Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem 2. Pilsēta bez dvēseles

Rensoms Rigss

Mis Peregrines nams brīnumbērniem 2

Pilsēta bez dvēseles

Rensoms Rigss audzis Floridā, bet tagad dzīvo “īpatno bērnu” zemē Losandželosā. Ieguvis Kenjonas koledžas un Dicnvidkalifornijas Kino un televīzijas skolas diplomus, uzņēmis vairākas godalgotas īsfilmas. Brīvajā laikā raksta blogus un ceļojumu aprakstus.

NO LASITAJU ATSAUKSMĒM

“Cik neparasta sērija! Parasti es neaizraujos ar fantāzijas romāniem, bet šis vienreizīgās grāmatas nespēja atstāt mani vienaldzīgu. Aizrāva doma par fantastiska vēstījuma apvienojumu ar reālistiskām fotogrāfijām.”

“Sērijas otrā grāmata piesaistīja manu uzmanību no pirmās sekundes, kad paņēmu to rokās, un es nespēju vien pārtraukt lasīt.”

“Viena no manām iemīļotākajām romānu sērijām. Pārsteidzoši! Rensoms Rigss ir izcils rakstnieks.”

“Lieliska grāmata! Ļoti pārsteidzošas beigas. Nevaru vien sagaidīt nākamo daļu!”

“Lielisks pirmās daļas turpinājums. Patika gan tas, kā otrajā grāmatā attīstās jau pazīstamie varoņi, gan tas, kā veidoti jauni tēli.”

Rensoms Rigss uzaudzis Floridā, bet tagad dzīvo Losandže-losā. Ieguvis Kenjonas koledžas un Dienvidkalifornijas Kino un televīzijas skolas diplomus, uzņēmis vairākas godalgotas īsfilmas. Brīvajā laikā raksta blogus un ceļojumu aprakstus.

VELTĪTS TAMEREI

Lūk, laiva iras šurpu viļņu līgās, to vadīja sirms vīrs ar stāju taisnu, mums saukdams: “Vai jums, dvēsles nelaimīgās!

Nekad vairs neredzēt jums debess gaismu!

Jūs vedīšu, kur gaida liesma spīvā -uz tumsu mūžīgo, uz elles baismu.

Un tu, kas esi šeit, tu, dvēsle dzīvā, šo skumjo vietu drīzāk atstāt proties, prom ej no mirušajiem gaitā brīvā!”

Bet, redzēdams, ka netaisos prom doties...¹

Dante, Dievišķā komēdija, Elle, 3. dziedājums

DŽEIKOBS PORTMENS

Galvenais varonis, kurš spēj saskatīt un sajust tukšpaurus.

EMMA BLŪMA

Meitene, kas prot ar plaukstām uzšķilt uguni; savulaik iemīlējusies Džeikoba vectēvā.

ĀBRAHAMS PORTMENS BRONVĪNE BRANTLIJA (NELAIĶIS) Neparasti spēcīga meitene.

Džeikoba vectēvs, kuru nogalinājis

tukšpauris.

ĪPATŅI

MILARDS NULLE OLĪVIJA ABROHOLOSA

Neredzams zēns, kurš interesējas ELEFANTA

par visu neparasto. Šī meitene ir vieglāka par gaisu.

ENOHS O’KONORS

Zēns, kurš prot uz īsu brīdi atdzīvināt mirušos.

HORĀCIJS SOMNUSONS

Puisēns, kuru nomocījušas vīzijas un murgi.-

ĪPATŅI

HJŪ EIPSTONS

Zēns, kurš pārvalda un sargā neskaitāmas viņa vēderā mītošas bites.

KLĒRA DENSMORE

Šai meitenei pakausi atrodas otra mute; viņa ir jaunākā no mis Peregrines brīnumainajiem bērniem.

FIONA FREIENFELDE

Klusa meitene ar īpašu spēju likt augiem uzplaukt.

ALMALE FEJA PEREGRINE

Imbrīne, spēj mainīt veidolu un manipulēt ar laiku; Kērnholmas cilpas pārvaldītāja; tikusi sagūstīta putna veidolā.

ĪPATNI

ESMERALDA EIVOSETA

Briesmekļu nolaupīta imbrīne, kuras pārvaldībā esošo cilpu okupējušas nebūlnes.

PARASTAS DARBOJOŠĀS PERSONAS

FRENKLINS PORTMENS

Džeikoba tēvs; aizraujas ar ornitoloģiju; neizdevies rakstnieks.

MARIANNA PORTMENA

Džeikoba māte; mantojusi otru lielāko aptieku ķēdi Florida.

RIKIJS PIKERINGS

Vienīgais parastais Džeikoba draugs.

DOKTORS GOLANS (NELAIĶIS)

Nebūtne, kas nolūkā piekrāpt Džeikobu un viņa ģimeni uz.devās par psihoanalītiķi; vēlāk Džeikobs to nogalināja.

RALFS VALDO EMERSONS (NELAIĶIS)

Esejists, lektors, dzejnieks.

PIRMĀ DAĻA

Mēs airējāmies ārā no ostas garām laivām, kas šūpojās viļņos, pa šuvēm bārstīdamas rūsu, garām klusējošu jūras putnu bariem, kuri bija sasēduši uz nogrimušu, vēzīšiem apaugušu kuģu vrakiem, garām zvejniekiem, kas nolaida tīklus, lai kā sastinguši vērtos uz garāmbraucējiem, nebūdami īsti pārliecināti, vai mēs esam īsti vai tikai iztēles auglis; šī procesija nesa uz priekšu ūdenī dzimušus rēgus vai ari tos, kas pavisam drīz pārtaps par tādiem. Mēs bijām desmit bērni un viens putns; sakāpuši trijās mazītiņās nestabilās laivelēs, mēs klusā neatlaidibā gremdējām ūdenī airus, lai nokļūtu atklātā jūrā. Vienīgā drošā osta jūdzēm tālu strauji attālinājās no mums klinšaina un noslēpumaina, zilgani zeltainā saullēkta gaismā tīta. Mūsu mērķis - grambainie Velsas cietzemes krasti -atradās kaut kur priekšā, bet bija tik tikko saskatāmi kā tumša tintes švīka, kas notupusies pie tālā horizonta.

Mēs paīrāmies garām vecajai bākai, kas rāmi mirgoja tālumā un vēl tikai pagājušonakt bija kļuvusi par tik daudzu ciešanu liecinieci. Tieši tur, bumbām eksplodējot visapkārt, mēs tik tikko nenoslīkām, ložu gandrīz saplosīti; tur man neatlika nekas cits kā ņemt rokā bisi, nospiest gaili un nogalināt cilvēku. Šo faktu es joprojām nespēju aptvert. Mēs tikām zaudējuši un pēc tam atkal atguvuši mis Peregrini, ko izrāvām no zemūdenes tērauda ķetnām; atgūtā imbrine gan bija cietusi, un viņai bija nepieciešama palīdzība, ko mēs nepratām sniegt. Tagad viņa tupēja mūsu laivas pakaļgalā un vēroja pašas radīto

svētnīcu attālināmies un ar katru airu vēzienu aizvien vairāk izzūdam tālumā.