- Tas biju es, - viņš atzinās. - No sākta gala domāju, ka viņus izgudroja tavējie.
- Tiešām? Bet mēs uzskatām, ka jūs.
Kroulijs vēroja dūmus sānspogulī.
- Nu ko? Braucam uz
Kroulijs nevīžoja pat rezervēt vietu. Viņa pasaulē galdiņu pasūtīšana attiecās uz citiem.
azirafals kolekcionēja grāmatas. Ja viņš būtu pret sevi pilnīgi atklāts, tad atzītu, ka antikvariāts kalpo tikai to glabāšanai. Taču Azirafals nebija izņēmums. Lai saglabātu iespaidu par vienkāršu grāmatu antikvariātu, eņģelis izmantoja visus nevardarbīgos līdzekļus, lai atturētu cilvēkus no grāmatu pirkšanas. Nepatīkamu mitruma smaržu, drūmas telpas, neērtu darba laiku. Šajā jomā Azirafals bija spīdeklis.
Grāmatas viņš sāka krāt jau sen un, kā visi bibliofili, bija specializējies.
Azirafala krājumā bija vairāk nekā sešdesmit pareģojumu grāmatu, kas attiecās uz pēdējiem otrās tūkstošgades gadsimtiem. Viņam piemita vājība uz Vailda darbu pirmizdevumiem; visbeidzot, viņam piederēja pilns Bībeļu komplekts, slavens ar burtliču kļūdām.
Azirafala kolekcijā bija Netaisnā Bībele, kurā tipogrāfijas kļūdas dēļ pants 1. Vēstulē korintiešiem skanēja tā:
Pirmā no trim lielajām izdevniecības katastrofām.
Šo grāmatu parasti sauca par
Biltona kungs par
Un tad viņš lugu pazaudēja.
Trešās katastrofas cēloni nespēja izskaidrot nedz Bil-tons, nedz Skagss. Kur tik pagriezies, visur drudžaini tirgoja pareģojumu grāmatas. Nostradama
Katrs Londonas un piepilsētas izdevējs, kopskaitā astoņi, iekļāva izdevumu sarakstā vismaz vienu pareģojumu grāmatu. Visas bija satriecoši paviršas un lielo popularitāti ieguva ar neskaidro, vispārējo visvarenību. Tika pārdots tūkstošiem un tūkstošiem eksemplāru.
- Tikpat kā licence naudas kalšanai! - Biltona kungs teica Skagsa kungam14. - Cilvēki ķer raudādami! Tūlīt pat jādrukā augšā kādas raganas pareģojumu grāmata!
Nākamajā dienā manuskripts jau bija rokā, jo autores laika izjūta, kā vienmēr, bija precīza.
Nedz Biltona, nedz Skagsa kungs nenojauta, ka atsūtītais manuskripts ir vienīgais pareizais pravietojums cilvēces vēsturē, kas precīzi pareģo trīssimt četrdesmit gadu un vēl tālākā nākotnē, konkrēti aprakstot notikumus, kas beigsies ar Armagedonu. Katrs vārds bija zelta vērts.
Tomēr grāmatu neviens nepirka.
Pat mazajā Lankašīras grāmatnīcā, kuras īpašnieks Izlika
Autore Agnese Natere par to nebrīnījās, taču viņu maz kas varēja pārsteigt.
Lai nu kā, Agnese nerakstīja nedz pārdošanai, nedz naudas vai slavas dēļ, bet tikai vienīgā autoreksemplāra dēļ, kas viņai pienācās.
Neviens nezina, kur palika daudzie neizpirktie eksemplāri. Tos neatrast nedz muzejos, nedz privātkolekcijās, pat Azirafala antikvariātā ne. Eņģelis saļimtu ceļgalos, ja
Īstenībā visā pasaulē bija saglabājies tikai viens Agneses Nateres pravietojumu eksemplārs.
Un tas atradās apmēram četrdesmit jūdzes no vietas, kur Kroulijs un Azirafals baudīja visnotaļ gardu maltīti, un, runājot pārnestā nozīmē, tas nupat bija sācis tikšķēt.