Читаем Lelle полностью

Lica zirgs ietriecas pret neredzamu barjeru – uz rituala laiku Spogula aplis atrodas nevis dzivo pasaule, bet gan Mala, kur nav vietas mirstigajiem ar joprojam pukstosu sirdi. Tas izspraga un, it ka tiksanas ar citpasaules skersli butu pedejais piliens, lenam nokrita uz melnajiem akmeniem. Mariuss pat nodrebeja no nekroemanaciju uzliesmojuma, kas bija daudz specigaks neka no medibas nogalinatajiem brieziem. Jaunava ar izmisigu cikstesanu izlidoja no segliem, pa galvu, pari kritosa lica galvai. Taisni zirga naves izveidotaja apli! Un butu labi vienkarsi pievienoties lokam, lai gan tas ne pie ka laba nenovestu, bet! Sis… kliedziens! Vina kulenoja tiesi uz Spogula centru, nogaza meistaru Turvonu no kajam un uzkrita vinam virsu! Un vina sastinga, jo tagad, pa vidu aktivizetajam ritualam, vinas dvesele bija garanteta noklusanai taja pasa vieta, kur klida nekromanta meistara dvesele.

Un ko, jabrinas, saja sarezgitaja situacija varetu darit cilveks, kurs nav galigi nezinoss, bet kategorisks atkritejs?!

Pirmkart, nekritiet panika. So noteikumu, kas attiecas uz jebkuram peksnam problemam, skolenam jau no agras bernibas iedzina ne tikai meistars Turvons, bet ari vina tevs pirms vina. Un Mariuss, pilniba apzinoties, ka nezina, kas ir «pareizi», acumirkli nolema darit vienigo, ko vareja, un tas, skiet, liek domat. Vins turpinaja liet speku pavediena, kas vinu savienoja ar saimnieku, nelaujot tam partrukt un nekromanta dveselei pazust bez atgriesanas cela uz pasauli. Tomer savienojums pec meitenes iespaidiga kritiena pari skolotajas kermenim izturejas divaini. Ta raustijas un metajas apkart, ka dusmiga milziga zivs, kas nokerta uz parak vajas makskeres – grasijas saluzt, bet nesaplisa, sapinas piederumu, aizkers to uz aizkersanas un… un… joprojam saluzt. Arvien grutak kluva notureties, nelaist vala, kada bridi Mariuss pat iedomajas, ka otra gala ir noticis ne mazak ka kautins, it ka divas izsalkusas alkatigas zivis cinitos ar garsigu tarpu. Ak, ja tikai vins pats nebutu tas tarps! Ka radibas no tumsas pasaules, kuram nav neka iekarojamaka par siltam cilveku asinim, var tikt cauri savienojumam? Cik slikti ir but pametejam; vins pat nezina, ko sagaidit, no ka baidities, kas var notikt un kas nenotiks noteikti! Un ari meistars ir labs, ja vien spetu siki un smalki izskaidrot visas lauzto vai izjauktu ritualu briesmas un ka ar tam rikoties! Un vins tikai vienu reizi, pasa sakuma, teica:

– Ja pielaujat kludu, pasaule var nesabrukt, tacu jus riskejat par to nezinat.

Bet vai nevar but, ka neko nevar izdarit un nav iespejas glabt situaciju? Seit ir divi kermeni bez dveselem, kas gul uz dzirkstosiem melniem akmeniem, bet dveselem ir par agru skersot robezu, kas nozime, ka tam vajadzetu atgriezties? Tas nozime, ka vins tos izjut caur savienojumu, un visas sis raustisanas ir tapec, ka vienas dveseles vieta caur Spoguli izgaja divas. Pa labi?

Mariuss pie sevis pamaja ar galvu: skaidrojums skita konsekvents un, pats galvenais, nomierinoss. Vienkarsi nepalaidiet garam savienojumu, un mentors atgriezisies. Bet tad ir pienacis laiks pieprasit, lai visi smalkumi tiktu pareizi izskaidroti! Citadi – «nezinatajs, nezinatajs»… Lai maca! Un taja pasa laika paskaidrojiet meitenei, ka ir nepiedienigi iejaukties nekromantu ritualos. Un, ja neesat parliecinats, ka varat tikt gala ar nemierigu zirgu, tad labak nejat vienam. It ipasi Oleniy Log. Ipasi nakti. Kadi demoni vinu te vispar atveda?! Sedetu majas, izklaidetos ar izsuvumiem vai ko citu atbilstosu…

Sliktakais ir tas, ka Mariuss nezinaja, cik ilgi rituals butu ilgs bez svesinieka un vinas zirga iejauksanas. Dveseles meklesana ir veiksmes jautajums. Un tagad vispar. Vai man klusi pagaidit, vai steidzami jaatceras, ko mans mentors man stastija par nelugtiem viesiem no aizrobezas un veidiem, ka no tiem izbegt? Vai nevis tikt izglabtam, bet gan nomierinatam vai pat nodotam ekspluatacija? Tas viss ir atkarigs no ta, kurs tiesi paradas.

Jo ilgak vilkas nakts, jo vairak Mariuss velejas, lai ja ne vina mentors, tad vismaz kads atgrieztos. Ja vien beigtos nogurdinosa nezina!

Varbut bija verts atcereties, ka parak izmisigas velmes medz piepildities lidz pedejam burtam? Tiesi uz burtu, un tad ir par velu atgriezties un parliecinat Lielo speku, ka tas nemaz nav tas, ko es gribeju. Bet, godigi sakot, Mariuss nebija gatavs redzet, ka mirusais licis atver vinam citas pasaules gaismas piepilditas acis. Ja, demoni pienem visu, dveselu piesauksana ir tiesi pretejs sparnu audzinasanai! Tam vienkarsi nevajadzetu notikt!

Ta nenotiek!

«Ta tas notiek,» vins lemts atcirta uz savam paniskam domam.

<p><strong>Begsana un tas sekas</strong></p>

Pirms liguma noslegsanas ar Augstako,

uzzini soda lielumu!

Перейти на страницу:

Похожие книги