Читаем Dzīvoklis bez numura полностью

Ieraudzījis restorāna «Foxtrottdiele» durvīs labi pa­zīstamo šveicaru, aģents pasmīnēja: senāk, kad biju vēl aizsargu pulka priekšnieks, šādā gaišā dienas laikā tikko beidzu dzīres. Tagad naktslokālos vairs neatļāva dejot, staigāšana pēc pulksten desmitiem bija aizliegta, un viesības parasti notika pēcpusdienā. Gluži kā vidussko­lēnu sarīkojumi!

Domas par piekšā stāvošo izklaidēšanos Ķīsim sagā­dāja labpatiku, bet ne mirkli viņš nespēja aizmirst Žani. Vērīgāk nekā parasti viņš ielūkojās gājēju sejās. Izredzes, protams, bija niecīgas, bet varbūt tomēr palaimēsies ieraudzīt. Tādā gadījumā… jā, tādā gadījumā viņš vairs neļaus sevi apvest ap stūri! Nekādā ziņā neļaus! Un, ja turklāt patiešām izrādītos, ka Žanis saistīts ar tipogrāfiju, tad taču atkristu krietns žūksnis. Gan viņš zinātu, ko ar to iesākt.

Ķīsis pēkšņi saspringa. Priekšā pavīdēja pelēks lietus mētelis un brūna platmale un tūdaļ pazuda burzmā pie autobusa pieturas. Žanis! Viņam tik ļoti gribējās, lai tas tā būtu, ka cita iespēja neienāca prātā. Aizmirsis ierasto piesardzību, aģents metās skriešus.

Kad viņš sasniedza pieturu, autobuss jau sāka kustē­ties. Riskēdams nokļūt zem riteņiem, viņš ar vienu kāju uzlēca uz pakāpiena un, rupji atgrūdis durvīs stāvošo sievieti, iespraucās pārpildītajā vāģī.

— Cik tālu? — jautāja kasiere.

—    Līdz gala punktam, — katram gadījumam pateica aģents, skatieniem tvarstīdams brūno platmali.

Tā virzījās uz izeju. Nesagaidījis biļeti un sīknaudu, Ķīsis ar elkoņiem lauza sev ceļu uz priekšu. Autobuss pieturēja, brūnās platmales īpašnieks mierīgi izkāpa, taču aģents vēl arvien bija iespīlēts starp divām mugurām. Viņš vairs nerēķinājās ar citiem pasažieriem. Laidis darbā dūres, izsitās līdz izejai un kā traks bungoja pie šofera lodziņa. Tas beidzot apstādināja mašīnu. Ar vienu lēcienu Ķīsis bija ārā.

Kāda laime! Pelēkais mētelis un brūnā platmale vēl atradās redzes lokā. Pārliecināts, ka šoreiz medījumam neizbēgt, Ķīsis kļuva aukstasinīgāks. Viņš gan nepalēni­nāja soli, bet drošības pēc pārgāja ielas otrā pusē un tēloja cilvēku, kas steidzas darīšanās. Tā viņi veica kā­dus simt metrus. Un, jo ilgāk aģents pētīja svešinieku, jo stiprāka vērtās nojauta, ka viņu maldinājusi apģērba līdzība. Diezin vai Žanis staigātu tik laiskā gaitā, kāda raksturīga vienīgi dīkdieņiem. Arī cits apstāklis — šis cilvēks iekāpa autobusā, lai brauktu tik niecīgu ceļa gabalu — pierāda, ka tas nav radis fiziski piepūlēties. Kad vēl turklāt svešinieks apstājās pie Graudnieku sav­rupmājas un grasījās atvērt vārtiņus, Ķīsis gandrīz vairs nešaubījās, ka kļūdījies. Taču pārbaudīt vajadzēja. Ga­dījumā, ja tas tomēr izrādītos meklētais, viņš atkal uzdosies par pagrīdnieku no Slokas papīrfabrikas.

Pietika ar vienu skatienu, lai gūtu pilnīgu skaidrību. Ķīsis pēkšņi izjuta niknumu pret šo slaistu, kura dēļ bija velti lēcis ejošā autobusā, velti grūstījies ar brau­cējiem, velti zaudējis laiku. Un, kad šis svešinieks, ku­ram viņš bija aizstājies ceļā, norūca kaut ko par nekau­nību, Ķīsis vairs neizturēja:

—    Neizrunāties!

—    Ko?!… — vīrietis tikai pamazām atguva spēju runāt. — Kā jūs uzdrīkstaties?

—     Kāpēc jūs, Grāves kungs, ielaižaties ar tādu rupju cilvēku? Pasauciet kādu šucmani, — atskanēja sašutusi balss.

Tā bija pajauna, pašapzinīga sieviete koši krāsotām lūpām un tikpat spilgti sarkanām kurpēm ar divkāršām pazolēm. Citkārt Ķīsis nepaliktu atbildi parādā. Šoreiz viņš piekāpās, jo laikus aptvēra, ka apvainojošie vārdi neskar viņu pašu, Arnoldu Ķīsi, bet prasto strādnieka virsvalku, kas viņam mugurā. Bez tam — šī gaišmate nepavisam nebija peļama.

Klusībā cerēdams to sastapt Graudnieka viesībās, Ķīsis pagriezās un devās uz mājām pārģērbties.

Kad pēc pusstundas Ķīsis skūpstīja Melsiņai roku un teica savu vārdu, viņš ar gandarījumu konstatēja, ka šī gaišmate nepazina smalki tērptajā kungā pirmītējo rupjo strādnieku.

Koka žalūzijas bija nolaistas, vairākas stāvlampas un sarkaniem plīvuriem maskētas neona caurules izstrā- voja remdinātu gaismu. Viesi valstījās uz zemiem dī­vāniem. Pie vienas sienas bija ierīkots kas bāram līdzīgs.

Jā, noskaņa zālē Ķīsim atgādināja dansingu «Fox- trottdiele» un solīja saistošu vakaru. To pašu solīja arī smaids un liegā kustība, ar kādu Melsiņa aicināja viņu apsēsties sev blakus.

Namamāte Ķīsi iepazīstināja ar pārējiem.

Ķīsis iegaumēja katru uzvārdu. Lai gan viņa darbī­bas lauks neietvēra šīs aprindas, kuras gestapo arhīvos mēdza apzīmēt ar lakonisko vārdu «līdzskrējēji», aģents nešaubījās, ka Lange labprāt uzklausītu ziņojumu par klātesošo kungu sīkajiem grēkiem.

—    … Privātdocents Grāves kungs, — iepazīstināja namamāte.

Pelēkā mēteļa un brūnās platmales īpašnieks, tāpat kā Melsiņa, nepazina aģentu, bet viņš, atcerēdamies vel­tīgo sekošanu un nolādēto Zani, tomēr saīga.

—    Grāves kungs ir liels oriģināls, — čivināja Graud- niece. — Iedomājieties, viņš neieredz vāciešus. Tādēļ ne­varēju ielūgt fon Plantas kungu . . .

Перейти на страницу:

Похожие книги

Аламут (ЛП)
Аламут (ЛП)

"При самом близоруком прочтении "Аламута", - пишет переводчик Майкл Биггинс в своем послесловии к этому изданию, - могут укрепиться некоторые стереотипные представления о Ближнем Востоке как об исключительном доме фанатиков и беспрекословных фундаменталистов... Но внимательные читатели должны уходить от "Аламута" совсем с другим ощущением".   Публикуя эту книгу, мы стремимся разрушить ненавистные стереотипы, а не укрепить их. Что мы отмечаем в "Аламуте", так это то, как автор показывает, что любой идеологией может манипулировать харизматичный лидер и превращать индивидуальные убеждения в фанатизм. Аламут можно рассматривать как аргумент против систем верований, которые лишают человека способности действовать и мыслить нравственно. Основные выводы из истории Хасана ибн Саббаха заключаются не в том, что ислам или религия по своей сути предрасполагают к терроризму, а в том, что любая идеология, будь то религиозная, националистическая или иная, может быть использована в драматических и опасных целях. Действительно, "Аламут" был написан в ответ на европейский политический климат 1938 года, когда на континенте набирали силу тоталитарные силы.   Мы надеемся, что мысли, убеждения и мотивы этих персонажей не воспринимаются как представление ислама или как доказательство того, что ислам потворствует насилию или террористам-самоубийцам. Доктрины, представленные в этой книге, включая высший девиз исмаилитов "Ничто не истинно, все дозволено", не соответствуют убеждениям большинства мусульман на протяжении веков, а скорее относительно небольшой секты.   Именно в таком духе мы предлагаем вам наше издание этой книги. Мы надеемся, что вы прочтете и оцените ее по достоинству.    

Владимир Бартол

Проза / Историческая проза