Avatars

Ai'RAKSTS: Kentaura Alfa, spožākā zvaigzne" Kentaura zvaigznājā, rau- oties pa teleskopu, īstenībā ir trīs zvaigznes, kas riņķo cita ap citu. Šīs trīskāršā zvaigžņu sistēma sastāv no divām Saulei līdzīgām zvaigznēm — Kentaura Alfas A un Kentaura Alfas B, kā arī no sarkanā pundura — Kentaura Alfas C.

Kentaura Alfa ir trīsdaļīga zvaigžņu sistēma un tuvākais Zemes kosmiskais kaimiņš ārpus Saules sistēmas. Kentaura Alfa A (jeb KAA astronomiem) ir lielākā savā sistēmā un ir aptuveni par 20 pro­centiem lielāka nekā mūsu Saule. KAA ir ievērojama arī ar to, lia ir sadle Pandorai, kas ir mājvieta vienīgajai citai saprātīgo būtņu sugai, kas līdz šim atklāta .

3

tn

H 31 0 Z 0

l L 3J C Z

-Cl m 0 r o

•Q

L S

Kentaura Alfa B (KAB) ir aptuveni par 15 procentiem mazāka nekā mūsu Saule un ir spēcīgi oranžas nokrāsas, jo ir par 500 kelviniem vēsāka nekā tās kaimiņu zvaigzne. Kentaura Alfa C (KAC) ir sarkanais punduris, kura izmērs ir tikai 20 procenti no Saules lieluma, un tai ir mazāk nekā puse Saules tempe­ratūras. KAC rada tikai nespodri sarkanu blāzmu.

Atklāšana

Sākotnējie teleskopiskie pētījumi un zondēšana atklāja, ka KAA ir pārstei­gumu pilna. Planēta Kejs, kas atrodas KAA apdzīvojamās zonas centrā, uzrādīja milzīgu acs formas vētru, kas bija daudzreiz lielāka nekā Jupitera Lielais Sarkanais plankums. Astronomi pāraēvēja šo planētu par "Polifēmu", aizgūstot nosaukumu no vienacainā kiklopa, kuru sastapa Homēra eposa varonis Oaisejs.

Vēl pārsteidzošāki par Polifēma milzīgo vētru bija tā pavaaoņi. Uz vairākiem pavadoņiem, kuru diametrs bija lielāks nekā 6437 kilomet­ri, bija reazami mākoņi un okeāni. Zondēšana no attāluma atklāja

W*

slāpekļa—skābekļa atmosfēru uz piektā un sestā pavadoņa; šādu at­mosfēru var radīt tikai oglekļa aprite dabā. Lai gan uz dažu citu lielāko pavadoņu virsmas bija vērā ņemamas ūdens masas, to retinātākās at­mosfēras lielākoties sastāvēja no slāpekļa un ogļskābās gāzes, kas lieci­na par dzīvības neesamību.

polifēms

ATRAŠANĀS VIETA: otra no trim lielām, masīvām planētam ar gāzes apval­ku, kas riņķo ap Kentaura Alfas A zvaigzni.

APRAKSTS: mazāks nekā Saturns. Viens no tās pavadoņiem, Pandora, ir navi mājvieta.

Polifēms ir milzu planēta ar gāzes apvalku, līdzīgs mūsu Saturnam, taču bez gredzeniem. Taču atšķirībā no Saturna, kas atrodas mūsu Saules sistē­mas nomalē, Polifēms riņķo ap Kentaura Alfu A attālumā, kas pielīdzināms Zemes orbītai ap Sauli. Tā kā Polifēms veidojies augstākas temperatūras vidē nekā Saturns, tajā ir daudz vairāk hēlija un citu smagāko elementu, un tam ir lielāka masa attiecībā pret tā lielumu.

Polifēmam ir saskatāmākas svītras nekā Saturnam, lai gan tās nav tik iespaidīgas kā Jupiteram. Bet Polifēmam ir virpuļa vētra, kuras lielums un turbulence krietni pārsniedz Jupitera Lielo Sarkano plankumu. Gandrīz ne­pārtraukti ir novērojamas polārblāzmas, un tās ir gana spēcīgas, lai būtu redzamas arīaienas gaismā. Kad izveidojas magnētiskās plūsmas straumes un sasaistās ar dažādiem pavadoņiem, pavadoņu polārajos apgabalos, kur šīs straumes savienojas ar globālajām straumēm, parāaās krāšņas po­lārblāzmas joslas.

Polifēmam ir četrpaasmit pavadoņu, ieskaitot Pandoru. Divi ārējie pava­doņi riņķo visiem pārējiem pretējā virzienā.

Polifēma orbītā atrodas viens liels un viens mazs asteroīds, kas aizņem pseidostabilos Lagranža punktus L4 un L5 un ir izvietoti 60 grādu Polifēmam priekšā un aizmugurē.

Ķīmisko "kompostu" atmosfērā samaisa konvekcijas straumes un stipri vēji, kurus izraisa planētas ātrā rotācija. Rezultātā skatam paveras brīnišķīgs krāsainu mākoņu joslu un rotējošu vētru raksts.

Unobtānijs

PIELIETOJUMS: vitāli svarīgs vielas—antivielas enerģijas ģeneratoriem, starpzvaigžņu un tāliem kosmiskiem lidojumiem, virsgaismas komunikāci­jām un magnētiskās levitācijas vilcienu funkcionēšanai.

ĪPAŠĪBAS: augstas temperatūras supravadītājs, kas spēj gan atgrūst, gan ietvert magnētiskos laukus.

IZSKATS: metālisks, sudrabaini pelēks kubveida kristāls. ATRAŠANĀS VIETA: dabiska viela, kas atrodas tikai uz Panaoras.

Mūsdienu civilizācija ir atkarīga no supravadāmības tehnoloģijām, kas virza ekonomiku. Turklāt bez unobtānija nebūtu iespējamas daudzas specializētas nozares, piemēram, virsgaismas komunikācijas un datoru hipermikroshēmu ražošana.

Kad 20. gadsimta beigās tika izstrādāts pasaulē pirmais augstas tempera­tūras supravadītājs, nestabilitātes dēļ tas izrādījās nelietojams. Turpmākie centieni izrādījās veltīgi, un zinātnieki galu galā nodēvēja savu mērķi par "anobteiniju" (vēlāk rakstību mainīja uz "unobtānijs", lai pielāgotos ķīmisko elementu nosaukumu veidošanas tradīcijai, kaut gan unobtānijs ir maisī­jums, nevis elements). Pie tā arī viss apstājās līdz laikam, kad Kentaura Alfu A sasniedza pirmā kosmisko pētījumu zonae un uz Zemei līdzīgās Pandoras atklāja īpatnējas nogulsnes. Tā bija viela, kurai piemita augstas temperatū­ras supravadāmības īpašības, un beidzot bija iegūts par neiegūstāmu uz­skatītais.