KF aģents

- Viņam nav tiesību tā izturēties pret mani! Es zinu galaktikas likumus. Katra cilvēka dzīvība un brīvība ir neaizskarama, - kliedza DrokU.

— Neklausieties viņā, — doktors sacīja kapteinim.

- Es esmu jaunattīstītas civilizācijas pārstāvis un pieprasu tiesības uz neiejaukšanos. Mani aizsargā neiejaukšanās likums.

- Es viņā neklausos, - Andrejam sacīja kapteinis. - Bet būtu interesanti, ko jūs ar viņu darīsiet?

- Atvēršu lūku, - sacīja Andrejs, - un izmetīšu viņu kosmosā.

- Droši vien tev taisnība, - sacīja kapteinis. - Tu labāk par mani zini, kas viņš ir. Skafandrā vai bez skafandra?

- Bez skafandra, - sacīja Andrejs.

- Pēc tam atnāc uz kopkajīti, - sacīja kapteinis. - Nāciet, doktor, apskatīsim ievainotos.

- Stāviet! - DrokU kliedza, raustīdamies Andreja dzelzs rokā. - Es lūdzu jūs cilvēcības vārdā! Tas bija VaraijU, kurš man pavēlēja nogalināt PetriA. Tā lai aizdomas krīt uz Prugu. Bet es atteicos!

Viņa balss apklusa un pārtrūka.

Kapteinis un doktors, neatskatījušies, pazuda aiz gaiteņa stūra.

- Vispirms, - ​​Andrejs teica, - dosimies uz sakaru telpu. Un tu runāsi ar VaraijU.

- Protams, - DrokU ātri atbildēja, - nekavējoties, es nestrīdos. Es pateikšu visu, kas jāsaka.

- Tu viņam pateiksi patiesību.

Sakaru telpā Andrejs atlaida DrokU roku, un viņš sāka to berzēt ar otru.

Andrejs nostājās viņam aiz muguras. No maka uz pleca viņš izvilka saindētās bultas. Zīmes uz tām bija nodzēstas.

- Izsauc VaraijU staciju, - viņš teica. - Un paturi prātā, ka man rokā ir tava bulta. Es varu iedurt tev kaklā jebkurā brīdī.

- Es piekrītu visam, saproti, visam, - sacīja DrokU. - Es pat nemēģinu...

Viņš izsita slēptuves izsaukuma kodu.

Tūlīt atskanēja VaraijU balss.

- Kas jums tur? - viņš jautāja. – esmu izmisumā. Vai jūs drīz? Vai sagūstījāt otro kuģi?

- Aiz manas muguras, - DrokU teica, - ir DreijU, zvaigžņu aģents. Viņš pavēlēja man sazināties ar tevi, kungs.

Iestājās ilga pauze. Ļoti ilga.

- Sapratu, - VaraijU beidzot teica. - Nekad tev neticēju, DrokU. Zināju, ka pie pirmajām briesmām tu aizskriesi pie stiprākā.

- Mēs cīnījāmies, - sacīja DrokU. - Bet viņi bija skafandros. DreijU viņus brīdināja.

- Idioti, - gurdi sacīja VaraijU. - Nevarējāt neitralizēt vienu cilvēku.

Viņš izgāja kosmosā.

- Meli, - teica VaraijU, - tu, kā vienmēr, melo, DrokU. Es pārbaudīju Galaktikas centra informāciju. DreijU atņemtas tiesības komandēt kuģus, jo viņam ir slimība – viņš nevar iziet kosmosā.

- Viņš izgāja, - DrokU teica.

- Es netērēšu vārdus par tevi. Kas ar Prugu?

DrokU pagriezās pret Andreju.

- Prugs ir mūsu rokās, - sacīja Andrejs. - Mēs viņu aizvedīsim uz Pe-U. Viņš, iespējams, pastāstīs daudz interesanta.

- Viņš pastāstīs, - VaraijU atbildēja. - tu gribi man kaut ko pajautāt, zvaigžņu aģent?

– Kas nogalināja PetriA? - Andrejs jautāja.

- DrokU, - atbildēja VaraijU.

- Pēc tavas pavēles! - Droku kliedza. - Es negribēju!

- Es  par to pat nezināju, - VaraijU atbildēja. - Viņš man par to pastāstīja vēlāk. Vai tas tik svarīgi?

Andrejs neatbildēja.

- Es pārtraucu savienojumu, - teica VaraijU. - Mans slēpnis ir aplenkts. Es domāju, ka izturēšu līdz rītausmai, bet tagad man tas vairs nav vajadzīgs. Tiksimies ar tevi, DreijU, pārpilnības laukos.

Pārpilnības lauki apzīmēja citu pasauli.

Noklikšķēja savienojums. VaraijU to pārtrauca.

- Viņam taisnība, - DrokU teica. - Dod man dāvanu, lai es to izdarītu ar savām rokām, kā VaraijU.

Andrejs saprata, ka ir nāvīgi noguris. Viņš izveda DrokU no sakaru telpas, atvēra durvis uz tukšo radista kajīti. DrokU apzinīgi ienāca. Andrejs uzsvieda uz galda saindēto bultu. Bez zīmes.

Viņš rīkojās pilnīgi nepareizi. Viņam droši vien nav kārtībā ar psihi. Galaktiskā laikmeta cilvēks nekad neatņems dzīvību citam cilvēkam, lai cik slikts viņš būtu.

Andrejs aizslēdza durvis un devās lejā uz kopkajīti. Kopkajītē uz dīvāna gulēja milzīgais Pruga blāķis. Viņš gulēja mierīgi, nogāzts ar anestēzijas pistoles adatu. Doktors atpogāja viņam jaku. Doktors pēkšņi atcerējās, kur, kādos apstākļos viņš Andreju redzēja pēdējo reizi.

– Un kur ir tas, DrokU? Ceru, ka neizpildīji savus draudus?

- Gandrīz izpildīju, - sacīja Andrejs.

* * *

Kosmodromā uz Pe-U viņus sagaidīja "Brāzma", Olsens, Viņa Varenība un daudzas augstas amatpersonas. Olsens vispirms paziņoja, ka VaraijU slēpnī izdarījis pašnāvību.

Armijas kaujas mašīnas piebrauca tuvu pie "Brāzmas". Prugs BrendijU bija pirmais, kas nokāpa uz mašīnu, un karavīri palīdzēja viņam tikt iekšā. Viņš bija ļoti nespēcīgs. It kā no viņa būtu izlaists gaiss.

Kosmodromā atradās arī BrendijA valdniece. No rīta viņa pieprasīja valdībai, lai viņas padēls tiktu nodots viņai. Taču līdz šim viņai tas bija liegts.

Tad Vitasu Jakubausku pārveda uz medicīnas ratiem. Jeļena Kazimirovna un doktors Geza devās viņam līdzi uz slimnīcu, kur viņus gaidīja ārsti. No Galaktikas centra bija atvesta nepieciešamā aparatūra.

Kopā ar karavīriem tika izvests arī DrokU. Kad pēc nolaišanās tika atvērta radista kabīne, viņš gulēja. Bulta bija salauzīta mazos gabaliņos.

Andrejs kopā ar Olsenu devās uz viesu namu. Viņš negribēja iet uz savu māju. Viss atgādinātu PetriA.