Replikants

Ignatu sokeja tuvu spradziens. Vairakas sekundes tika zaudetas no uztveres, un, kad redze un dzirde atgriezas, apkart joprojam plosijas siva cina, tuvaka brunu kaujas masina parvertas par rukojosu liesmas stabu, un Sipa kermenis, lozu plosits, guleja taluma uz kupinataja. kratera slipums.

Nebija runas par mijiedarbibu ar citiem kaujiniekiem. Notikumi sakas peksni un aptvera visu sena forta teritoriju. Replikantus acumirkli skira ienaidnieks, kas iesprudis starp vinu pozicijam – rezultata tagad katrs cinijas pats par sevi un par sevi.

Iekseja spradziena gabalos tika sapusta vel viena kajnieku kaujas masina. Ignats, atsaujoties no ordas virzosajiem mehanismiem, meginaja tikt pie smagi ievainota partnera, tacu vinu nogrieza uguns, piespieda zeme, liekot apgulties.

Improvizetais parapets, aiz kura mums izdevas paslepties, drupeja nepartrauktos sitienos. Visur valdija uguns, dumi un asi betona putekli, ierobezojot uztveri. No vairakiem triecienvilniem manas ausis zvanija, un mana redze «peldeja», saka dubultoties, zaudejot skaidribu.

– Sip, pagaidi! Es tagad naku!

Ignats piecelas, atsava no celgala un paraustija savu poziciju.

Vairakas lodes trapija nejausi, brunas neiekluva, bet smagais zilums aizrava elpu.

Divi uzbrukuma servo, kas izskatijas pec mezginu metala versijam no mezginem, izsava kustiba. Replikanta reakcija nespeja tikt gala ar mehanismu, kas brunoti ar integretiem desmit milimetru impulsa automatiem, atram un bez kludam. Vismaz Ignats, kuram nebija progresivu implantetu sistemu, tika viegli aprekinats un pastavigi uzbrukts ieprieks.

«Kads radijums…”, notveris kartejo lodi, vins gandriz auroja no sapem, paklupa, nepabeidza metienu, pakrita zem betona skembas aizsega, bet uzreiz apgazas un izsava no granatmeteja (Sips dalijas plazma granatas ar vinu).

Blakus zibspuldze, kas piepildita ar karstumu. Viens servo saka dumot – ta sistemas kodols izdega momentana elektrostatiska sabrukuma rezultata, otrs, zaudejis sensorus, zaudeja jebkadu orientaciju – ta vieta, lai piebeigtu Ignatu, tas ripoja prom, dasni dzirkstelojot un atsitoties pa bedrem.

Visur plosijas cina. Virs galvas parskreja klainojoss lielakalibra impulsa pistoles spradziens, izsitot no sienas sliedes ara garas horizontalas betona skembu mutes.

Ignats pierapoja pie partnera, aizvilka uz tuvako patversmi un injiceja vinam nanitus, panemot tos no individualas pirmas palidzibas pakas, kas piestiprinata Sipa apaksdelmam.

Mikromasinu darbiba atri vien lika par sevi manit. Skita, ka stipra asinosana ir apstajusies.

No radita satricinajuma Ignata apzina balanseja uz nedrosas realitates robezas. Vins no ievainota viriesa aprikojuma iznema divas mikrokodolu baterijas (lai paraksti nepiesaista uzmanibu), ievilka partneri puspagraba, parklaja ar maskesanas tiklu, kas gan vizualaja uztvere, gan ieksa atdarinaja apkartnes fonu. skenesanas diapazonus, un vins nolema izklut no sauras spraugas.paskatieties apkart – bez ta nav iespejams pienemt lemumu, ka rikoties talak? Isa cina, spriezot pec atskanam, ir pieklususi, tacu nav skaidrs, kurs gust virsroku.

Ignats pievilka sevi ar rokam, bet uzreiz sastinga, negaiditi pamanijis divus uzbrukuma modulus. Vini tuvojas no dienvidiem.

Specigi kaujas transportlidzekli parvietojas lejup, nepartraukti saujot uz zemes merkiem.

Pedejais, kas satvera Ignata apzinu, bija tuvuma esosa liesmas uzliesmojums.

* * *

Realitate atgriezas lenam, lekmem un sakumiem.

Blakus notikusi spradziens vinu iemeta atpakal cietuma tumsa.

Sips neizdzivoja: Ignats sajuta kaut ka auksta un elastiga pieskarienu uz vina vaiga. Sapigi skieledams aci, vins tikko vareja pamanit, ka tie ir vina mirusa partnera pirksti, kas pieskaras vina vaigam.

Kaut kur augsa ciksteja grants.

Ignats ar grutibam sakustejas un, censoties nesapes stenet, ielida zem kamuflazas tikla gabala.

Saura plaisa bija redzams drumo debesu fragments. Joprojam lija lietus.

«Vini paveica labu darbu,» balss acimredzot piedereja vienam no medniekiem. Kurs gan cits tur varetu staigat?

«Izskerdet divas inku ierices, lai nogalinatu sauju replikantu?» – atskaneja otra balss. – Apsaubama apmaina.

– Un es saku: labi!

– Lai ko tu teiktu, neaizraujies.

– Firs, ar ko tu esi neapmierinats? – pirmais neatlaidas. – Piekritu, ievilinat dalu no bara tarpa cauruma bija lieliska ideja. Mes aizvedisim ievainotos gusteknus uz fermam. Divas planetu kaujas masinas ir musu ierocu parka pluss. Un dzimtcilveki tika ieverojami retinati – neaizmirstiet par galveno uzdevumu – inkiem ir vajadzigs vadosais AI ordai. Tagad bus vieglak tikt pie vina. Es, protams, cereju, ka vins tiks iesukts tarpa cauruma, bet ta neizdega.

«Izmaksas joprojam ir augstas,» nomurminaja otrs. – Izligums netika pienemts. Divas tarpu caurumu paaudzes ierices ir izlietotas. Orda AI tagad nems vera musu taktiku un otrreiz neiekritis slazda.