Matriarhata jedziens

Андрей Тихомиров Matriarhata jedziens

Matriarhata jedziens

Matriarhats (no latinu varda mater – mate un grieku varda ???? – sakums, vara) ir agrins periods primitivas komunalas sistemas vesture, ko raksturo sieviesu vienlidzigs un pec tam dominejosais stavoklis ekonomika un sabiedriba. Termins "matriarhats" attiecas ari uz primitivas komunalas sistemas agrina perioda socialo sistemu.

Visas zemeslodes tautas ir izgajusas cauri matriarhata stadijai, kas nak tulit pec primitiva ganampulka laikmeta un arheologiski dateta ar velo paleolitu.

Matriarhatam ir milzigs arheologiskais apmers no vela paleolita lidz progresivajam neolitam. Paleolits (vecais akmens laikmets) ilga no cilveka paradisanas (apmeram pirms 1 miljona gadu) lidz apmeram 10 tukstosgadei pirms musu eras. Fosila cilveka pastavesanas perioda, kurs izmantoja skembu, koka un kaula darbarikus, nodarbojas ar medibam un vaksanu, macijas lietot uguni. Neolits (jaunais akmens laikmets) ilga no 10 lidz 3 tukstosgadei pirms musu eras. Parejas periods no piesavinatas ekonomikas (medibas, zveja, vaksana) uz razojoso ekonomiku (lauksaimnieciba, lopkopiba).

Matriarhatu raksturo produktivo speku daudzpuseja attistiba. Ekonomika attistas medibu, makskeresanas, kaplu audzesanas un majdzivnieku audzesanas virziena. Razosanas attiecibu pamata ir razosanas lidzeklu sociala ipasumtiesibas.

Ir nepieciesams atskirt agrino matriarhatu un attistito matriarhatu. Pirmais arheologiski atbilst velajam paleolitam un agrinajam neolitam. Nesena pagatne Australijas un dazu Afrikas un Dienvidamerikas regionu pamatiedzivotaji atradas saja posma. Ekonomikas joma agrino matriarhatu raksturo vaksana, medibas un primitiva makskeresana; taja pasa laika vaksana ir sieviesu darba nozare, medibas ir viriesu nozare, un abi dzimumi nodarbojas ar zvejniecibu. So periodu raksturo sieviesu un viriesu lidzvertigs statuss, kas izriet no vinu aptuveni vienada ipatsvara ekonomika. Galvena sociala vieniba ir mates klans, kas saistits ar citu klanu caur dualo eksogamiju (obligatas laulibas tikai starp so divu klanu locekliem). Nav konsolidetas cilts. Attiecibas tiek izsekotas caur mates liniju. Grupas lauliba tiek saglabata, parejot attistitaka forma – para lauliba, ka ari laulato atseviska (dislokala) apmetne, ko aizstaj ar vinu apmesanos sievas cilsu grupa (matrilokala).

Grupas laulibas ir vecaka laulibas forma, kas rodas, parveidojot primitivu ganampulku par cilsu kopienu, mija starp lejas un augsejo paleolitu ka pirma laulibas attiecibu sakartosanas forma. Ar sada veida laulibam cilts tika sadalita 2 grupas ("laulibas klases"); katrs vienas grupas virietis vareja but katras citas grupas sievietes laulatais, laulibas starp vienas grupas locekliem bija aizliegtas. Faktiski grupu lauliba parstaveja laulato laulibu, kas bija vairak vai mazak pastaviga, tacu viegli izskiras un ko pavada islaicigas laulibas saites. No sis laulibas izveidojas radniecibas grupa jeb klasifikacija, kura radniecibas attiecibas attiecas uz radu grupam (cilveks tevu sauca ne tikai par savu isto tevu, bet ari visus teva laulibu grupa ieklautos viriesus; attiecigi visas sievietes kas bija dala no gimenes, vinam bija “mates”)).

Para laulibas ir laulibas forma, kas pastaveja primitivas komunalas sistemas laika, kas saistita ar matriarhata attistibu. Sabiedribai attistoties, lauliba mainijas laulato loka sasaurinasanas virziena; kopdzive paros, kas primitivas komunalas iekartas sakuma stadija ar grupu laulibam bija tikai loti isa, primitivas komunalas iekartas ziedu laikos klust par galveno laulibas formu. Gimene, kas jau bija monogama, tomer nebija sabiedribas ekonomiska vieniba. Katrs laulibas para loceklis joprojam bija ciesi saistits ar savu cilsu kopienu. Precetais paris neveica atsevisku ekonomiku, viniem nebija ipasuma. Saja zina si lauliba nebija stabila, laulato kopdzive bija viegli izskirama. Berni bija saistiti ar mates cilsu kopienu un palika taja skirsanas gadijuma. Ta bija paru lauliba starp australiesiem, ka ari starp irokeziem un daudzam citam indianu ciltim 18. un 19. gadsimta. Ta ka paru laulibas radas matriarhala cilsu kopiena, kura sievietem bija liela loma razosana, sievai bija vienlidzigas tiesibas ar viru un vina ienema augstu amatu.

Pareja no para laulibam uz monogamiju ar patriarhalas gimenes starpformu ir saistita ar primitivas kopienas sadalisanas sakumu, privatipasuma rasanos, kas noveda pie gimenes atdalisanas no klana un gimenes parveidosanas. gimeni patstaviga vieniba ar gimenes teva – ipasnieka varu.