Mana Cīņa

Bez tam sapulces telpa mums likās ne visai piemērota sarkano akcijām. Parasti mēs vairāk baidījāmies par cirku, t.i., par sapulcēm, kas notika plašākās telpās. Taču tajā dienā ieguvām mācību, kas mūs pārliecināja par pretējo. Visas šīs problēmas vēlāk apspriedām un izanalizējām jo sīki, varētu teikt, zinātniski. Secinājumi, pie kuriem nonācām, bija visai pamācoši un daudz palīdzēja mūsu trieciennieku vienībām nākotnē.

Kad bez ceturkšņa astoņos iegāju nelielajā telpā līdzās galvenajai zālei, kur vajadzēja notikt sapulcei, nebija nekādu šaubu, ka sarkanie patiešām sagatavojuši provokāciju. Galvenā zāle bija jau pārpildīta, un policija nevienu tajā vairs neielaida. Pretinieki bija ieradušies ļoti agri un ieņēmuši daudz vietu zālē. Tāpēc lielākā daļa mūsu piekritēju nevarēja iekļūt sapulces telpā. Mūsu mazā trieciennieku vienība sagaidīja mani nelielajā zālē līdzās lielajai sapulces telpai. Pavēlēju aizslēgt durvis uz galveno zāli un nolēmu vispirms aprunāties ar maniem triecienniekiem. Bez liekiem vārdiem saviem puišiem paskaidroju, ka šodien acīmredzot būs iespēja pierādīt, cik uzticīgi viņi ir mūsu kustībai. Piekodināju, ka neviens no mums nedrīkst atstāt sapulces zāli — ja vien viņu no tās neiznes mirušu. Viņiem sacīju, ka pats jebkurā gadījumā palikšu zālē un ceru, ka neviens no viņiem mani nepametīs. Bet, ja pamanīšu, ka kāds no viņiem padodas bailēm, tad pats ar savām rokām noraušu tādam apsēju un atņemšu viņam partijas nozīmīti. Pēc tam viņiem devu pavēli: tiklīdz sāksies kādi mēģinājumi izjaukt sapulci, acumirklī mesties uzbrukumā un atcerēties, ka uzbrukums ir labākā aizsardzība.

Puiši man atbildēja ar trīskārtēju "urā". Viņu balsīs bija saviļņojums.

Tad iegāju lielajā zālē. Tagad varēju pats savām acīm pārliecināties par izveidojušos situāciju. Pretinieki sēdēja blīvās rindās un centās mani caururbt ar skatieniem vien. Daudzi no viņiem skatījās manī ar neslēptu naidu, citi no savām vietām sāka izteikt nepārprotamas piezīmes. Šodien mums būšot "beigas", šodien mums uz visiem laikiem "aizklapēs muti"; daudzi lika saprast, ka mums gluži vienkārši "izlaidīs zarnas" utt. Šie kundziņi bija pārāk droši par savu pārsvaru un attiecīgi arī uzvedās.

Taču sapulce tika atklāta; sāku runāt. Mans galds šajā telpā parasti tika novietots zāles vidū pie garākās sienas; tādējādi parasti atrados pašā zāles centrā. Ar to arī izskaidrojams, kāpēc man šajā zālē izdevās izraisīt klausītājos lielāku pacilātību nekā kaut kādā citā telpā.

Šoreiz manā priekšā, it sevišķi pa kreisi no manis, sēdēja vieni vienīgi pretinieki. Viņi visi bija fiziski spēcīgi cilvēki, galvenokārt jaunieši no Kustermaņa, Mafeja u.c. fabrikām. Gar visu zāles kreiso sienu viņi sēdēja cits pie cita, un viņu rindas sniedzās līdz pat manam galdam. Tūliņ ievēroju, ka viņi sāk uzkrāt pie saviem soliem daudz alus kausu. Viņi pasūtīja alu atkal un atkal, bet tukšos kausus lika zem galdiem. Tā sakrājās veselas baterijas kausu. Grūti bija cerēt, ka tādos apstākļos lieta var beigties kaut cik labi.

Taču jau runāju kādas pusotras stundas, neuztraukdamies par starpsaucieniem. Sāka likties, ka mēs jau pilnībā pārvaldām situāciju. Tā acīmredzot sāka domāt arī barveži, kas bija atsūtīti sarīkot skandālu. Par to liecināja tas, ka viņi kļuva aizvien nemierīgāki, kaut kur izgāja no zāles, tad atkal atgriezās un aizvien nervozāk kaut ko čukstēja savai draudzei.

Atbildot uz kādu starpsaucienu, pieļāvu nelielu psiholoģisku kļūdu, kuru pats tūliņ pamanīju, tiklīdz vārdi bija pasprukuši. Tas noderēja par signālu skandāla sākumam.

Atskanēja vairāki nikni kliedzieni, un tajā brīdī kāds subjekts pēkšņi uzlēca uz krēsla un kliedza "brīvība!" Pēc šī signāla nelaimīgie "brīvības" bruņinieki sāka rīkoties.

Dažu sekunžu laikā visa milzīgā zāle pārvērtās kautiņa laukā. Visapkārt bija mežonīgi rēcošs pūlis, pār kura galvām kā šāviņi lidoja neskaitāmas māla krūzes. Klaigas un lāsti, salauzto krēslu krakšķi, plīstošu krūžu šķinda — īsta elle!

Tāda bija šī trakā izrāde!

Paliku aukstasinīgi savā vietā un varēju no turienes redzēt, cik lieliski savus pienākumus izpildīja mani puiši.

Gribētu līdzīgos apstākļos paraudzīties uz jebkuru buržuāzisko sapulci!