Читаем Dzelzs papēdis полностью

Jā, šī bija bēdīga vasara. Grūti laiki. Dievs mums dusmo. Tas šonedēļ mans pirmais darbs. Ja nav darba, tad ar ēšanu bēdīgi, tā jau zināma lieta. Bet es esmu pieradusi. Esmu šuvusi visu mūžu — savā vecajā dzim­tenē un te, Sanfrancisko, — trīsdesmit trīs gadus.

Ja vien īre samaksāta, tad viss kārtībā. Namsaimnieks ir ļoti laipns, bet īre jānomaksā. Tā jau piederas. Viņš ņem par šo istabu tikai trīs dolārus. Tas ir lēti. Bet nav vis viegli katru mēnesi sadabūt šos trīs dolārus.

Viņa apklusa un šuva tālāk, šūpodama galvu.

—  Ar tik mazu peļņu jums jābūt ļoti taupīgai, — es piezīmēju.

Viņa mundri pamāja.

—   Kad īre samaksāta, tad vairs nav tik ļauni. Pro­tams, gaļu nopirkt nevar. Un pienu kafijai arī ne. Bet vienreiz dienā es tomēr ēdu. Un dažu dienu pat divreiz.

Pēdējos vārdus viņa izrunāja ar lepnumu. Tanīs bija ma­nāma panākumu jausma. Bet, kad viņa šuva tālāk klusēdama, es ievēroju skumjas viņas lēnīgajās acīs un iekri­tušo muti. Viņas skatiens k|uva izklaidīgs. Tad viņa stei­dzīgi izberzēja satumsušās acis — taču vajadzēja šūt.

— Man sirds nesāp bada dēj, — viņa paskaidroja. — Pie tā pierod. Es tikai raudu par savu bērnu. Mašīna viņu nonāvēja. Taisnība, ka viņai bija grūti jāstrādā, bet es tomēr to lāgā nevaru aptvert. Viņa bija stipra un jauna—• tikai četrdesmit gadu. Un trīsdesmit gadu jau bija no­strādājusi. Viņa agri sāka, tas pareizi, bet mans vīrs bija miris. Fabrikā eksplodēja katls. Ko lai mēs būtu darījušas? Viņa bija tikai desmit gadu veca, bet visai spēcīga. Un taču mašīna viņu nonāvēja. Jā, manu meitu nonāvēja, un viņa taču bija veiklākā strādniece darbnīcā. Esmu bieži par to domājusi, es to zinu. Tāpēc es vairs nevaru darbnīcā strādāt. Mašīna plēš man galvu pušu. Es dzirdu, tā saka vienā laidā: es to padarīju, es to pa­darīju! Tā viņa runā visu dienu. Un tad es domāju par savu meitu un nevaru strādāt.

Viņas acis atkal kļuva mitras, un viņai vajadzēja tās izslaucīt, iekāms viņa šuva tālāk.

Es dzirdēju- bīskapu nākam pa kāpnēm un atvēru dur­vis. Kāds gan viņš izskatījās! Uz muguras viņš nesa pusmaisa ogļu un tam virsū uzsietu iekuru. Ogļu putekļi bija notraipījuši viņa seju, un sviedri plūda straumēm pār pieri. Viņš nolika savu nesamo kaktā pie krāsns un noslaucīja seju rupjā kokvilnas lakatā. Es neticēju lāgā savām acīm. Bīskaps melns kā ogļu iznēsātājs, lētā ka­tūna kreklā (apkaklē trūka vienas pogas) un kombine­zonā! Tas bija visdīvainākais — šīs bikses, kuru noskran- dušie gali nokārās līdz papēžiem. Ap vidu tās saturēja šaura siksna, kādu mēdz nēsāt strādnieki.

Bīskaps gan bija sakarsis, bet nabaga vecajai sievai uztūkušās rokas bija sarautas krampjos aiz aukstuma, tāpēc, pirms mēs aizgājām, bīskaps iekūra uguni un es nomizoju kartupeļus un uzliku vārīties. Vēlāk uzzināju, ka milzīgās strādnieku kazarmas manā apkārtnē slēpj sevī daudzus līdzīgus un vēl ļaunākus gadījumus.

Mājās pārnākuši, mēs satikām Ernestu, kas bija uz­traucies par manu prombūtni. Pēc pirmā pārsteiguma un apsveicināšanās bīskaps atlaidās atzveltnī un manāmi at­vieglots nopūtās. Mēs esot pirmie no viņa vecajiem drau­giem, ko viņš saticis kopš savas nozušanas, viņš sacīja. Jādomā, ka šinī starplaikā viņš bija ļoti cietis aiz

vientulības. Viņš runāja daudz, bet visvairāk par prieku, ko jūtot, izpildīdams tā kunga pavēli.

—  Tagad es patiešām ganu viņa avis, — viņš sacīja. — Un es esmu daudz ko mācījies. Dvēselei nevar palī­dzēt, ja vēders nav pilns. Vispirms viņa avīm jādabū maize un sviests, kartupeļi un gaļa, tad un tikai tad viņu dvēseles spējīgas uzņemt izsmalcinātāku barību.

Viņš ēda ar lielu patiku manis pagatavotās vakariņas. Nekad senos laikos viņš nebija sēdies ar tādu ēstgribu pie mūsu galda. Mēs runājām par to, un viņš izteicās, ka nekad mūžā neesot juties tik labi kā tagad.

—   Tagad eju tikai kājām, — viņš sacīja, un sārtums iesitās viņam vaigos, atceroties laiku, kad bija braucis karietē, it kā tas būtu grūti izpērkams grēks. — Mana ve­selība ir uzlabojusies, — viņš aši piemetināja, — un es esmu ļoti laimīgs — patiešām, laimīgāks nekā jebkad. Vismaz mans gars ir dieva rokā.

Un tomēr viņa sejā bija neizdzēšamas sāpes, pasaules sāpes, ko viņš bija uzņēmies. Viņš tagad skatīja dzīvi tās īstajā izskatā, un šī dzīve nelīdzinājās tai, par ko stās­tīja viņa bibliotēkas grāmatas.

—   Un par visu to atbildīgs esat jūs, jaunekli, — viņš bez aplinkiem pateica Ernestam.

Ernests bija pārsteigts un apjucis.

—   Es — es jūs brīdināju, — viņš stostījās.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Аламут (ЛП)
Аламут (ЛП)

"При самом близоруком прочтении "Аламута", - пишет переводчик Майкл Биггинс в своем послесловии к этому изданию, - могут укрепиться некоторые стереотипные представления о Ближнем Востоке как об исключительном доме фанатиков и беспрекословных фундаменталистов... Но внимательные читатели должны уходить от "Аламута" совсем с другим ощущением".   Публикуя эту книгу, мы стремимся разрушить ненавистные стереотипы, а не укрепить их. Что мы отмечаем в "Аламуте", так это то, как автор показывает, что любой идеологией может манипулировать харизматичный лидер и превращать индивидуальные убеждения в фанатизм. Аламут можно рассматривать как аргумент против систем верований, которые лишают человека способности действовать и мыслить нравственно. Основные выводы из истории Хасана ибн Саббаха заключаются не в том, что ислам или религия по своей сути предрасполагают к терроризму, а в том, что любая идеология, будь то религиозная, националистическая или иная, может быть использована в драматических и опасных целях. Действительно, "Аламут" был написан в ответ на европейский политический климат 1938 года, когда на континенте набирали силу тоталитарные силы.   Мы надеемся, что мысли, убеждения и мотивы этих персонажей не воспринимаются как представление ислама или как доказательство того, что ислам потворствует насилию или террористам-самоубийцам. Доктрины, представленные в этой книге, включая высший девиз исмаилитов "Ничто не истинно, все дозволено", не соответствуют убеждениям большинства мусульман на протяжении веков, а скорее относительно небольшой секты.   Именно в таком духе мы предлагаем вам наше издание этой книги. Мы надеемся, что вы прочтете и оцените ее по достоинству.    

Владимир Бартол

Проза / Историческая проза