Haks

Viņa vēroja ziņu raidījumu, kurā atkal tika izteikti minējumi par premjerministra paziņojumu, kad ieradās Kezs. Droši vien paziņojums jau bija uzrakstīts un glabājās kādā valdības datubāzē, un varbūt tikai paši pārdrošākie hakeri spētu tam piekļūt. Taču Reivcna kopš uzbrukuma vairs nebija izgājusi Tīklā. Tagad viņa visu laiku nodarbojās ar datiem, kurus bija nokopējusi no laboratorijas datoriem.

Šajos diskos bija apkopoti visi materiāli par sadistiskajiem eksperimentiem vairāk nekā piecdesmit gadu garumā, kuros bija cietuši tūkstošiem bērnu. Taču Reivcna nedomāja par to, pārlasot dokumentus. Viņa gribēja uzzināt, ko nozīmē būt Hakam, ko atklājuši zinātnieki. Taču viņa vairāk atklāja viņu nezināšanu. Reivcna vienmēr bija zinājusi, ka atšķiras no parastiem cilvēkiem. Viņa atklāja to, ka ir Haks, daudz ātrāk par jebkuru valdības iestādi un iemācījās izmantot savas spējas, vēl īsti ncapjauzdama, ko tās nozīmē. Pārlasot DDP dokumentus, viņa saprata liktenīgu nežēlīgās mutantu iznīcināšanas nepilnību. Eksperimentu upuri nespēja noskārst, uz ko ir spējīgi, taču to nezināja arī zinātnieki. Daži pētījumi uzrādīja noderīgus rezultātus, bet daudzi beidzās strupceļā, tika veikti uz labu laimi un bez mazākās sajēgas. Kaldcna komanda nebija spējusi atklāt Haku, kurš kaut mazliet spētu līdzināties Reivenai; par to liecināja kaut vai primitīvais vīruss, kurš bija radīts, lai sistēma spētu noķert Haku. Ja viņa jau savā vecumā spēja pievarēt laboratorijas aizsardzības sistēmu, piercdzējušāks Haks varētu paveikt daudz vairāk. Reivcna nezināja, vai pasaulē ir kāds piercdzējušāks Haks. Galvenais tomēr bija tas, ka viņa bija dzīva un turpināja attīstīt savas spējas, lai pārvarētu jebkādas DDP pētnieku sagudrotas viltības.

Rcivcna pasmējās pie sevis. Viņas pieredze laboratorijā bija atskurbinoša. Viņa nekad pirms tam nebija izjutusi, ko nozīmē operatīvās atmiņas trūkums, darbojoties Tīklā. Atguvusies no pārdzīvotā, viņa apjauta, ka ir ne mazāk bīstama drošībniekiem kā DDP viņai. Viņas pašpārliecinātība pieauga, tuvojoties grupas mītnei, un smaids sejā nenozuda, arī Kezam atverot durvis.

Ali negribīgi atrāvās no ekrāna, bet tad satrūkās no pārsteiguma, redzot, kas atnācis.

"Reiven!" Vraits iesaucās, satraukts un atvieglots. "Kā tu jūties?"

"Neslikti," Reivcna pasmīnēja. "Skatos, jūs esat labi iekārtojušies," viņa piebilda, ironiski vērodama istabu. "Mazliet atšķiras no Belgrāvijas kompleksa, vai ne?" Pēdējā piebilde bija mērķēta uz Ali, kas samirkšķināja acis neziņā, vai tagad jābūt niknai vai draudzīgai. "Vai visu laiku skatāties ziņas?" Rcivcna turpināja, nosviedusi somu un mēteli un atspiedusies pret sienu.

"Diezgan daudz," Ali piesardzīgi alzina. "Vraits visu laiku pieskata…" viņa saminstinājās, bet Rcivcna pabeidza teikumu viņas vielā: "Atriebēju, vai ne?" Reivcna palūkojās uz Vraitu. "Vai viņai kļuvis labāk?"

"Nē," viņš noteica.

"Nedomāju, ka kaut kas mainīsies," Rcivcna ieminējās.

"Man šķiet, tu nekad par to neesi daudz uztraukusies," Lusils iesaucās no istabas kakla, kur bija sēdējis, visu aizmirsts. Viņa balss bija tikpat drūma kā Reivenai. "Tu jau neredzēji, kā uzsprāga laboratorija."

"Es to redzēju ziņās," Rcivcna viņam atgādināja. "Bet cs neno- moku sevi ar vainas apziņu. Pasaki vienu lietu, ko mēs varējām izdarīt, lai to novērstu, bet neizdarījām," viņa uzstāja. "Kaut vienu!"

Lusils ilgi raudzījās viņai acīs, taču neko neteica. Reivcna izturēja viņa skatienu, tad devās uz istabu, kurā gulēja Atriebēja. Viņai sekoja tikai Vraits, kurš aizvēra durvis aiz sevis. Atriebēja gulēja, viņas vārgais ķermenītis gultā atgādināja salauztu lelli. Rcivcna bridi viņu vēroja, līdz Vraits ierunājās.

"Vai viņa atlabs?"

"Tu zini atbildi tikpat labi kā cs," Rcivcna noteica. Atkal pievērsusies Atriebējai, viņa turpināja: "Vai viņa bija tā vērta? Vai tev Rcičclas atrašana bija tik svarīga?"

"Tev nē?" Vraits atcirta, pa pusei jautādams, pa pusei apgalvodams.

"Kā teica Lusils, simtiem cilvēku gāja bojā. Vai viena Haka dzīve var būt tik nozīmīga?"

"Ja tev rūp simti, tev rūp ari viens," Vraits klusām noteica. "Tad cik daudzi tev rūp, Reiven?"

Pirms Reivcna paspēja atbildēt, viņi izdzirdēja Ali saucienu, un kāds pagrieza holovīzijas kanālu skaļāk. Rcivena pagriezās un devās pie pārējiem, pēc dažām sekundēm viņiem piebiedrojās ari Vraits, jo bija sācies premjerministra oficiālais paziņojums.

"Šovakar premjerministrs Džordžs Čestertons uzrunās parlamentu, lai sniegtu oficiālu paziņojumu par nolikumiem Paranor- mālo parādību izpētes centrā, kas Lielbritānijā atbild par mutējošā Haka gēna inficēto cilvēku iznīcināšanu."

"Inficēto?" Ali iesaucās, bet Lusils viņu apklusināja.

"Sāc pierast," Reivcna noteica, neatraujoties no ekrāna.

"…Mēs atrodamies britu parlamenta ēkā, lai tiešajā ēterā pārraidītu jums Čcstertona kunga paziņojumu."

Uz ekrāna parādījās parlamenta apaļā ēka, kur gara auguma sirmgalvis uzrunāja publiku ar neslēptu pārākumu balsī.