Iespējams, jūs nezināt pirmsākumus. Likumu un gravitācijas nekavēta, RAA sāka ar to, ka ieguva kontroli pār debesīm. Jau dažas desmitgades pēc tās izveidošanas ap Zemes pavadoni, Marsu un Saules sistēmas asteroīau joslu riņķoja simtiem rūpnīcu. Šīs rūpnīcas sāka no augšas uz Zemi liet indes. Jā, nemitīga indīgo vielu lietusgāze… tev uz galvas.
Nodrošinot arvien lielāku pieprasījumu pēc enerģijas, "Konsorcijs", kā to naidīgi iedēvēja, paplašināja savu ietekmi, atklājot uz Panaoras unobtāniju — vienu no visvairāk meklētajām, vērtīgākajām un ienesīgākajām jelkad atrastajām vielām, kuras vērtība ir lielāka nekā zeltam.
Atrodams tikai uz Panaoras, unobtānijs ir reti sastopams maisījums un "augstas temperatūras" supravadītājs. Istabas temperatūras supravadītājs ir bijis mūsdienu materiālu zinātnes "izfantazētais medījums". Zinātnieki ilgi ir kārojuši atrast vielu, kas spēj vadīt elektrību ar nulles pretestību istabas vai vēl augstākā temperatūrā, — pretstatā cilvēku zinātnes radītajiem šķidrajiem, ar hēliju dzesētajiem supravadītājiem. Unobtānijs ir kļuvis par Zemes ekonomikas mugurkaulu. Visu ar unobtāniju saistīto, sākot ar ieguvi un beidzot ar izplatīšanu, kontrolē RAA.
RAA, kā jūs jau zināt, pelna naudu. Daudz naudas daudziem cilvēkiem. Tai ir miljoniem akcionāru, un pašlaik tā ir vecākā un ienesīgākā no kvazivalstiskajām administratīvajām vienībām (KVAV). Gluži kā strauji progresējošs vīruss tā ir ietie- kusies mūsu dzīvēs. Tas ir, ja to, kā mēs eksistējam un mitināmies šeit, uz Zemes, var nosaukt par "dzīvi".
Bet mūslaiku pastāvīgajā krēslā uz Zemes es jūtu vāju cerību. Es aizveru acis un iztēlojos izirušu mākoņu strēles un vijumus, kas virpuļo ap kalniem, kuri lidinās — jā, lidinās — tirkīza krāsas debesīs. Klintis, dažas vairāk nekā sešpaasmit kilometru platībā, kā gubu, slāņu, spalvu un lietus mākoņi turas simtiem metru virs zemes. Un ūdenskritumus, kas iztek plakankalnu virsotnēs un kā dārgakmeņu kaskāae šķērso stāvas klintis, tad sašķīst šļakatās saplaisājušos geizeru dibenos… tikai ar kājām gaisā.
Debesīs kā zibsnījošu pelnu druskas redzamas putniem un sikspārņiem līdzīgas dažādu izmēru lidojošas radības. Dažas būdamas spilgtā krāsā, tās līdzinās ļoti tumšsarkanām svītrām, kas šķeļ kristālu. Tālu lejā, Pandoras plašajos un zaļojošajos līdzenumos, kaleidoskopisks sturmbīstu ganāmpulks — aesmitiem tūkstošu dzīvnieku liels — sāk lēnu un smagu pārceļojumu, kājām radot bungām ffdzīgas skaņas.
Es dzirdu, kā šīm skaņām cauri vijas meditatīvā navi dziesmas dūkšana, aicinot klanu atgriezties mājās.
Un tad es redzu, ka mūsu izpostītā Zeme ir atjaunota un atdzīvināta. Okeāni atguvuši zilo krāsu, pasaule ir nomazgāta tīra un sākusies no jauna. Kāda tā savulaik bija. Es nespēju nedomāt par to, vai tikai Eiva sev par briesmām nav saukusi mūs, lai varētu izglābt Zemi.
Mūsu tuvākais kosmiskais kaimiņš ir Kentaura Alfa sistēma 4,37 gaismas gadu attālumā no Zemes. Lai gan izskatās, ka tā sastāv no vienas zvaigznes, sistēma īstenībā ir trīsdaļīga, un tajā ietilpst divas Saulei līdzīgas zvaigznes — Kentaura Alfa A un Kentaura Alfa^B, kā arīsarkarlais punduris Kentaura Alfa C. Tās lielākā daļa — Kentaura Alfa A Geb astronomu valodā KAA) ir Pandoras — liela pavadoņa, kas riņķo ap Polifēma planētu, — Saule.
Pandoras tuvums Polifēmam un abiem pārējiem pavadoņiem izraisa siltuma uzplūaus, kas palielina strauju kontinentu dreifēšanu. ^ Tas rada spēcīgu vulkānismu un rada lūzumus lielās kontinentālās zemes platībās, padarot mērenus Pandoras laika apstākļus. Uz tās atrodama unikāla viela "unobtānijs". kura supravadītāja magnētiskās īpašības ir palīazējušas rasties milzīgam aauazumam ģeoloģisku veidojumu, tai skaitā slavenajiem Alelujas kalniem un Akmens arkām. Par spīti svešādajai ainavai uz Panaoras ir tādas pašas ielejas, kalni, pludmales un ezeri kā uz Zemes. Pandoras nesabojātais skaistums ir aizrāvis aaudzu zemiešu iztēli.
Kentaura Alfas sistēmas atklāšana un turpmākā izpēte ir viens no lielākajiem zinātnes sasniegumiem. Taču īstais dzinulis, kādēļ cilvēki sāka doties uz Pandoru, ir unobtānijs. Un tieši šīs vielas dēļ Resursu attīstības administrācija un to pārstāvošie kolonisti joprojām tur paliek par spīti briesmām.
Pandora
ATRAŠANĀS VIIETA: pavadonis Polifēmam, lielai, masīvai planētai ar gāzes apvalku, kas aptuveni 4,4 gaismas gadu attālumā no Zemes riņķo ap Kentaura Alfas A zvaigzni.
VIDI!: Zemei līazīga, taču cilvēki nevar elpot tās gaisu bez eksokomplekta.
iemītnieki: navi, ļoti inteliģenta cilvēkveidīgo suga, kura dzīvo neolīta laikmeta sabiedrības iekārtā.
Lai gan Panaora ir Polifēma satelīts, tai ir vairāk kopīga ar Zemi nekā ar Saules sistēmas Mēnesi. Tās lielums, atmosfēra un izskats ir tāds pats kā Zemei, uz tās ir kontinenti un salas, ko ieskauj jūras pazīstami zilā nokrāsā. Mākoņu krāsa svārstās no pūkaini baltiem tīaz ārkārtīgi tumšiem negaisa mākoņiem ar zibens bultām. Reljefu veido kalni, ielejas, līdzenumi, ezeri un upes. Augi ir visur: lielāko daļu virsmas klāj meži un pļavas, un okeānus