Man šķiet, ka tas visumā ir labākais izskaidrojums, kāds patlaban vispār iespējams, un domājams, ka turpmākie pētījumi apstiprinās šo viedokli. Iksremam, kā jau agrāk minēju, bija sava īpaša teorija, kas, pēc viņa domām, izskaidro visu — kā diskus pie durvīm piestiprinātajās ierīcēs, tā ari urāna eksplozijas, kas iznīcinājušas dzīvību.
Viņš uzskata, ka šie diski tikuši izsniegti Zemes iemītniekiem kā atlīdzība par pakalpojumiem. Zemes iemītnieki, kā viņš apgalvo, neesot bijuši saprātīgas būtnes, un tāpēc tie bez īpaša stimula nebūtu varējuši darboties kolektīvos pasākumos.
Viņš ir pārliecināts, ka, dodot Zemes iemītniekiem iespēju izdarīt defekāciju tikai tad, ja tajā reizē tiek upurēts disks, panākts tas, lai viņi jo dedzīgāk censtos iegūt šos diskus, un ka šī disku iegūšanas kaislība savukārt padarījusi iespējamu viņu sadarbību kolektīvos pasākumos, kas bijuši nepieciešami sabiedrības eksistencei.
Viņš aizstāv uzskatu, ka atsevišķajos nodalījumos atrastie diski liecina vienīgi par kādu īpašu vispārēja principa izpausmes gadījumu un ka Zemes iemītniekiem droši vien vajadzējis ziedot šos diskus ne vien tāpēc, lai iekļūtu dabisko vajadzība kārtošanas nodalījumos, bet arī lai dabūtu ēdienu un tamlīdzīgi.
Iksrems ienāca pie manis pirms pāris dienām, lai aprunātos par šiem jautājumiem; neesmu pārliecināts, ka sapratu visu, ko viņš stāstīja, jo Iksrems runāja ļoti ātri, kā viņš bieži mēdz darīt, kad viņu aizrāvusi kāda teorija. Taču pašu galveno es uztvēru, un man šķiet, ka jēgas tur ir visai maz.
Acīmredzot viņš ir izdarījis dažus sarežģītus aprēķinus, kuri parāda, ka tāda produktu ražošanas un sadales sistēma, kas balstās uz disku apmaiņas sistēmu, nevar būt stabila un neizbēgami ir pakļauta stiprām svārstībām, kas savā ziņā atgādina vājprātīgo maniakālās depresijas periodus. Viņš iet pat vēl tālāk un apgalvo, ka šādā depresijas periodā karš var kļūt psiholoģiski iespējams pat vienas sugas pārstāvju starpā.
Es vairāk kā jebkurš cits esmu gatavs apliecināt, ka Iksrems ir izcili spējīgs. Viņa teorijas arvien ir likušās nepareizas, taču līdz šim ikvienā no tām ir bijusi kaut vai kripatiņa patiesības. Taču šajā gadījumā patiesības kripatiņai gan ir jābūt sevišķi mazai, pat vēl vairāk, varu droši teikt, ka šī teorija nu gan nav pareiza.
Pēdējās dienās mēs pilsētā apskatījām desmit dzīvojamās mājas, kuras izvēlējāmies uz labu laimi. Mēs atradām krietni daudz šādu telpu, taču nevienā no tām nebija ierīces ar diskiem — itin nevienā no visām apskatītajām mājām. Ņemot palīgā šos pierādījumus, Iksrema teorija tiek pilnīgi sagrauta.
Tagad, var teikt, ir pilnīgi apstiprinājies tas, ka «Galvenās stacijas» defekācijas telpās atrastie diski tur ir novietoti kāda ceremoniāla izpildīšanai. Acīmredzot šādi ceremoniāli bijuši saistīti ar defekācijas aktu tikai un vienīgi publiskās vietās.
Esmu priecīgs, ka mēs laikus esam spējuši to noskaidrot, jo man būtu visai nepatīkami vērot, kā Iksrems, ietverot atskaites ziņojumā arī savu teoriju, nokļūst visai muļķīgā situācijā. Viņš ir apdāvināts jauneklis, un, par spīti visām šīm muļķīgajām idejām, kas ir pilnīgi no zila gaisa grābtas, viņš man ir visai simpātisks.