pretinieku augstsirdības, miera līgums varot būt tikai ļoti smags un, iespējams, ka pēc miera noslēgšanas dārgajai tēvzemei vajadzēšot izturēt daudzus ārkārtīgi grūtus pārbaudījumus. Tad neizturēju. Šajā telpā nevarēju palikt vairs ne bridi. Acis satumsa un, tikai taustoties, spēju aizkļūt līdz guļamistabai, kur iekritu gultā. Galva dega vienās ugunīs. Ierakos spilvenos un segās.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Адмирал Советского Союза
Адмирал Советского Союза

Николай Герасимович Кузнецов – адмирал Флота Советского Союза, один из тех, кому мы обязаны победой в Великой Отечественной войне. В 1939 г., по личному указанию Сталина, 34-летний Кузнецов был назначен народным комиссаром ВМФ СССР. Во время войны он входил в Ставку Верховного Главнокомандования, оперативно и энергично руководил флотом. За свои выдающиеся заслуги Н.Г. Кузнецов получил высшее воинское звание на флоте и стал Героем Советского Союза.В своей книге Н.Г. Кузнецов рассказывает о своем боевом пути начиная от Гражданской войны в Испании до окончательного разгрома гитлеровской Германии и поражения милитаристской Японии. Оборона Ханко, Либавы, Таллина, Одессы, Севастополя, Москвы, Ленинграда, Сталинграда, крупнейшие операции флотов на Севере, Балтике и Черном море – все это есть в книге легендарного советского адмирала. Кроме того, он вспоминает о своих встречах с высшими государственными, партийными и военными руководителями СССР, рассказывает о методах и стиле работы И.В. Сталина, Г.К. Жукова и многих других известных деятелей своего времени.Воспоминания впервые выходят в полном виде, ранее они никогда не издавались под одной обложкой.

Николай Герасимович Кузнецов

Биографии и Мемуары
100 великих гениев
100 великих гениев

Существует много определений гениальности. Например, Ньютон полагал, что гениальность – это терпение мысли, сосредоточенной в известном направлении. Гёте считал, что отличительная черта гениальности – умение духа распознать, что ему на пользу. Кант говорил, что гениальность – это талант изобретения того, чему нельзя научиться. То есть гению дано открыть нечто неведомое. Автор книги Р.К. Баландин попытался дать свое определение гениальности и составить свой рассказ о наиболее прославленных гениях человечества.Принцип классификации в книге простой – персоналии располагаются по роду занятий (особо выделены универсальные гении). Автор рассматривает достижения великих созидателей, прежде всего, в сфере религии, философии, искусства, литературы и науки, то есть в тех областях духа, где наиболее полно проявились их творческие способности. Раздел «Неведомый гений» призван показать, как много замечательных творцов остаются безымянными и как мало нам известно о них.

Рудольф Константинович Баландин

Биографии и Мемуары
100 великих интриг
100 великих интриг

Нередко политические интриги становятся главными двигателями истории. Заговоры, покушения, провокации, аресты, казни, бунты и военные перевороты – все эти события могут составлять только часть одной, хитро спланированной, интриги, начинавшейся с короткой записки, вовремя произнесенной фразы или многозначительного молчания во время важной беседы царствующих особ и закончившейся грандиозным сломом целой эпохи.Суд над Сократом, заговор Катилины, Цезарь и Клеопатра, интриги Мессалины, мрачная слава Старца Горы, заговор Пацци, Варфоломеевская ночь, убийство Валленштейна, таинственная смерть Людвига Баварского, загадки Нюрнбергского процесса… Об этом и многом другом рассказывает очередная книга серии.

Виктор Николаевич Еремин

Биографии и Мемуары / История / Энциклопедии / Образование и наука / Словари и Энциклопедии