Читаем Baltais engelis полностью

Pa celam Vadims piestaja pie veikala pec partikas precem. Seit ir pazistami varti. Vins atkal gribeja nepamanits ieslidet vecteva pusite. Mamma vinu gaidija pagalma.

– Vadim, tu esi piedzeries.

– Ne.

«Es domaju, ka tu piedzersies.»

– Mammu, es esmu pratigs.

– Ko tad tu tur dariji?

– Es runaju.

– Ar ko? Vai tur bija sievietes?

– Tikai darbinieku sievas.

Mamma turpinaja pratinasanu. Tikmer Vadims sacepa kartupelus, sagrieza silki un sagrieza salatus. Es visu izklaju uz trim skivjiem. Mamma apsedas vakarinas, Vadims devas pabarot vectevu. Pabeidzis savu biznesu, Vadims saka vakarinas viens pats. Mamma skatijas savu milako serialu. Kad tejkanna saka priecigi burbulot, Vadims lenam uzvarija teju. Vins lenam ieleja teju un iedzera mazu malku. Tagad vins bija viens pats ar sevi. Nina un Kola tagad bija talu no vina, it ka vini butu cita dzive. Un sim dzivem nav iespejams krustoties. Vadims nodrebeja no sis domas. Kapec tas nav iespejams? Atminas par so laimigo dienu vinam pluda atpakal.

<p><strong>7.NODALA</strong></p>

Vadims gribeja ielist zem segas. Tas ir tas, ko vins izdarija. Saritinajies, aizmidzis, vins nez kapec atcerejas savu tevu. Vadims loti mileja savu tevu. Vinam patika teva policijas uniforma. Manam tevam patika kalposana. Turklat manam tevam bija melna un smaga pistole. Mans tevs, slepus no visiem, lava Vadimam to turet rokas. Dels lepojas ar savu tevu. Specigs un stabils virietis uzlika Vadimu uz pleciem, un tad Vadims kluva par lielako un drosmigako puisi pasaule. Pec gimenes skandaliem un mates sudzibam pret tevu vins tika atlaists no policijas. Tevs kaut ka novajeja, novecoja, noliecas. Gimene izjuka, Vadims palika pie mates. Ta nebija vina izvele, ta vienkarsi notika. Vini parcelas uz citu pilsetu prom no sava teva. Mamma nevelejas, lai Vadims sazinatos ar so «neliesu». Ak, un vins ar mati iedzera malku. Manai matei nebija nopietnas profesijas, pec apprecesanas vina nestradaja nevienu dienu. Tagad man bija jastrada veikala par apkopeju. Ar so niecigo naudu bija nepieciesams iret majokli. Mes varejam atlauties tikai kopmitnes istabu. Vadims vairak sapnoja par saldumiem, neka tos eda. Ari Vadims skola jutas atnemts un nobijies. Vinam loti pietruka teva. Bet tevs vinu neapmekleja, vins tikai nosutija vinam nepieciesamos alimentus. Vadims labi macijas.

Kad Vadims nolema iestaties medicinas skola, vina vectevs palidzeja ar naudu. Pec tam vini dzivoja pie vecmaminas viena no tagad atdalitajam republikam. Nu, paradu ir verts maksat. Vecmamina nomira, vectevs palika pilnigi viens. Vadims vinu ar lielam grutibam parcela uz so maju un ilgu laiku centas iegut pilsonibu un pensiju.

Uz so maju! No kurienes radas si maja? Kad Vadims pabeidza medicinas skolu un kluva par lielisku masazas terapeitu, vins saprata, ka ta dzivot vairs nav iespejams. Vins nolema nemt hipoteku, lai iegadatos maju. Vins domaja, ka, parceloties no iretas kopmitnu istabas uz savu maju, vini bus laimigi. Vadims atcerejas, ka vins mekleja vinu gimenei piemerotu maju. Ilgu laiku vins nevareja atrast savas majas. Mamma sai idejai neticeja. Vina vinu kircinaja. Un vins turpinaja ticet, ka vina majas tiks atrastas. Un visbeidzot vinam paveicas. Vissvarigakais ir tas, ka maja ir sadalita divas dalas. Ar divam izoletam ieejam. Viena puse dzivos mamma, otra – Vadims. Cik vins bija priecigs, kad uznaca pirmais lietus, Vadims pirmo reizi paskatijas uz lietu no sava loga. Lietus lases bungoja pa vina pasa majas jumtu. Vadimam pat bija savi zvirbuli, jo tie dzivoja zem vina majas jumta. Vini ielidoja dzert udeni no pelkes vina pagalma. Vadims vinus ar prieku pabaroja ar drupacam un prosu. Vins mileja zvirbulus un ar tiem visu pasauli. Vadims lidoja sparnos. Vins nebaidijas no gaidamajiem remontdarbiem. Vins dzivoja ar lielam ceribam. Vins tur atvedis savu miloto meiteni. Apprecas. Un tad, luk, paradisies berni.

Vadims vienmer sapnoja par draudzigu, laimigu gimeni, kura valditu milestiba un harmonija. Cilveki kopa piedzivo priecigus un skumjus notikumus. Gimene pulcesies pie draudziga galda, vares dalities pardomas, pasmarzot abolu piragu. Galu gala ta ari notika. Bet ne vina maja.

<p><strong>8.NODALA</strong></p>

Mazaja virtuvite visi gimenes locekli tik tikko vareja satilpt pie apala galda. Nu nekas sauros apstaklos, bet ne vainas. Jusu milaka abolu piraga aromats, ko mamma tikko bija iznemusi no krasns, sajaucas ar tikko pagatavota borsca smarzu. Uz skivja kup majas gatavotas kotletes. Ak, tas svetdienas pusdienu smarzas! Istas svetdienas pusdienas!

Перейти на страницу:

Похожие книги