ANDROMĒDAS IZLAUŠANĀS

«Nesen sintezētā antibaktērija, .kuru saņēmām no Azaranas, dos iespēju pieveikt lielo ļaunumu, kas uzbrucis cilvēcei. Mūsu visu liktenis tagad atrodas zinātnieku rokās, un mēs ticam, ka, sadarbojoties ar viņiem, visu valstu valdības darīs visu iespējamo, lai glābtu pasauli. Apvienotajā Karalistē jauno anti­baktēriju jau pavairo un ievada jūrā. Arī citas val­stis jau saņēmušas pirmos antibaktērijas sūtījumus un drīz sāks piedalīties mūsu visu krusta karā pret drausmīgo cilvēces ienaidnieku. Azarana izsūtīs jaunus antibaktērijas krājumus, un tos izdalīs, cik ātri vien būs iespējams. Ja saskaņosim cilvēku pūles visā pasaulē, tad varam cerēt, ka drīz vien mainī­sies jūras ūdens sastāvs un mēs visi atkal elposim katrs savas dzimtenes tīro gaisu.»

Galīgi pārguris, premjerministrs atslīga krēslā. Kamēr runu pāitulkoja un nolasīja visās piecās Ap­vienoto Nāciju Organizācijas darba valodās, prem­jers brīdi atpūtās. Pēc tam palūdza, lai piebrauc viņa mašīnu, un gandrīz čukstus teica saviem pavado­ņiem:

— Džentlmeņi, es pats gribu pārliecināties, vai mani solījumi ir pamatoti. Man stāstīja, ka Londonas dokos esot viens no antibaktērijas reproducēšanas centriem.

Policijas mašīna pavadīja premjera limuzīnu cauri Sitijai, pāri Taueras tiltam. Tā meklēja ceļu cauri drupu kaudzēm un apbrauca daudzas aizbarikādētas ielas, līdz apstājās pie kādas vecas un noplukušas kuģu piestātnes.

Skumīgais lietutiņš, kas tagad smidzināja, likās jauka atelpa pēc bezgalīgajām vētrām un aukām.

Ūdens malā stāvēja divi vīrieši lietusmēteļos un novēroja kādu cilvēku policijas motorlaivā. Viņi satrūkās, pamanījuši, ka sagumušais, pavecais vīrs, kas nostājies viņiem blakus, ir premjerministrs.

—          Mēs pārbaudām atbrīvotā slāpekļa daudzumu, ser, — viens no vīriešiem paskaidroja. — Antibak­tēriju ievadīja upē pirms sešām stundām.

—          Un kā tā iedarbojas? — premjerministrs jau­tāja.

—    Lieliski, ser. Lūdzu, nāciet un paskatieties pats.

Policijas kuterīša prožektoru gaismā netīrais upes

ūdens izskatījās melns un drūms. Kamēr viņi to no­vēroja, uz ūdens virsmas izveidojās burbulis un pārplīsa. Turpat netālu veidojās divi citi burbuļi.

—           Pēdējās divarpus stundās tas pats notiek visā upē, ser. Tas ir slāpeklis, kas atbrīvojas, kad jaunā baktērija nonāvē veco.

Pie piestātnes piebrauca vēl viena mašīna. Osborns bija atvedis šurp Nīlsonu. Premjerministrs viņiem rāmi uzsmaidīja un pacēla roku sveicienam.

—          Ceru, ka ārstēšana nav tikpat bīstama kā pati slimība? — premjers jautāja amerikānim.

Nīlsons papurināja galvu.

—          .Nē, ser. Antibaktērija nespēj pārdzīvot pašas radītos apstākļus. Profesore Doneja to ir ļoti rūpīgi pārbaudījusi. Antibaktērijai ir tikai viens ienaid­nieks un viena barība — baktērija, kas izplatījās no Tornesas. Kad antibaktērija būs pilnīgi iznīcinājusi savu ienaidnieci, tā iznīks pati no sevis.

—           Gluži tāpat kā antibiotikas iznīcina baciļus un pēc tam iznīkst arī pašas, — piemetināja Osborns.

—          Starpība tikai tā, ka šai gadījumā esam pārlie­cināti, ka baktērija iznīks pilnīgi un galīgi uz visiem laikiem …

Premjerministrs smaidīdams atkal pārtrauca Nīl­sonu:

—     Redzu, ka jūs pilnīgi kontrolējat savas anti­baktērijas darbību.

Premjers vēl brīdi pastāvēja un noskatījās, kā rodas un pārplīst burbuli.

—     Paldies dievam! Paldies dievam! — viņš čuk­stēja, iedams uz savu mašīnu.

Divdesmit četru stundu laikā pēc Nīlsona aizli­došanas uz Angliju apstākļi Azaranā pilnīgi pār­mainījās. Lidmašīnas no divpadsmit valstīm atveda zinātniekus un tehniķus, lai tie palīdzētu Donejai organizēt transportu un sakarus. Speciāla Apvienoto Nāciju karaspēka vienība atradās trauksmes stāvoklī, lai vajadzības gadījumā nekavējoties varētu iejauk­ties, taču Azaranas prezidents vēlējās, lai tie ierastos Azaranā tikai galējas nepieciešamības ga­dījumā — ja rastos draudi, ka «Intel» varētu uz­sākt kaut kāda veida vardarbību. Doneja bija sev izcīnījusi pilnīgu brīvību un tagad netraucēta veica savu tiešo darbu.

Visa «Intel» organizācija sabruka mierīgi un ga­līgi. Interpols ciešā sadarbībā ar citu valstu drošī­bas dienestiem, iepazinies ar dokumentiem, kurus Nīlsons bija atvedis uz Londonu, izdarīja kratīšanas «Intel» galvenajos centros Vīnē, Cīrihē un Hon- kongā. Daži uzvārdi, kas figurēja «Intel» dokumen­tos, radīja apjukumu un satraukumu vairāku valstu diplomātiskajās aprindās. Tika izdarītas vairākas pašnāvības un iesniegta vesela kaudze atlūgumu veselības stāvokļa dēļ. Tomēr visus šos notikumus tik tikko pamanīja apstākļos, kad risinājās pasau-

Ies mēroga drāma — cilvēki atjēdzās no haosa. Tas, kas vēl bija atlicis no «Intel», ātri vien iznīka pats no sevis, un pāri palika tikai tukši tirdzniecī­bas kantori visās pasaules malās, kā arī neizlietoti miljoni Šveices bankās. Azaranā galveno antibak­tērijas ražošanas centru un skaitļotāju atstāja pil­nīgi Madlēnas Donejas un viņas sabiedrotā Džona Fleminga pārziņā, kuri abi vienā naktī bija kļuvuši par pasaulslavenām personām.