Viriesu nami, arodbiedribas – sava veida sabiedriskas ekas, kas pazistamas daudzu tautu vidu primitivas komunalas sistemas stadija un starp tautam, kuras ir saglabajusas tas paliekas. Pec izcelsmes tie ir saistiti ar primitivas kopienas vecuma un dzimuma sadalijumu. Sajas majas pulcejas vientuli viriesi vai viriesi kopuma. Nosaukums "viriesu majas" ir nosacits, jo daudzu tautu vidu tos noteiktos apstaklos izmantoja sievietes, jo ipasi meitenes. Viriesu majas pie Jaungvinejas papuasiem ("buamramra") aprakstijis izcilais krievu celotajs N. N. Mikluho-Maklajs. Sajas majas pulcejas ciema viri, lai runatu par biznesu, pavaditu laiku, daudzi tur gul. Tajos glabajas svetku aksesuari – muzikas instrumenti, signalbungas u.c., uznem cieminus ari no citiem ciemiem. Pec izmera tie parasti ir daudz lielaki neka gimenes budinas. Tur, kur pastav viriesu arodbiedribas, viriesu majas parasti kalpo ka vinu darbibas centrs. Tos pazist ari daudzas Polinezijas, Mikronezijas, Indonezijas, Dienvidaustrumazijas uc tautas. Viriesu maju paliekas – publisku ta saukto "klubu" maju veida – ir zinamas ari to tautu vidu, kuras bija vai bija daudz. augstaks attistibas limenis: Senaja Indija (“sabkha”), Senaja Kina (“macibu nams”), starp senajiem griekiem (“andria” Kreta), starp Vidusazijas tautam (“mehmon-khona” vai “alou-khona”), Anglija (slegti dzentlmenu klubi) utt. Viriesu savienibas (nepareizs nosaukums ir “slepenas biedribas”) ir daudzu tautu pieauguso viriesu apvienibas primitivas komunalas cilsu sistemas un tas sabrukuma laikmeta. . Pec etnografiskajiem aprakstiem tie ir labi pazistami Melanezija, Ziemelamerika un Rietumafrika. Burzuaziskie idealistiskie zinatnieki viriesu savienibas uzskatija par viriesiem it ka raksturiga sabiedriskuma instinkta produktu, atskiriba no sievietem; vini viriesu savienibas saskatija valsts diglu formu. Patiesiba viriesu arodbiedribas ir dabisks produkts noteikta primitivas komunalas sistemas attistibas posma, pareja no matriarhata uz patriarhatu. Tie ir saistiti ar senakam parazam – ar vecumu saistitiem iniciacijas ritualiem jeb iniciacijas ritualiem. Sakoties primitivas komunalas sistemas sabrukumam, lidz ar ekonomiskas nevienlidzibas rasanos klana un cilts ieksiene, seno ar vecumu saistito iniciacijas ritualu vieta, kas bija obligati un vienadi visiem cilts locekliem, izveidojas arodbiedribu sistema. tiek raditi veltiti viriesi, kur piekluve ir atverta tikai ar noteiktiem nosacijumiem, parasti par ievada ieguldijumu. Krievija, kad zenam bija 11 gadu, cilts viriesi rikoja iesvetisanas ceremoniju, kas iezimeja pusaudza iestasanos pilngadiba. Saskana ar vienu versiju, ceremonija tika veikta speciali sim nolukam celta maja, kas apmaldijusies meza tuksnesi. Seit zens tika paklauts nezeligiem parbaudijumiem, parbaudot vina izturibu. Velak biedejosais parejas rituals tika pardomats krievu folklora, kur tas tika uzslanots mitiem par Baba Jagu – ta radas pasaka par meza budu, kur launa ragana spidzina mazus bernus. Viriesu savienibas ieguva visskaidrako un tipiskako formu dazas Melanezijas salas. Piemeram, Jaunhebridu salas un Banku salas ir zinama arodbiedribu sistema "sukve" ("kuce"), kas sadalita pa rindam. Kandidata pienemsana katra "sukves" pakape ir nosacita ar iestasanas maksu (caulas nauda u.c.) un svetku organizesanu uz kandidata rekina ar obligatiem atspirdzinajumiem arodbiedribas biedriem. Par katru nakamo "sukves" pakapi palielinas iemaksas apjoms un svetku krasnums. Tadejadi tikai turigs kopienas loceklis var klut par augstaka ranga locekli. Papildus publiskas varas funkcijam sis savienibas nodarbojas ar ipasuma aizsardzibu un veicina savu biedru mantas uzkrasanu. Vinu darbibas ir verstas pret sievietem un nabadzigiem kopienas locekliem, kas nav viriesu arodbiedribu biedri. Lai abus iebiedetu, vini maskas sariko ipasus ritualus un dejas, attelojot "garus", terorizejot publiku. Biezi vien viriesu arodbiedribu sistema klust sarezgitaka. Dazas no tam pasam Banku salam joprojam pastav paralelas, "slepenas" savienibas "tamats", kas saistitas ar miruso kultu, ka ari ar arodbiedribam "sukve". Nubritanijas un citas salas ir zinamas divas paralelas viriesu savienibu sistemas – “dukduk” un “ingiet”. Pedeja, piemeram, daleji slepena teroristu organizacija, koncentrejas 19. gadsimta beigas. vinu rokas visa vara par iedzivotajiem. Ziemelamerikas indianu cilsu vidu viriesu savienibas ir mazak raksturigas. Tie bija saistiti vai nu ar vecuma grupam (piemeram, starp preriju ciltim), vai ar religiskiem un magiskiem uzskatiem un patronu garu kultu (piemeram, starp irokeziem, algonkiniem), vai ari raditi uz cilsu pamata (starp Pueblo indiani ), vai saistiba ar skiru noslanosanos (ziemelrietumu piekraste). Dienvidafrikas un Austrumafrikas tautu vidu viriesu savienibas izpaudas ka jauniesu organizacijas un nepreceti karaviri. Rietumafrika tas kluva par politiskam organizacijam ar policijas un kulta funkcijam.