Alina uzmanigi paskatijas uz sarunu biedru. Vinas prieksa staveja jauns puisis, kurs izskatijas pec studenta vai nesen absolventa, tievs, bet ar sportiska fona pedam kermeni. Vieglatletika vai kads no komandu sporta veidiem? Kajas ir specigas. Hokejs, volejbols, futbols? Basketbolam augums un rokas nav vienadas. Deltoidi un pecs nav sasupojusies. Joprojam futbols. Varbut cinas maksla? Hmm, ne. Vina ne ar ko citu nesajauktu cikstona un boksera staju. Tacu tagad visiem ir pedas no biezas sedesanas pie datora, tacu diez vai sis puisis pie ta pavadija desmit gadus pec kartas, ka Alina pirms iestasanas drosibas dienesta. Drizak vins sedeja stundas universitate un speleja Dotu nakti.
Un vina vaibsti liecinaja ari par viriesa valdzinoso bezrupibu, kuram pieder viss pasaules laiks. Ka tas notiek tikai ar jauniem puisiem, kurus dzive vel nav situsi.
«Un deserts,» vina svarigi piebilda, paversdama skatienu uz puku dobi, kur atradas «Napoleona» gabals.
Puisis pagrieza galvu, un Alina ipaso iezimju sarakstam pievienoja auskaru ausi, ko nedaudz aizsedza vinas mati.
– Un, protams, es nopirksu desertu! Atvainojiet, ludzu! Dzesij, iesim! «Vins pastiepa roku pret suni, bet tas saka skobities, protestejot. Alina pakasija vinai aiz auss, un vina apklusa.
«Ej, noperc, es to turesu,» Alina nirgajoties teica.
– Izskatas, ka sis idiots ir par visu. «Puisis satvera rokas, vainigi pasmaidija un devas uz kases aparatu.
Impulsiva, holeriska, atra sejas izteiksme. Reta uz plaukstas locitavas. Alina prata pievienoja vel paris rindinas un atzimeja tas ar jautajumiem. Profesionala deformacija. Briesmiga lieta, kas nekad neizsledzas. Un stresa situacija vins to visu iesledz. Lai gan Alinas pirmas spontanas reakcijas jau bija atbrivotas, un pinkainais brinums, kas tika piespiests vinas krutim, bija diezgan relaksejoss.
Dzesija pat uzreiz nereageja uz sava saimnieka aiziesanu. Pec piecam minutem vina pagrieza purnu, ieraudzija vinu atgriezamies un nomierinajas. Alina parvilka segu par pleciem, un ar suni zem tas jutas loti jauki un silti.
Puisis pabidija galdu prom no pukainas astes un uzmanigi uzlika uz ta papira skivi ar kuku un jaunu kapucino glazi.
– Bez cukura? – Alina pedantiski noskaidroja.
– Ak, es aizmirsu cukuru, es to tulit atnesisu! – puisis raustijas.
«Nevajag,» vina pastiepa roku pec kafijas, turot suni rokas, un aicinosi pamaja. – Apsedies, kapec ne?
– Ja, es tikai… tagad!
Puisis atkal aizbega un driz atgriezas ar otru glazi.
«Sis slapbenis joprojam neizkaps?» – Vins jautri pamaja Dzesijai.
«Suns ir atradis vietu dzive,» Alina pasmineja.
«Vina pat nav mana,» puisis atvainojas un steidzas paskaidrot: «Draugs aizgaja un pameta vinu, un Dzesijai vinas pietrukst.» Viss dzivoklis jau ir izpostits…
«Haskijam ir tads raksturs, ko jus varat darit?» Jus nevarat celot ar viniem. Sim sunim ir nepieciesama uzmaniba un aktivitate. – It ka apstiprinadama, Dzesija sarosijas, sanis skatidamas uz kuku, un puisis apdomigi pacela skivi. «Dzesija…» Alina teica ar uzsvaru, un suns atkal apklusa, vainigi sita vinai asti.
«Kadu iemeslu del vins tevi klausas,» puisis bija parsteigts.
«Jutos specigi,» Alina iesmejas.
«Drizak vina saprata, ka ir izdarijusi kaut ko nepareizi, un atvainojas.» «Es esmu Igors,» puisis jautajosi paskatijas uz Alinu.
«Irina,» vina atbildeja, «iepazisimies.»
– Vai tev nav tik auksti? «Igors pagrieza galvu, bet neredzeja ne jaku, ne meteli. Alinai bija legingi un sporta sorti, kas neparprotami nebija paredzeti lenai pastaigai pavasara vesuma.
«Dzesija butu laba ka karsta udens pudele.»
– A! Jus drosi vien tikko esat noskrejis,» Igors uzmineja.
– Kas mani atdeva?
– Fitnesa pulkstenis? kedas? Uz sortiem uzraksts «hardcore running», es pat nezinu… – Vins pasmaidija, un Alina nevilus pasmaidija preti. Igora vaigos paradijas jaukas bedrites.
«Sodien viss negaja pec plana, tapec turpmakajas dienas es busu vairak ka gajeja,» vina peksni godigi atzinas. Dzesija beidzot nolema atbrivoties no milestibas objekta, noleca zeme un saka snaukt verandu. Igors pastiepa roku pie suna, izraujot pavadu, bet tas atri aizskreja uz kokiem.
«Labi, pagaidam ej pastaigaties…» Vins apsedas atpakal, skatidamies taja virziena.
«Vina ir gudra, diez vai vina talu skries.» Laujiet vinam skriet. Vismaz kads…» Alina skumji noteica.
– Un kas notika?
Vina domaja un runaja par slikto kritienu. Nostradaja nejausa cela biedra efekts: pec divdesmit minutem vini jau smejas ka seni pazinas, un Alina par Igoru zinaja visu: kadu augstskolu vins beidzis, kapec palika bez darba, kur pagajusaja vasara devas atvalinajuma. Puisis izradijas tipisks jaunas paaudzes parstavis – milotais berns, kura vecaki delam iedeva dzivokli, iedeva izglitibu un tagad pacietigi veroja, ka berns nodarbojas ar pasrealizaciju un sevis meklesanu. Alina nevilus bija skaudiga: dzive vinai radija pavisam citus sakuma nosacijumus – vinai viss bija jasasniedz pasai, janem dzivoklis kredita, ar galvu jastrada pie finansialas izaugsmes. Un pedejos cetros gados ari ar durem.