Haks

"Godātie un augsti godātie deputāti, cs atnācu šurp šovakar, lai izbeigtu baumas par valdības pārkāpumiem un vērstos pret terorismu, kas pagājušajā nedēļā apdraudēja britu tautu. Iebrukums DDP Haku likvidācijas klīnikā, šīs klīnikas dokumentu viltojumi, viltoto dokumentu izplatīšana un pašas klīnikas iznīcināšana bija pārsteidzoši nekaunīgi terora akli, kurus veica mutantu atbalstītāji, kāds bandītisks grupējums. Varat būt droši, ka šie noziedznieki liks notverti tuvākajā laikā. Es kategoriski apgalvoju, ka pilnībā uzticos komandoram Čārlzam Avcrstcdam, DDP pašreizējam šefam, kā ari klīnikas priekšniekam, kurš lika hospitalizēts pēc tam, kad varonīgi aizstāvēja klīniku no teroristu uzbrukuma. Viņa drosme un pašaizliedzība lai kļūst par paraugu mums visiem."

Premjerministrs apsēdās, un zālē sēdošie izplūda ovācijās, reportāžu pārtrauca ziņu reportieris ar paziņojumu, ka tūlīt būs iespēja noskatīties arī drošības dienesta vadības ziņojumu. Viņi kā apmāti vēroja līksmojošo parlamentu. Kezs atguvās pirmais.

"Vini visi ir uz vienu roku!" viņš iesaucās. "Melo no sākuma līdz galam!"

"Vai publika tam noticēs?" Vraits vaicāja Reivenai, bet viņas vietā atbildēja Ali.

"Esmu pārliecināta, ka noticēs," viņa tcica. "Cilvēki vēlas tam ticēt. Ikviens zina, ka Haki ir noziedznieki, un eksperimentu attēlus ir tik grūti pieņemt." Viņa saminstinājās. "Varbūt dažiem ari radās šaubas, taču ar to nepietika, lai ietekmētu sabiedrisko domu."

"Viņai taisnība," Rcivena piekrita. "Es mazliet pazīstu cilvēka dabu — viņi noticēs it visam."

"Bet ik vārds bija meli," Lusils ieteicās, taču neviens neatbildēja. Ekrānā parādījās Datordrošības policijas šefs. Viņš bez īpašas uzrunas sāka savu paziņojumu.

"Datordrošības policija identificējusi vairākus cilvēkus, kas uzbruka DDP klīnikai. Tūlīt jūs redzēsiet viņu aprakstu un mākslinieka zīmējumus. Ja kāds pilsonis ir redzējis šos ļaudis, lūdzu nekavējoties informēt drošības dienestus. Šie ļaudis ir slepkavas un teroristi, viņi ir bruņoti un ārkārtīgi bīstami."

Ali iepleta acis, ieraugot aprakstus un attēlus.

"Aizdomās turamais numur viens: Vraits, jauns vīrietis ar īpaši gaišiem matiem un gaišpelēkām acīm, vidēja auguma. Otrs meklējamais ir jauns vīrietis ar zili krāsotiem matiem un zaļām acīm, iespējams, īru izcelsmes. Trešais ir kaukāziešu izcelsmes zēns ar balinātiem matiem un brūnām acīm. Ceturtais: Rcivcna, jauna sieviete, par kuru zināms tikai tas, ka viņa ir rūdīts Haks."

Ziņojums beidzās ar atkārtotu lūgumu ziņot par teroristiem, tad atkal parādījās reportieris, un sākās uz ātru roku sasauktu politikas analītiķu saruna par radušos situāciju. Holokoma konferenci atklāja reportieris, kurš uzdeva jautājumu, kāpēc mutantu aizstāvji uzbrukuši tikai tagad, kaut gan likums par iznīcināšanu pieņemts jau pirms 269 gadiem.

Reivcna pieliecās, lai izslēgtu holokanālu, ekrāns satumsa, un visi pieklusa.

"Kāpēc viņi nepieminēja nedz mani, nedz Lusilu, ne Atriebēju?" Ali pēkšņi ievaicājās.

"Oficiāli tu jau skaities mirusi," Rcivcna paskaidroja. "DDP ir tava miršanas apliecība; viņi nedrīkst atzīt, ka tu esi dzīva, jo tad apstiprināsies ziņas par eksperimentiem."

"Tev joprojām draud briesmas," Vraits iesāka. "Viņi var to neatzīt skaļi, tomēr esmu pārliecināts, ka drošībnieki skaidri zina, kas tu esi."

"Reivenas apraksta gan nebija," Lusils atgādināja.

"Neviens nenodzīvoja tik ilgi, lai to pastāstītu," meitene drūmi novilka. "Džīvs visus piebeidza," viņa lūkojās tukšajā ekrānā. "Taču nekad vēl cs neesmu bijusi tik tuvu atklāšanai. DDP agrāk nezināja, ka cs vispār dzīvoju. Tagad viņi jau zina manu vārdu un to, cik bīstama es esmu."

"Vai tu esi iecerējusi noiet pagrīdē?" Vraits apvaicājās, zinot, cik neierasta Rcivcnai būtu šāda rīcība.

"Un tu?" viņa atjautāja.

Vraits iegrima domās, juzdams, ka visi pievērsušies viņam. Viņš atcerējās likumu par Haku likvidāciju, visu, ko bija redzējis Kaldena laboratorijā, izmocīto Atriebējas ķermeni un Reivenas izdzīvošanas cīņu. Tad viņš iedomājās par oficiālo paziņojumu, atcerējās melus, kuriem visi noticēja un ticēs arī turpmāk, ja vien valdību kādreiz nepiespiedīs atzīties noziegumos, ko tā bija pastrādājusi, jau sākot ar tiem tālajiem laikiem, kad tika radīts Haka gēns. Pēdējo dienu bezcerība izgaisa, kad viņš paziņoja apkārtējiem savu lēmumu.

Nē," viņš iesaucās. "Es netaisos slēpties."

"Ko tad?" Reivcna vaicāja ar dīvainu uguntiņu acīs.

"Es cīnīšos," Vraits paziņoja. "Valdība domā, ka esam bīstami, tātad mums jākļūst bīstamiem."

"Kļūt par teroristiem?" Ali vaicāja.

"Nē," Vraits nogrozīja galvu. "Nepieļausim, ka viņi mūs tā sauc. Tūkstošiem cilvēku jau gājuši bojā viņu melu dēļ. Dariet, ko darīdami, bet neticiet viņiem." Viņš pieklusa un aplūkoja visus pēc kārtas. Lusilu, Ali, Kczu un Rcivcnu, aizvērtās durvis, aiz kurām dusēja Atriebēja. "Domājiet par to, ko mēs jau esam paveikuši," viņš tcica. "Es domāju, ka mums ir jāturas kopā."