Galvenā stacija

Atļaujiet man vispirms pastāstīt par kādu novē­rojumu, kuram, manuprāt, esam atraduši izskaidro­jumu — vismaz mani šis izskaidrojums apmierina. Mēs atklājām, ka vagoniem, kas atradušies šajā stacijā, bijuši divējādi uzraksti: «Smēķētājiem» un «Nesmēķētājiem», kas skaidri liecināja par kaut kādu īpašu pasažieru klasifikāciju. Man tūlīt ienāca prātā doma, ka šajā pilsētā droši vien dzīvojušas divas dažādas Zemes iemītnieku ciltis: viena ar stip­rāku ādas pigmentāciju, tāpēc tās piederīgajiem bi­jusi tumšāka āda un tie saukti par smuglajiem jeb smēķētājiem, otra ar vājāku pigmentāciju un tāpēc gaišāku ādas krāsu (kaut arī ne pilnīgi albīni), tā saucamie nesmēķētāji.

No zemes iemītniekiem palikuši pāri vienīgi ske­leti, tāpēc par viņu ādas pigmentāciju nekādas zi­ņas nav iegūstamas. Tas sākumā lika domāt, ka būs visai grūti dabūt šai teorijai apstiprinājumu. Pa to laiku pilsētā tomēr bija atrastas dažas citas diezgan lielas ēkas, kas acīmredzot kalpojušas kaut kādiem nezināmiem» un visai mīklainiem mērķiem. Šo māju iekšpusē pie sienām bija ietvaros ielogotas gleznas — gan ainavas, gan arī Zemes iemītnieku attēli. Un tad mēs redzējām, ka tie tiešām dalījušies divās grupās: vieni izcēlušies ar stipru pigmentāciju (kas to ādai piešķīra smuglu nokrāsu, tā saucamie smē­ķētāji), otriem turpretī bija visai vāja pigmentācija (nesmuglie jeb nesmēķētāji). Tas tiešām apstipri­nāja manu pieņēmumu.

Šai sakarā vēl jāpiemin, ka daļa attēlu liecināja ari par trešās Zemes iemītnieku klases eksistenci. Šās klases pārstāvjiem bez divām rokām un kājām vēl bijis spārnu pāris, un acīmredzot tie visi piede-, rējuši pie grupas ar vājāko pigmentāciju. Neviens no daudzajiem izpētītajiem skeletiem, cik varēja spriest, nav piederējis spārnotajām būtnēm, tāpēc es secināju, ka šeit mums ir darīšana ar izmirušu varietāšu attēliem. Par to, ka šis uzskats tiešām ir pareizs, vairs nevar būt šaubu, jo tagad esam no­skaidrojuši, ka spārnotās būtnes daudz biežāk at­tēlotas senākajos gleznojumos nekā pēdējā laik­posma darbos.

Es, protams, nevaru šeit aprakstīt visus tos dīvāi- nos atklājumus, kurus izdarījām «Galvenās stacijas» teritorijā, tomēr nobeigumā gribu pastāstīt par pašu neizprotamāko, it īpaši vēl tāpēc, ka tieši uz to Iks­rems balsta savu kara hipotēzi.

Šis atklājums tika izdarīts, kad pētījām kādu diez­gan nenozīmīgu detaļu. «Galvenās stacijas» plašajās zālēs mēs atradām divas mazākas telpas, kas bija izvietotas nomaļāk. Katrā no šīm telpām (pie kuru durvīm bija uzraksti «Vīriešiem» un «Sievietēm») bija vairāki nelieli nodalījumi, kuros Zemes iemīt­nieki uzturējušies defekācijas laikā. Tūlīt radās jautājums, kā gan Zemes iemītnieki «Galvenās stacijas» plašumos varējuši atrast šīs nomaļās telpas.

Staigājot pa šo milzīgo ēku un meklējot uz labu laimi, vajadzēja paiet caurmērā stundai, līdz varēja

uzdurties kādai no tām. Tomēr iespējams, ka Zemes iemītnieki šīs telpas atraduši ar ožas palīdzību, jo mēs esam noskaidrojuši, ka tādā gadījumā, ja viņu oža bijusi trīsdesmit līdz četrdesmit reizes jutīgāka par mūsu rudimentāro ožu, meklēšanas laikam caur­mērā vajadzētu samazināties līdz aptuveni piecām vai desmit minūtēm. Tātad šī problēma nav sevišķi- sarežģīta. ,

Daudz grūtāk bija izprast kādu citu jautājumu. Šī otra problēma radās pēc tam, kad mēs bijām at­klājuši, ka ikviena atsevišķā nodalījuma durvis aiz­taisāmas ar diezgan sarežģītu ierīci. Šo ierīču tu­vāka apskate parādīja, ka to iekšpusē atrodas vai­rāki apaļi metāla diski. Tagad mums jau ir zināms, ka šīs asprātīgās ierīces noslēdza kabīnes durvis tik ilgi, kamēr pa spraugu ierīcē nebija iemests cits disks; tiklīdz tas notika, durvis atslēdzās un atbrī­vojās ieeja nodalījumā.

Uz šiem «diskiem» bija dažādi attēli un dažādi uzraksti, kuros visos tomēr sastopams vārds «Brī­vība». Ko gan varētu nozīmēt šīs ierīces, tajās at­rastie diski un vārds «Brīvība» uz tiem?

Lai to noskaidrotu, vēlāk tika izvirzītas vairākas hipotēzes, taču, liekas, visi piekrīt uzskatam, ka de- fekācijas akts šeit bijis-saistīts ar īpašu ceremoni­ālu, kas varbūt norisinājies tāpat kā daži dīvainie rituāli, par kuriem mums ziņots no planētām Sigma 25 un Sigma 43. Saskaņā ar šo uzskatu vārds «Brī­vība» ir apzīmējis kādu tikumu, kuru Zemes iemīt­nieki vai viņu senči vērtējuši sevišķi augstu. Tādē­jādi mēs nonākam pie visai apmierinoša izskaidro­juma, ka tieši pirms defekācijas notikusi disku upurēšana.

Bet kāda vajadzība bija ar īpašu ierīci iekārtot tā (vai, kā Iksrems saka, piespiest ar varu), lai šāds disks noteikti tiktu upurēts katrā atsevišķā gadī­jumā? Arī to var izskaidrot, ja iedomājamies, ka Zemes iemītnieki iegriezās šajos nodalījumos tikai sevišķas nepieciešamības gadījumā; ja nebūtu šādu ierīču, viņi steigā varētu aizmirst upurēt disku un tāpēc vēlāk viņus mocītu sirdsapziņas pārmetumi. Šādi sirdsapziņas pārmetumi, kas radušies kā obli­gātu ceremoniālu neizpildīšanas sekas, ir diezgan parasti arī planētu Sigma 25 un Sigma 43 iedzīvo­tāju vidū.